Vietu lietas Latvijā

Dobelē, Pētera Upīša dārzkopības muzejā un dārzā dzirdēsim stāstus kā Pēteris Upītis saimniekoja pirms 100 gadiem Jumurdā, kāds bija selekcionāra darba sākums Dobelē un kā tika veidotas ceriņu šķirnes mātei, mīļotajai sievietei un radošām personībām. Lietus un ceriņu  aromāta tīta sekoju Pētera Upīša dārzkopības muzeja vadītājai Inesei Šintai pa pēdām. Vispirms uz muzeja telpām, dārzu atstājot sal...

Kopā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju Artu Vārpu skatām Arvīda Brastiņa, tēlnieka, rakstnieka un dievtura, veidotās nelielas koka figūras, kas simbolizē mūsu senču dievības. Savukārt muzeja izstāžu kuratore Baiba Vanaga iepazīstina ar vācbaltu gleznotājas Alises Dannebergas radīto gleznu "Lelles peldināšana" un pašas gleznotājas dzīve...

Vaļa skriemelis, kas izskatās pēc celma ar garu laivas ķīli, pirms aptuveni 50 gadiem tika uzdāvināts toreizējai Rīgas Medicīnas institūta studentu zinātniskajai biedrībai. Tā bijusi velte no kādas citas, tolaik brālīgās padomju republikas studentu zinātniskās biedrības. Un kā vēstī nostāsti, tad studenti šo skriemeli izmantojuši kā sēdvietu, jo tā līdzenā, apaļā virsma tā vien aicina piesēst uz t...

Jūlija Straumes austais paklājs, viņa darinājumu iedvesmoti porcelāna darbi mūsdienās un Straumes ģimenei piederoši spieķi un viņa sievas Augustas Rongvo ādas cimdi - stāsti no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma. Mākslas interesentiem droši vien vārdu salikums „Divi Jūliji” nav svešs, jo jau vairākus gadus Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā notiek starptautiskais mākslas fe...

Ernesta Šneidera, skolotāja un Pāvilostas apzaļumotāja, mērķis bija sabiedrības izglītošana un pilsētas kopšana. Ko Šneiders pagājušā gadsimta 20. -30. gados rakstīja skolas un pilsētas hronikā un kā notika mola celšana, kad akmeņu kraušanas darbos bija nodarbinātas arī sievietes, un kāda ierīce palīdz buru lāpīšanā, par to stāsts Pāvilostas muzejā. Pirms neilga laika izskanēja jau viens stāsts pa...

„Es varu dzīvot tikai trīsstūrī," savās epifānijās raksta Imants Ziedonis. „Visas vērtības turas kopā pa trim," viņš ir teicis kādā intervijā. Pieminot dzejnieku 91. dzimšanas dienā, kas ir 3. maijā, runājam par trim lietām, kas raksturo Imantu Ziedoni – dzirnakmeņiem, sauli un olām. Visi apaļi kā dzīvības, kā siltuma, kā pamatīguma simbols. Ziedoņa muzejā Murjāņos skatām viņa vāktos dzirnakmeņus,...

Maza, necila rūpnīcā ražota bērnu vijolīte, kuras vērtība ir paraksti uz tās; vijole, ko izgatavojis latviešu rūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis, un zināmākā latviešu vijoļbūves meistara darinājums. Šos instrumentus lūkojam Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Lai gan raidījums veltīts vijolēm, bet, jā, Rakstniecības un Mūzikas muzeja darbinieki priecātos par iespēju savā īpašumā iegūt č...

Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta Apriķu muzejā uzklausām stāstus par Apriķu skolas sākumu un lūkojam skolēnu sarakstu 1741. gadā. Apskatām muzeja krājuma ūnikumu - senāko fotodarbu - ferotipu no 19. gs. 70. - 80. gadiem. Uzzinām arī, par kādu naudu Apriķu zemnieks "Plaušu" mājas pircis 1863. gadā un dzirdēsim jauku 20. gadsimta. 50. gadu bērnības laiku stāstu par "konfekšu balodīti". Apriķu mu...

 „Iesēju tautu gaišu un sīkstu,  Jauna ik jaunā paaudzē dīgstu  Asaras izdziedot, pastāvu.”  Latvijai veltītā dzejolī raksta Broņislava Martuževa. Pieminot dzejnieces simtgadi 8. aprīlī, kopā ar muzeoloģi, dzejnieces ilggadēju draudzeni un tagad viņas piemiņas vietas vadītāju Annu Eglienu skatām Martuževu dzimtas lietas: brāļa pirkto akordeonu, sienas pulksteni, izsūtījuma laika dokumentus ar dzej...

