Kas tad bija?

Raidījumu ciklu “Kas tad bija?” turpina raidieraksts par Jāni Čaksti. Viņa ieguldījums Latvijas valsts tapšanā ir ļoti būtisks, tomēr līdz idejai par neatkarīgu valsti bija jānonāk arī nākamajam Valsts prezidentam. Šis ceļš nebūt nebija pašsaprotams cilvēkam, kas dzimis Krievijas impērijā un apmeklējis vācu valodā darbojošos skolu. Te ir svarīgi zināt, ka bērnību Jānis pavadīja pirmās Atmodas zīmē...

Krišjāņa Valdemāra aktīvā politiskā darbība viņu padarīja par 19. gadsimta latviešu nacionālās kustības simbolu. Plašie sakari Krievijas Impērijas valdošajās aprindās viņam deva iespēju cīnīties par latviešu tautas nākotni tādos mērogos, kādi nebija pieejami citiem pirmās atmodas darbiniekiem. Valdemārs cerēja, ka rusifikācija atbrīvos latviešus no Baltijas vāciskās muižniecības varas. Šī taktika...

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns Vides un dabas aizsardzība ir ierakstīta Latvijas Atmodas stāstā ar trekniem zaļiem burtiem kā spilgta pilsoniskās pretošanās izpausme. Jau 1986. gadā sākumā tika dibināts Vides aizsardzības klubs, kura aktivitātes bija ļoti pamanāmas uz Atmodas skatuves. Tā paša gada nogalē laikraksts “Literatūra un Māk...

No 1941. gada rudens nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā darbojās vairākas pretošanās kustības grupas, kas vērsās pret vācu okupācijas varas politiku un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viena no tām bija Latviešu nacionālistu savienība, kuras dalībnieki nodarbojās ar informācijas vākšanu un izplatīšanu, okupācijas varas rīkojumu sabotēšanu, ieroču un munīcija...

Raidījumu ciklā “Kas tad bija?” Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Gints Apals un Edvīns Evarts sarunājas par okupācijas jēdziena nozīmi Latvijas 20. gadsimta vēsturē un politikā. Latvijas plašsaziņas līdzekļos un pat politiskajos vēstījumos parasti dominē okupācijas jēdziena sadzīviska izpratne. Doma, ka okupācija ir tad, ja mūsu mājās ienāk svešinieki, atņem mantu, liek strādāt savā labā, ar...

Raidījumu ciklā “Kas tad bija?” raidījumā “Rusifikācija” saruna par rusifikācijas nozīmi Latvijas vēsturē, tās sekām un ietekmi uz latviešu valodu  un politikā 20.gs. tēmu”. Studijā LOM darbinieki – vēsturnieki Edvīns Evarts, Gints Apals un valodniece Vineta Skujiņa. Raidījumā apspriests jēdziens rusifikācija. Galvenie jautājumi – vai rusifikācija, sovetizācija un kolonizācija ir sinonīmi un cik d...

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki Gints Apals un Indulis Zālītis skaidro, ko nozīmē padomju varas profilakse. Padomju varas smagākās represijas pret Latvijas tautu attiecās uz staļinisma laiku. Šajā periodā cilvēki tika slepkavoti bez tiesas sprieduma, viņus arestēja un sodīja ar nāvi vai ilgstošu ieslodzījumu. Daudzi tika izsūtīti piespiedu nometinājumā vai nosūtīti uz filtrācijas nometnēm. Pēc...

Raidierakstu ciklā “Kas tad bija?” tiek aplūkota trimdā esošo un dzimušo latviešu informētība un viņu nostāju paušana par notikumiem Padomju Savienības okupētajā Latvijā laikā, kad vēl nebija paredzama PSRS sabrukšana. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki ieskicē vispārējo situāciju Otrā pasaules kara beigās, kad Latviju gan piespiedu, gan brīvprātīgā kārtā pameta liela daļa Latvijas iedzīvotāju. M...

