Vietu lietas Latvijā

Pētera Upīša ceriņi, Arvīda Brastiņa darinātie naudas pūķi, tīne Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Augusta Dombrovska melni krāsotā vijole, Anatomijas muzeja plaušu preparāti un Pāvilostas apzaļumotājs un sabiedrisks darbinieks Ernests Šneiders - 2024. gada muzeju vērtības raidījumā Vietu lietas Latvijā.

Kaut kas mazs, kas atgriezies mājās, kaut kas sens, kas nesen atklāts, un kaut kas aizmirsts, kam nu notraukti putekļi – stāsti par vēstures liecībām, ko uzgāja un atcerējās, remontējot Jaunpils pils ēku pēc 2023. gada  krusas postījumiem. Un grezna piespraude, kas vēstī par reiz še dzīvojošām Mēdemu un Rekes dzimtām. Kopā ar Jaunpils pils muzeja vadītāju Ingu Spuri ejam apkārt masīvajai ēkai. Viz...

Alūksnes novada muzejā iepazīstam lielāko šī muzeja priekšmetu - 19. gadsimta vidū ražoto koncertflīģeli. Kristāla vāze vēstī par vietējā aldara un 7. Siguldas kājnieku pulka sadarbību. Gleznotāja Leo Kokles skolas laika zīmējums un formas cepure stāsta par mākslinieka bērnību un jaunību, bet krājuma telpās skatām klarneti, ko 20. gadsimta sākumā gatavojis latviešu izcelsmes vijoļu un pūšamo instr...

Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) tīmekļa vietnē ir sadaļa „Mēneša priekšmets", kurā var uzzināt, kādas lietas šodienas radošās personības ir atvēlējušas muzejam. Jau pāris gadus muzeja mājaslapā ikviens var aplūkot lietu un noskatīties video ar tās īpašnieka stāstu. No visa klāsta tuvāk aplūkojam četrus priekšmetus - rakstnieces Ingas Ābeles austo segu, pianista Andreja Oso...

"Sveiks, Egucīt! Es šodien, Pilsparkā sēdēdams un avīzes lasīdams, sāku gudri jo gudri domāt. Manu pārdomu saturs bij' divi ziņojumi avīzēs.1.septembrī: "Šorīt pl. 6 - sākusies kara darbība Vācijas - Polijas robežā" un 2.oktobrī: "Vakar priekšpusdienā bez starpgadījumiem vācu pulki iesoļojuši Varšavā". Tātad - viena mēneša un dažu stundu laikā kādas Eiropas lielvalsts galvaspilsēta krita ienaidnie...

Esi mīļi sveicināts, vecais draugs Kalpakieti! Tā pagājušā gadsimtā, laika posmā no 1948. līdz 1977. gadam savstarpējā sarakstē cits citu uzrunāja "Savienības Pulkveža Kalpaka bataljons" trimdā dzīvojošie cīņu biedri. Šajā raidījumā kopā ar pulkveža Oskara Kalpaka muzeja "Airītes" vadītāju Robertu Sipenieku ielūkosimies šajā sarakstē, kā arī uzzināsim pulkveža un citu "Airītēs" kritušo karavīru pi...

Tam galdam četras kājas, Bet nabagam nav mājas; Un sievas māte rājās, Un tā tas rīmējas. Jā, arī šī ir folklora, kas pieder pie Latviešu folkloras krātuves bērnu dziesmu kolekcijas, ko sāka vākt pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā un turpina vēl apkopot šodien. Pieminot Krišjāņa Barona 189. dzimšanas dienu, kas bija 31. oktobrī, raidījumā kopā Latvijas Folkloras krātuves (LFK) pētnieci un fondu glab...

27. oktobrī, pieminot dzejnieku Aleksandru Čaku 123. dzimšanas dienā, viesosimies viņa muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48, kas ierīkots dzejnieka pēdējā dzīvesvietā. Tur uzklausām stāstus par A. Čaka tēvu, šuvēju Jāni Čadaraini, un viņa darinātajām drēbēm dēlam, par viņa draugu, mākslinieku biedrības „Zaļā vārna" dibinātāju, gleznotāju Jāni Plasi un par dzejnieka darbistabas mēbelēm. Skatot Aleksandra...

