Vietu lietas Latvijā

Vecrīgā, Riharda Vāgnera ielā, 18. gadsimtā celtā namā, aiz rokoko stila rotātām durvīm jau vairākus gadu desmitus mājo Farmācijas muzejs. Te  šoreiz uzklausām stāstus par  minerālūdeņu vēsturi – no Vācijas kūrortiem importētiem, līdz pašmāju dziedinošajiem dzērieniem. Iepazīstam ceļojošas aptiekas izskatu 19. gadsimta otrajā pusē un papriecājamies par medikamentu klāstu Latvijā 20. gs. 30. gados....

Nautrēnu  kultūrvēstures centrā lūkojam fotogrāfa Jāņa Gleizda amata rīkus, šķirstām daudzpusīgā mākslinieka Antona Kūkoja radošās lappuses un pie 1902. gadā tapušas kartes iepazīstam Latgales vēsturi un Rogovkas apkaimes vietvārdus: uzzināsim, kas ir zasķenoki, ūļņeicas, ruduki un dekteri. Ar seniem vietvārdiem, kas lasāmi Nautrēnu pagasta kartē, un karti, kurā redzama Latgales vēsture, iepazīsti...

1919. gada 16.februārī tiek izdota pavēle par mobilizāciju Valkā un Valkas apriņķī, un latviešu karaspēka formēšanu. Šīs pavēles oriģināls glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā. Tur skatīsim šo dokumentu un arī citus priekšmetus, kas piederējuši Neatkarības kara dalībniekiem. Lasīsim karavīru lūgšanas grāmatu, pētīsim Jūlija Baloža piemiņas lentu, kas gadiem ilgi glabājusies ierakta zemē...

Vēsturnieks Dainis Poziņš bilst, ja 1918. – 1919. gadā liela daļa latviešu sabiedrības nebūtu pieņēmusi lēmumu cīnīties par savu valsti, arī izmantojot vardarbīgas metodes, tad Latvijas, arī pat latviešu tautas nebūtu. Skarbs iesākums raidījumam par mūsu muzeju vērtībām, bet ļoti atbilstošs šī brīža notikumiem Ukrainā, konkrētā muzeja tematikai un laikam, kad  pieminam mūsu Neatkarības kara varoņu...

Ugunsdzēsēju biedrību karogi, nozīmītes un hidropults. Kā šie priekšmeti nonāca muzejā, ko tie stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un kādas tolaik bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju pamatprofesijas, to uzzināsim Latvijas ugunsdzēsības muzeja krātuvē. Tur līdzās minētajām lietām skatīsim, kādas varenas loterijas balvas tika izlozētas 1934. gada Liepājas ugunsdz...

Lūkojot pašaustu vilnas segu, uzzināsim, kā Dārta Barona no tās mazmeitām svārkus pašuva; lapojot skolas burtnīcu, būs ieskats Krišjāņa Barona astronomijas zinībās; kristību krekliņš atklās skaudru lappusi par mazdēlu Kārli Baronu; pasta svarus lūkojot, dzirdēsim, kā Dārta rakstīt mācījusies. Vai tas puika, kas nāca pasaulē pirms 188 gadiem 31. oktobrī Struteles  muižas vagara ģimenē, varēja iedom...

Stāsti par trim Mazsalacas iedzīvotājiem un viņu devumu gan dzimtajai pilsētai, gan Latvijas kultūrtelpai. Mazsalacas muzejā laposim kloņģīšu meistara, koktēlnieka Valtera Hirtes dienasgrāmatu, ielūkosimies Nellijas Nurmikas sarakstītajā pilsētas hronikā un uzzināsim, kāpēc te piemin rokdarbnieci Mirdzu Paegli. Mākslinieka Pētera Postaža darbu, kur uzgleznots kultūras kods nelielajai Ziemeļvidzeme...

Staiceles lībiešu muzeja "Pivālind" krātuvē glabājas bagātīgs fotogrāfiju klāsts par laikiem, kad te darbojās papīrfabrika, pie Zaļas liepas pilsētas centrā pulcējās pirmā futbola komanda, lai dotos izbraukuma spēlēs, un ugunsdzēsēju biedrība rīkoja tirdziņus, lai vēlāk par savāktajiem līdzekļiem iegādātos aprīkojumu. Muzeja krājumā lūkojam šīs fotogrāfijas un arī papīrfabrikas ražojumus. Var teik...