Pēc Brīvības cīņām Latvijas Republikas laikā uzcēla daudz pieminekļus, kas simbolizēja Latvijas tautas cīņu par savu brīvību. Pēc padomju varas okupācijas šīs atmiņas vietas bija apdraudētas. Kas ar šīm piemiņas vietām notika zem okupācijas varām un kāpēc daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāji turpināja pie tiem doties par spīti iespējamām represijām līdz pat neatkarības atjaunošanai? Pētniecības da...

Raidierakstu ciklā “Kas tad bija?” par Otrā pasaules kara ikdienas dzīves norisēm Latvijas teritorijā. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki analizē padomju pirmās okupācijas un nacistiskās Vācijas atsevišķus tiesiskos un ekonomiskos aspektus. Raidījuma sākumā vēsturnieki analizē padomju okupācijas pirmā gada vispārējo ekonomisku situāciju, sevišķi nacionalizāciju ietekmi uz sabiedrību. Norādot, ka...

Laiks pirms Trešās atmodas bija bezcerīgākais posms Latvijas nesenajā vēsturē. Tomēr pat padomju Okupācijas režīma stagnācijas gaisotnē pastāvēja pretošanās. Tā saistāma vispirms ar divām nelegālām struktūrām. Pirmā bija 1974.g. izveidotā Latvijas neatkarības kustība (LNK), kuru pēc dibinātāju Pāvila un Olafa Brūveru emigrācijas, vadīja Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris un Edmunds Cirvelis. Kustība pa...

Sadarbībā ar radio NABA Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki turpina raidījumu ciklu “Kas tad bija?”. Šajā raidījumā runāsim par 18 nogalinātajiem latviešiem Tuskulēnos, Viļņā, Lietuvā laika posmā no 1944. līdz 1947. gadam. Raidījumā piedalās Publiskās vēstures nodaļas vēsturnieki Edvīns Everts un Mārtiņš Vesperis. Lietuvā Tuskulēni ir vieta, kur ir ierīkots padomju upuru piemiņas memoriālais ko...

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki Gints Apals  un Indulis Zālītis izskaidros, kas bija padomju valsts drošības iestādes, ko šīs iestādes darīja, kādēļ joprojām to saucam par čeku un daudzus citus jautājumus. Pirmā padomju valsts drošības iestāde tika izveidota jau 1917. gada decembrī kā Viskrievijas Ārkārtējā komisija cīņai pret kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK jeb sarunvalodā saīsi...

Šajā episodē, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki, Dr. hist. Edvīns Evarts un Dr. hist. Gints Apals izskaidros Latvijas Centrālās padomes izveidošanos. Latvija kā administratīvs veidojums pastāvēja arī okupācijas apstākļos. Komunistu varā Latvija bija padomju sociālistiskā republika – būtībā viens no Padomju Savienības apgabaliem ar ļoti ierobežotu autonomiju. Nacistu okupācijas apstākļos - vie...

Iekarojot Padomju Savienības okupēto Latviju, nacistiskai Vācijai vēl nebija plānu attiecībā uz vietējo jaunatni. Jaunajiem okupantiem visvairāk bija vajadzīgs darbaspēks. Savukārt, lai sekmīgāk iekļautu darbā vietējos iedzīvotājus, bija nepieciešams viņus organizēt. Jau 1941. gada rudenī kļuva skaidrs, ka karadarbība ieilgs. Tāpēc sākās virzība uz vispārējas jaunatnes organizācijas izveidi saskaņ...

Raidījums “Labvakar, Latvija!” pirmo reizi Latvijas Televīzijas ēterā izskanēja 1988. gada 31. janvārī un līdz pat 1991. gadam saglabāja populārākā televīzijas raidījuma statusu. Kompartijas funkcionāriem raidījums bija kā dadzis acī, taču tas turpināja ik svētdienu raidīt tiešraidē un atspoguļot gan Latvijas Tautas frontes dibināšanu, gan 1991. gada janvāra barikādes un citus svarīgākos neatkarīb...

Genocīds pret romiem Latvijā tika īstenots, sekojot nacionālsociālistiskās Vācijas augstāko varas iestāžu direktīvām, kas par rasistiski nepilnvērtīgiem atzina visus romus bez pastāvīgas dzīvesvietas. Lielākoties 1941.-1942. gadā dzīvības zaudēja ap 2000 vietējo romu, bet apmēram tikpat lielam skaitam vai nedaudz mazāk nekā pusei no Latvijas romu kopienas izdevās Otro pasaules karu pārdzīvot. Līdz...