„Pirmie plosti Gaujā tika laisti ap 1850. gadu. Vēl pēc 1960. gada Rīgas kokzāģētavām, kokmateriālus izmantojošām fabrikām un ostai ik gadus pa Gauju piegādāja vairāk nekā 100 tūkstošus kubikmetru baļķu no Vidzemes mežiem. Pludināšanu pa šo upi pārtrauca 1970. gadā." Tā raksta Māris Mitrevics, atceroties savas plostnieka gaitas Gaujā. Siguldā viesojamies ekspozīcijā, ko pirms vairāk nekā diviem ga...

Valsts Stendes selekcijas stacija dibināta 1922.gadā un pirmais stacijas vadītājs un zinātniskā darba organizators vairāk nekā 20 gadus bija Jānis Lielmanis, agronoms un praktiskās selekcijas pamatlicējs Latvijā. Lielā, senā skapī, mantotā no Stendes muižas baroniem Brigeniem, glabājas Jāņa Lielmaņa pieraksti. Šķirstām tos, kā arī skatām senus herbārijus, sēklu paraugu traukus, augu slimību kartot...

Dantes krūšutēls, muižas kalpotāja izdotā literatūra un "ceļojošās grāmatas" no Vidrižu muižas bibliotēkas. Pieminot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas desmito gadadienu, viesosimies Gaismas pils "Retumu pasaulē", kur kopā ar vēsturnieci un bibliotēkzinātnieci Kristīni Zaļumu iepazīstam liecības no Jaungulbenes muižas bibliotēkas, klausāmies stāstu par Liepupes pagasta grāmatu tirgotāju, i...

Naujenes novadpētniecības muzejā apbrīnojam musturdeķi - vairāk nekā 500 metrus garu no gabaliņiem darinātu segu, kas savienoja Daugavas abus krastus; uzzinām, kas ir rušņiks un kā šajā pusē izšuva dvieļus; aplūkojam arī tēlnieces Valentīnas Zeiles darināto vecmāmiņas portretu un uzzinām, kādas vecticībnieku dzimtas šujmašīnas stāstu. Augšdaugavas novada Naujenes ciemā esošajā novadpētniecības muz...

Pirms 85 gadiem darbu sāka Ķeguma HES. Atskatoties gan uz Ķeguma stacijas darbību, gan senākiem un arī jaunākiem Latvijas elektrifikācijas vēstures lieciniekiem, apciemojam AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeju, kur kopā ar muzeja vadītāju Inu Lastovecku iepazīstam senāko muzeja eksponātu - 19. gadsimta nogalē ražoto ampērmetru strāvas stipruma mērīšanai, skatām Rīgas ielu elektriskā apgaismojuma lat...

17. gadsimta bronzas sakta ar iekaltām ozolzīlēm, tās atrašanas stāsts un Kārļa Ādolfa Veinberga fotoplates, kas atklāj Kandavas ainavu un cilvēkus 20. gadsimta 20.-30. gados. Ar šīm vērtībām mūs iepazīstina Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica. Saulainā vasaras nogalē mēroju ceļu uz Kandavas novada muzeju, gaišu divstāvu ēku, kas jau daudzus gadus iemājojusi bijušajā ban...

Krišjānis Pliekšāns - "liels augumā, fiziski spēcīgs, enerģisks, praktisks, stingrs, asprātīgs, stipras gribas cilvēks, izglītots, gudrs, ar daudzpusīgu interešu loku" - tā vēstī uzraksts pie dzejnieka Raiņa (Jāņa Pliekšāna) tēva portreta Raiņa muzejā "Tadenava" izstādē, kas veltīta dzejnieka tēvam. "Tadenavas" šķūnī kopā ar muzeja speciālisti Agnesi Timofejevu iepazīstam Krišjāni Pliekšānu caur i...

„Lietas raksturo cilvēku, tādēļ es tās krāju. Lietas runā. Runā labāk nekā cilvēka mute. Vajag mācēt tā nostādīt, lai nedzīva lieta runātu. Tā es domāju." Šie vārdi pieder ļoti aizrautīgam pedagogam, muzejniekam un literātam Jānim Grestem. Uzsākot jauno mācību gadu, skatām lietas no Jāņa Grestes skolu muzeja un derīgo izrakteņu kolekcijām. Par Grestes pedagoģisko darbu un viņa vākumu stāsta Ģ. Eli...

Vienas no pirmajām skaņuplatēm Latvijā un latviešu valodā, unikāli eksemplāri ar balss ierakstiem no 20. gs 30. gadiem, īpaši skaņu nesēji no papīra un alumīnija – to lūkojam Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādē „SAN", savukārt audio krājumā klausāmies stāstu par Leonīda Vīgnera magnetofona lenšu kolekciju, kad slavenais diriģents tajās ierakstīja mūziku no radiopārraidēm un koncertiem. Ierakst...