Divi dārgumi Pāvilostas novadpētniecības muzejā - pilsētas fotogrāfa neparastā dzīve un darbība un izsūtījumā tapuši dzejoļi. Sakas pagasta zemnieka Mārtiņa Vinklera dzejoļi tapa izsūtījuma laikā Urālu pusē. Savdabīgās dzejas rindas lasām, šķirstot Mārtiņa Vinklera dzejoļu krājumu. Otrs stāsts savukārt par rosīgu vīru Žani Kūdriņu, viņa dzīves ceļiem no Brazīlijas uz Pāvilostu un viņa devumu pilsē...

"Zeme "Lejeniekos" bija smilšaina, ne pārāk auglīga. Bet tētis teica, ka viņš nemainītu "Lejeniekus" pret bagātākajām mājām Zemgalē. "Lejeniekos" tiešām bija skaisti un ļoti klusi." Tā atmiņās par dzejnieka un pedagoga Viļa Plūdoņa dzimtajām mājām rakstīja viņa meita Antra. Pieminot dzejnieku Vili Plūdonu 150. dzimšanas dienā, "Lejenieku" mājā-muzejā iepazīstam ainas no Plūdoņu ģimenes dzīves, ska...

Vērgales muzejā, reiz bijušajā spirta brūzī, iepazīstam šī pagasta vēsturi. Skatām milzīgu krīta gabalu, kas izmantots Otrā pasaules kara nogalē, vietējo bērnu apmācībā, uzzinām Vērgales pagasta vecāko māju loga rāmja likteni, iepazīstam skolotāja Riharda Zeniņa mācīšanas metodes un ieklausāmies, kā skan balss vecās spirta dedzinātavas manteļskurstenī. Savulaik ordeņa brāļiem sadalīto kuršu zemju...

Eks, Jāns, Tresselts un Kīslings - izcili klavieru būvētāji, kuru vārdi ierakstīti Latvijas mūzikas vēsturē. Viņu darinātos instrumentus skatīsim Rakstniecības un mūzikas muzeja mūzikas instrumentu krājumā. Par meistaru darinātiem pianīniem, flīģeļiem un tāfelklavierēm, to gatavošanu un kopšanu stāsta mūzikas vēsturnieks Elmārs Zemovičs. Galvu atgāzusi, veros uz klavierēm, kas novietotas trijos st...

Rūjiena agrāk saukta par Rūjeni, arī Rūveni un paši rūveneci vēl šodien teic, ka viņi ir no Rūvenes. Un tā saka arī Līga Siliņa, pilsētas izstāžu zāles vadītāja. Viņu dēvē par viserudītāko savas puses vēstures pārzinātājām. Šoreiz Līgas Siliņas saimniecībā iepazīstam Rūjienas ļaudis, verot vaļā senus tiesu protokolus, lasot Maigas Volkovas pierakstus par mirušo izvadīšanu, skatot talantīga un veik...

Latvijas rūpniecības uzņēmumu vēsturi skatām Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā kolekcijā "Industriālais mantojums". Tur pārlapojam ziņas par zīda fabriku "Rīgas Audums", ko Latvijas pirmās brīvvalsts laikā košo apstādījumu dēļ devēja par "ziedošo fabriku". Savukārt, skatot Sarkandaugavas rūpnīcas "Provodņik" pagātni, izzinām, ka reiz tur ražoja linoleju, kas tika ieklāts uz superlainera "...

"Ja paši būsim prātīgi, Laiks arī prātīgs būs, Un visas bēdas dūšīgi Tas panest stipros mūs." Tā rakstījis Ernests Dinsbergs 1857. gadā. Dundagas pagasta Sausterē Kubalu skolā-muzejā, pētīsim šis skolas pirmā pārziņa, arī skolotāja un dzejnieka Ernesta Dinsberga rokrakstus, uzzināsim kādas tolaik bija skolas problēmas, kā Dinsbergs tās piedāvājis novērst, bet vēstulēs audžumeitai Alvīnei apjautīsi...

Anna Soltane Romere divas desmitgades no sava mūža pavadīja vīra vecāku īpašumā Rēzeknes novada Janopolē. Sieviete, kas apveltīta ar gleznotājas talantu, šo laiku un cilvēkus ir iemūžinājusi gleznās, kas nu nonākušas Latgales Kutūrvēstures muzeja īpašumā. Muzeja krājumā uzklausām stāstus par Annas ģimenes gaitām Janopolē un viņas mākslas darbiem. Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadī...