Krāsainas spalvas pie cepures, kurpes ar sprādzēm, vairāk nekā pusotru metru garš ierocis, zobens, musketes dakša, šaujampulvera kārbiņas - tādi izskatījās 17. gs. karotāji, kuri tolaik uzturējās Bauskas pilī. Bauskas pils muzeja krājumā un militārajā ekspozīcijā iepazīsim musketes, lielgabalus, uzzināsim, kā šie šaujamieroči darbojas, aplūkosim musketiera tērpu un apavus un gūsim atbildi uz jautā...

Latvijas Arhitektūras muzejā iepazīsim izcilā Rīgas pilsētas galvenā būvmeistara Kristofa Hāberlanda radīto projektu Ikšķiles muižai, arhitekta Aleksandra Birzenieka skici "Laimas" pulkstenim un multimākslinieka un diplomēta arhitekta Hardija Lediņa vīziju par Daugavas kreisā krasta panorāmu. Iespējams, Latvijas  arhitektūras  muzejs ir viens no mazākajiem muzejiem Latvijā. Tas atrodas vēsturisko...

Kā tika atjaunots padomju gados saspridzinātais piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem, kādu īpašu zemgaļu lietu atrada Dobeles pilskalna izrakumos un kas kopīgs Dobelei ar 20. gs. 30. gados Rīgā ražotu grīdu spodrināmo līdzekli? Dobele lepojas - tādu virsrakstu var likt šim raidījumam, jo tas būs stāsts par lietām Dobeles novada muzejā, kas saistītas ar  nacionālo pašapziņu, ar seno zemg...

Rokoko stila ziedu kleita, ar ko cienīgi izrādīties Francijas galmā, Belle Époque jeb Skaistā laikmeta smalkā un greznā kleita un 20. gadsimta 20. gadu "flapper" - meiteņu balles tērps. Par trim dažādiem vakartērpiem Modes muzeja krājumā un modes vēsturē ieskatu sniedz muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde. „Mode atspoguļo mūsu laiku. Tā  ir lieciniece taviem laika sprīžiem,” ir teicis franču...

Bārtas muzeja krājumā uzklausīsim trīs stāstus: par reiz bijušo Bārtas baznīcu un tās bēdīgo likteni 20. gs 60. gados, par rosīgo Latvijas zemkopības ministru ( 1935.- 1940.) Jāni Birznieku un viņa saimniecību Bārtas pagastā un uzzināsim, kā 1988. gadā Maskavā parādījās bārtenieka Zigurda Rukuta austais sarkanbaltsarkanais karogs. Melnie brunči un baltā villaine, abi ar izrakstīto sarkano apakšmal...

Atzīmējot jauna mācību gada sākumu krājuma pērles meklēsim Rīgas Skolu muzejā - mācību grāmatas no 19. gs. pirmās puses, skolēnu formas cepures Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, senas glītrakstīšanas burtnīcas un ieskats skolotāju privātajās sarakstēs ar mājiniekiem.

Durbē, kur pilsētas senlietu krātuves šķūnītis ir nokrāsots Durbes tautastērpa brunču krāsās, uzzinām, kā šaipusē durbenietes pie tā tautastērpa tika, kā dārznieks Sīmanis Klēvers izdeva pirmās grāmatas par dārzkopību latviešu valodā. Iepazīstam lielāko Vecā Stendera sāncensi – Durbes vācu draudzes mācītāju un grāmatu autoru Johanu Kristofu Baumbahu. Krātuves vadītājs Reinis Bahs stāsta par krājum...

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krātuvē pētām skolotājas Leontīnas Pelšes dabas un sadzīves pierakstus un meklējam senas ķemmes īpašniekus. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma glabātāja Sabīne Mika ceļ galdā divus jaunumus – nesen ienākušu priekšmetu – ķemmi, kurai tiek meklēti īpašnieki, un ielūkojamies darbā, kas nupat apkopots krājumā – bijušās Lazdonas skolas skolotāj...

Šoreiz Vietu lietās ielūkojamies senajā Priekuļu selekcijas ēkā, kur iekārtots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs. Muzejā kopā ar Priekuļu pētniecības centra speciālistēm iepazīstam ēkas vēsturi, uzzinām, kā nosaka cietes saturu kartupeļos un kā kartupeļi un citi kultūraugi tiek pie vārda. Ne mazāk interesants ir stāsts, kā savulaik tika radīti zirņi, kas nebirst laukā no pāksts. „Vidzemes sirdī,...