Antona Šmulāna māla velniņu stāsts, dzejnieka Joņa Silkāna dzejoļu krājums brāļu mājas bēniņos, Vulfa Franka fiksētie kadri no lielā ugunsgrēka 1938. gadā, kādi bija Ludzas igauņi un kā skan to mantojums – to visu uzzinām Ludzas Novadpētniecības muzejā. „Šīs vējdzirnavas ir celtas 1891. gadā. Tā kā to īpašnieka senči ieceļojuši Ludzas rajonā no Igaunijas, iespējams, šo mazo vējdzirnavu variants uz...

Indiāņa figūra - Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja nosacītais simbols. Sarkanbaltsarkanais karogs, ko kuģa kuģa "Dzintarjūra" komanda pacēla mastā 1991. gadā, un pamatīgs bišu koks, kas atceļojis uz muzeju no Pāces mežiem. Triju Ventspils muzeja priekšmetu stāsti. Šajā pavasarī tika atvērta jaunā Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ēka un tur izveidotā ekspozīcija, bet pie jaunās būves izejas uz...

Viena sala, divas jūras, trīs valodas - tā par dārgumiem, kas rodami Kolkas Lībiešu saieta namā saka Kolkas gide Dženeta Marinska. Viņas pavadībā iepazīstam lībiešu tautastērpu, Kolkas raga un bākas vēsturi un uzzinām, kādus konservus agrāk ražoja šeit esošajā fabrikā. Lai arī saieta namu par muzeju nenosauksim un atsevišķu krājumu te neatradīsim, tomēr Kolkas centrā esošajā, moderni pārbūvētajā ē...

„… Esmu šo ziemu pirmo reizi nopietni gleznojis un daudz strādājis, manīdams pie tam, ka darbs man dar prieku un ved pie kā. Neesmu sev vēl nebūt skaidrībā par savu nākotni un mērķi, bet tagad bieži jūtu to - gribētos gleznot." Tā 1913. gada pavasarī dienasgrāmatā raksta Jāzeps Grosvalds. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krātuvē lapojam šī gleznotāja, modernisma aizsācēja glezniecībā diena...

Koka divriteņu ērtums, pirmie Rīgā ražotie velosipēdi un jaunieguvums no Polijas – Leitnera fabrikā gatavotais dāmu velosipēds. Kopā Saulkrastu velosipēdu muzeja dibinātāju un vadītāju Jāni Sereginu ielūkosimies šo braucamo vēsturē un iepazīstam dažus spilgtus eksponātus. Kolekcionāra prieks un dedzība skan Jāņa Seregina balsī, stāstot par kārtējo  iegūto velosipēdu, kas drīz tiks salikts kopā un...

„Jānīts sēde kalniņā Zāļu nasta mugurā Kāp, Jānīti lejiņā Došu siera gabaliņ' " Tā skan vecākā, 1777. gadā, pierakstītā līgo dziesma. Svētku noskaņās viesojamies Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) krātuvēs, kur lapojam dažādu gadu Jāņu dziesmu izdevumus, kā arī aplūkojam plakātus, ko drukāja pagājušā gadsimta 40.–50. gados atbilstoši padomju iekārtas valdošajai ideoloģijai. „Kopumā ir apzinātas...

Kā var padzerties no caurumotas māla krūzes, kur atrasts mamuta ilknis, ievērojami Matīsu dzimtas pārstāvji, Balvu iedzīvotāji fotogrāfes Intas Rukas darbos un dīķī nogremdēta bufete - stāsti, kas ierakstīti Balvu novada muzejā. Vispirms ieskats krājuma dārgumos, kas eksponēti nesen atvērtā izstādē. Turp dodos ar Balvu novada muzeja galveno krājuma glabātāju Janīnu Vīksnu un pirmais priekšmets, pi...

Ģimenes fotogrāfijas, komēdijas, to kritika un dzīvesvietas Rīgā - ieskats rakstnieka Andreja Upīša dažos viņa dzīves pieturpunktos. Pretrunīgi vērtētais un viens no ražīgākajiem latviešu rakstniekiem. Marksisma ideju pārņemts visa mūža garumā, daudziem manas paaudzes lasītājiem saistās ar obligātās literatūras biezo, tā teikt, „ķieģeli” – romānu „Zaļā zeme”. Šajā raidījumā viesojamies Andreja Upī...