Holokausts ir lielākā masu slepkavība, kas jebkad notikusi Latvijā. 1941. gada otrajā pusē nacisti un vietējie kolaboracionisti iznīcināja lielāko daļu Latvijas ebreju kopienas. Gāja bojā 72 000 Latvijas ebreju no 92 000, kas mūsu zemē dzīvoja pirms okupācijas. Latvijā tika nogalināti arī 20 000 ārzemju ebreju, ko nacisti transportēja no dažādām Eiropas zemēm. Slepkavošana sākās uzreiz pēc Vācijas...

Atgriežoties padomju okupācijai, kopš 1944. gada vasaras Latvijā veidojās nacionālās bruņotās pretošanās kustība. Sākās plašs un ilgstošs partizānu karš Latvijas neatkarības vārdā, kas apsīka tikai 50. gadu sākumā, bet pēdējie nacionālie partizāni darbojās līdz pat 50. gadu otrajai pusei. Pretošanās ievērojamam pārspēkam bija nopietns pārbaudījums ne tikai militāri, bet arī izdzīvošanā. Lai spētu...

Kaut arī garīgā pretošanās ir grūtāk pamanāma nekā, piemēram, vardarbīgā pretošanās, tomēr arī Latvijas padomju okupācijas vēsturē šādas pretošanās piemēru ir gana daudz. Raidierakstā dažas spilgtākās epizodes no Latvijas Romas katoļu baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēstures un tās ietekmes uz Atmodas kustību. Raidījumu sagatavoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģ...

1940. gada 17. maijā K. Ulmaņa vadībā nolēma piešķirt ārkārtējās pilnvaras Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam un Latvijas sūtnim Amerikas Savienotajās Valstīs Alfrēdam Bilmanim. Šim dokumenta bija svarīga nozīme valsts ārpolitikā, bet tām ir arī sava priekšvēsture. Raidījuma laikā tiks aplūkota Latvijas ārpolitikas stratēģija, iekšpolitikas nostāja un pilnvaru statuss. Raidījumā izmantot...

Runājot par Otro pasaules karu, bieži domājam par laika posmu no 1939. līdz 1945. gadam; savukārt citur, piemēram, Krievijā runā par Lielo Tēvijas karu 1941.–1945. gadā. Latvijas kontekstā jārunā par visu okupācijas periodu: no 1939.  līdz 1990. gadam vai pat 1991. gadam: tās ir zaudētās dzīvības, ebreju genocīds, kā arī komunistu terors un nacistu varas upuri — tie ir daļa no iedzīvotāju zaudējum...

Latvijas Centrālā padome un ģenerāļa Jāņa Kureļa militārā vienība 1944. gadā paredzēja sagaidīt izdevīgu brīdi starp Vācijas armijas atkāpšanos un PSRS karaspēka iebrukumu Latvijas teritorijā jeb X stundu, lai pārņemtu varu savās rokās un pasludinātu Latvijas neatkarību un pagaidu valdības izveidošanu. Tie bija drosmīgi Latvijas patrioti, kuri pēc Latvijas faktiskās suverenitātes zaudēšanas un non...

Latvijā diskotēkas, iespējams, izveidojās pirmās visā Padomju Savienībā jau pērnā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tomēr rodas jautājums, kādēļ šī izklaide, kas no padomju ideoloģijas viedokļa varēja būt apkarojama un nepieņemama, tik viegli iekaroja Latvijas PSR? Kādēļ Kompartijas un komjaunatnes vadība nesaskatīja diskotēkās briesmas un, pats galvenais, kāpēc līdz pat 1980.gadam, tātad pirmos se...

Kāpēc tieši laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1986. gadā parādījās leģendārais Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts “Par Daugavas likteni domājot”, kas satricināja okupācijas režīmu un apturēja Daugavas HES būvniecību? Raidieraksta “Kas tad bija?” ciklā komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns atklāj, kāda bija ideoloģiskās kontroles un cenzūras sistēma okupācijas laikā Latvijā un kā “Literatūr...