Viesojamies Kuldīgā, kur muzeja krātuvē iepazīstam bronzas laikmeta aproces, uzzinām, kā skan rata lira un kur pilsētā muižnieku zārks tika izmantots reklāmai. Visas šīs lietas atrodas namā, kur reiz skaitīja, aizdeva un noguldīja naudu – bijušajā Kuldīgas bankas ēkā. Vēsturiskās bankas ēkas otrajā  stāvā, kur agrāk atradās klientu apkalpošanas zāle, ir senais interjers, kāds tie bija namu uzceļot...

Divi dažādi laika posmi un divas dažādas jaunrades: dziesmas un dejas liktenis caur vēsturiskām partitūrām ir virsraksts šim raidījumam. Kopā Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas nodaļas mākslas eksperti Daigu Bondari lapojam nošu partitūras un uzklausām stāstu par Baumaņu  Kārļa sacerēto skaņdarbu "Latvju tautas dziesmu liktens" un, kā tas saistīts ar Vecpiebalgas d...

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā tulkojam attēlus uz I Vispārējo Dziesmu svētku laikā izdotā plakāta ar Jura Alunāna dzeju, senās pastkartēs skatām, kādas bija celtnes un kādi ļaudis pulcējas pagājušā gadsimta sākumā notikušajos svētkos, kā arī pētām, kā padomju gados oficiālie preses fotogrāfi fiksēja tā laika ideoloģijai "maksātās" nodevas Dziesmu svētkos. LNB Mākslas un mūzikas centra va...

Ieraksts Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā "Braki" tapa laikā, kad tur pagalmā ziedēja baltrozīšu krūms, tāpēc uzzināsim, ko rakstniekam nozīmēja šie ziedi. Vēl lapojam divas grāmatas, kas nākušas klajā paša Blaumaņa apgādā, un muzeja vadītāja Zinta Saulīte atklāj, kā "Brakos" nonāca viens no eksponātiem - sena gultiņa, ko dāvāja literatūrvēsturniece, Blaumaņa dzīves un darbu pētniece Līvija Vol...

Kopā ar Latvijas Okupācijas muzeja galveno krājuma glabātāju Taigu Koknēviču izzinām Līvānu ārsta Jāņa Šneidera likteni izsūtījumā, lapojam viņa piezīmes uz papirosu ietinamā papīra un pētām, ko šifrētā vēstulē savai līgavai Ursulai rakstījis Rīgā ieslodzītais vācu karagūsteknis Hanss Joahims Gacka. „Mums visiem ir tikai  viena izeja: censties nezaudēt garīgo līdzsvaru, taupīt savu spēkus un iztur...

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" krātuvēs uzzinām, kā bija jāattēlo svēto tēli un kā jāklāj krāsas, gleznojot ikonu. Pētām sudraba dzimtas koku, kas kandelabra veidolā tika dāvināts zelta kāzu jubilejā baronam Eduardam fon Firksam un viņa sievai Antonijai. Necila koka figūriņa ar trim pērtiķēniem stāsta par izcilu latvieti Jāni Andreju Ozoliņu, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija profesors Kobes unive...

Eduarda Veidenbauma dzejoļu noraksti, dzejnieka dienasgrāmata un brāļa Kārļa dokumentētā saimniecības dzīve. To visu lūkojam dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kālāči". Pieneņu dzeltenumā slīgstošs mauriņš "Kalāčos" ir laikā, kad ierodos ierakstīt sarunu ar Eduarda Veidenbauma muzeja vadītāju Andru Ķīsi. Muzejs tikko ir saņemus Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu par pērn atklāto e...

Ķekavas novadpētniecības muzeja krātuvē uzzinām, par kādiem nopelniem diplomāts Pēteris Sēja saņēma Brīvības pieminekļa statujas portretu, lapojam albumu, kas vēsta par putnu fabrikas "Ķekava" darbu pagājušā gadsimta 70.- 80. gados un ieklausāmies ķekavnieka, 2021. gada vasaras olimpisko spēļu čempiona, basketbolista Agņa Čavara stāstījumā. Ar muzeja dārgumiem iepazīstina Ķekavas novadpētniecības...