Sagaidot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadi, paviesosimies muzeja krājuma telpās. Tur aplūkosim sudraba saktas, ar kādām agrāk rotājās turīgas zemnieces, klausīsimies svilpauniekus un uzzināsim, ar ko lāde no tīnes atšķiras un ko glabāja vācelē un ko - cibiņā. 1924. gada 2. februārī Pieminekļu valdes sēdē tika pieņemts lēmums par priekšdarbu sākšanu, lai izveidotu Brīvdabas muzeju. Sā...

Sens sieviešu rotājums mūs aizvedīs līdz lībiešu mantojuma glabātājiem mūsdienās: iepazīsim Vidzemes lībisko dialektu dzejā un šo dzejas rindu autores Anitas Emses tēva Viļa radītos darbus. Skatīsim tiltu vēsturi, kas reiz savienoja un vēl ved pār par Salacas upi. To visu dzirdēsim, viesojoties Salacgrīvas muzeja krātuvē. Reiz bijusi Metsepoles - Vidzemes lībiešu apdzīvotā novada sastāvdaļa,  laik...

Pēdējais Latvijas Radiofona raidieraksts Eiropai pirms Otrā pasaules kara sākuma, kinorežisora un operatora Ulda Brauna fotonegatīvu krājums un pirmais mājas video no 20.gadsimta 20.-30. gadiem - mākslinieku Spertālu dzīves mirkļi pašu uzņemtos kinokadros. Šīs skaniskās un vizuālās vērtības skatīsim Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Raidījuma gides - Latvijas Valsts kinofotofonodokumen...

„Zinātnieks ar dzejnieka dvēseli" - tā par Konstantīnu Poču ir teicis viņa novadnieks un klasesbiedrs, rakstnieks Jānis Klīdzējs. Skatot fotogrāfijas un vēstules, uzzināsim izcila fiziķa un konstruktora Konstantīna Poča dzīvesstāstu no Varakļānu pagasta līdz ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorijai Bostonā, kur Konstantīns Počs strādāja ar vairākiem kosmosa izpētes projektiem u...

Šis bija kārtējais gads, kas piepildīts ar jauniem atklājumiem Latvijas muzejos, iepazīstot krājuma priekšmetus, kas ir mūsu vēstures liecinieki un, atskatoties uz aizejošā gada raidījumiem, izvēlējos pieminēt tos ierakstus, kas saistās ar ko pirmreizēju Latvijas vēsturē un kultūrā. Vēlreiz lūkosim tos raidījumus, kuros bija runa par pirmajiem aizmetņiem Latvijas lauksamniecībā, dārzkopībā, kino u...

Carnikavas novadpētniecības centrā uzklausīsim stāstu par tautastērpu, ko pagājušā gadsimta 30. gados uzšuva carikaviete, trimdas latviešu dramaturga, rakstnieka un publicista Ulda Siliņa mamma Elza Vilhelmīne. Savukārt, atceroties laikus, kad Carnikavā slējās lepna pils, uzzināsim kā šajā namā uzņēmēja Gēgingera ģimene svinēja Ziemassvētkus. "Carnikava ir seno līvu zeme, taču iedzīvotāju pārtauto...

Jaunmoku pilī runāsim par abu muzeju - Meža muzeja un Armitstedu dzimtas krājuma - priekšmetiem. Apskatot korespondences turētāju, kas savulaik greznoja Džordža Armitsteda, zināmā Rīgas pilsētas galvas, arī Džordža Armitsteda vectēva dzīvokli Mārstaļu ielā, uzklausām stāstu par šīs dzimtas gaitām Latvijā, savukārt no Meža muzeja krājuma uzzinām, kā mežsargi izglītojās 19. gadsimta nogalē un kādi a...

Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone rāda vairākas kartītes, gan tepat Rīgā sūtītas, gan no Izraēlas, gan Kanādas, adresētas Žanim Lipkem un viņa ģimenei: tas ir tik viens neliels gabaliņš no stāstiem par izglābtajiem ebrejiem Otrā pasaules kara laikā. Skaudras, priecīgas un raibas epizodes es iegrāmatoju šajā raidījumā, kur Lipkes memoriāla darbinieces  stāsta par   suņu vilnas svīteri...