Tāpēc, ka traumēts?

Netieši pārmetumi, klusēšana, ironija, regulāra kavēšanās, “nejaušas” aizmāršības un dīvaina gaisā jūtama spriedze, kas pasaka vairāk nekā vārdi - tā visa ir pasīvi agresīva uzvedība. Pasīvā agresija parasti nenozīmē, ka kādam vienkārši ir "tāds raksturs". Biežāk tas ir iemācīts izdzīvošanas veids, kā paust savas dusmas vai vajadzības netiešā veidā, jo  tieša izteikšanās savulaik radīja...

Psihoterapijas praksē bieži dzirdu, kā cilvēki, runājot par savām smagajām dzīves pieredzēm, noliedz, ko tās īstenībā viņiem nozīmējušas. Viņi mazina ne tikai savu pagātnes pieredžu nozīmību, bet arī nepietiekami nopietni pievēršas tam, ko piedzīvo savā dzīvē pašlaik.  Daudzi nes smagas pagātnes un arī tagadnes nastas, kas realitātē nozīmē viņiem grūtības un ciešanas, taču viņi turpina "pacie...

Atklājot, ka dažādu dzīves grūtību cēlonis varētu būt iepriekš piedzīvota traumatizācija, dabiska šķiet vēlme pēc iespējas ātrāk šo visu atrisināt. Savukārt, dzirdot, ka dziedināšanās var prasīt pat vairākus gadus, daudzi alkst atrast kādu ātrāku un īsāku ceļu uz risinājumu un atvieglojumu.  Epizodē dzirdēsi: kāpēc informācija un nozīmīgas atziņas par traumu izcelsmi un simptomiem vēl nenozīmē dzi...

Kad dzīve sasniedz punktu, kurā nepieciešamas kādas pārmaiņas, tās parasti sākas ar lēmumu. Tomēr gana daudziem tieši šī lēmuma pieņemšana šķiet grūtākais uzdevums. Viņi vilcinās, ilgi diskutējot un analizējot situāciju, gan iesaistot tajā citus, gan iekšēji paši ar sevi.  Kamēr notiek vilcināšanās un atlikšana, dzīve turpinās kā iepriekš - ar vecajām un pierastajām ciešanām. Tomēr neapmierinātība...

Laiks, kas pavadīts vienatnē, var būt brīnišķīga iespēja beidzot sadzirdēt sevi, darīt to, kas patīk pašam, un atpūsties no citu radīta "trokšņa". Tomēr ne visiem brīži, kad neviena cita vairs nav līdzās, ir patīkami un uzpildoši. Gluži pretēji - daudziem tie kļūst par milzu izaicinājumu, no kā labprātāk gribētu izvairīties. Epizodē uzzini: kā grūtības palikt vienatnē ir saistītas ar pie...

Gada noslēgumā aicinu veltīt laiku, lai pārdomātu, kāds tev bija šis gads. Kādus izaicinājumus un kādas pārmaiņas tu piedzīvoji? Ko tie tev mācīja? Ko tu vēlies sev Jaunajā gadā? Un - kas tu gribi būt Jaunajā gadā? Epizodē dzirdēsi jautājumus pašrefleksijai, tāpēc iesaku sagatavot papīru un rakstāmo. Laimīgu Tev Jauno gadu, brīnišķīgais klausītāj! Pievērs uzmanību: Līdz 12. janvārim notiek pieteik...

Daudziem Ziemassvētku laiks mēdz būt smags tāpēc, ka jāsatiek ģimene, kurā valda neveselīgas attiecības. Pārsvarā tas tiek noliegts, tāpat kā tiek noliegti bērnībā piedzīvotie pāridarījumi. Taču bieži atgriešanās šajā vidē un vēl kopā ar šiem cilvēkiem nozīmē vienlaikus nonākt arī kontaktā ar neskaitāmiem traumu trigeriem. Šo iemeslu dēļ daudzi pieauguši cilvēki nepriecājas par gaidāmajiem svētkie...

"Varēja vēl labāk!" ir perfekcionista devīze cauri dzīvei.  Lai cik ļoti tu centies un ieguldījies, nav īsti brīža, kurā varētu sev uzsist uz pleca un nosvinēt sasniegto. Katram pabeigtajam projektam seko nebeidzams arvien jaunu izaicinājumu slogs un galvenais - ne mirkli nedrīkst apstāties! Perfekcionisms ir kompensācijas stratēģija, tāds šķietams risinājums ārkārtīgi dziļām un bieži no...

Iespējams, ka zini to sajūtu, kā tas ir, kad ārēji visa kā ir gana, taču iekšēji šķiet, ka tomēr nepietiek.  Tāds milzīgs ne ar ko neremdināms emocionāls izsalkums, kas izpaužas negausībā pēc ēdiena, dažādām lietām, citu komplimentiem, dažādiem statusa simboliem, nemitīgiem mīlestības apliecinājumiem. Reizēm tai brīdī, kad roka sniedzas pēc kaut kā ļoti, ļoti kārota, turpat blakus ir jau doma par...

Lai cik nedroši tas daudziem šķiet, tomēr atzīt savu ievainojamību un atklāti rādīt to arī citiem tomēr padara mūs stiprākus. Tad kāpēc daudzi no tās tik ļoti baidās? Epizodē dzirdēsi: kas ir ievainojamība un kāpēc tā var šķist nedroša; kā trauma ietekmē to, kā piedzīvojam ievainojamību; kā ievainojamību integrēt praktiski savā dzīvē. Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis trau...

Ja tu joprojām ciet no traumatiskas pieredzes sekām, visticamāk esi viens no tiem, kurš pat tad, ja apkārtējie apgalvo, ka esi drošībā, un racionāli tam pat piekrīti, iekšēji tā nebūt nejūties. Nedziedinātie pārdzīvojumi var izraisīt ne tikai ilgstošus baiļu stāvokļus, bet pat somatiskus simptomus. Šādā stāvoklī var šķist ārkārtīgi ticami, ka pasaule ir bīstama, cilvēki ir draudīgi un nekur nav ie...

Smagas bērnības pieredzes veidojas ne tikai ģimenēs, kur bērni un viņu vajadzības pamestas novārtā. Ciešanas var radīt arī pārmērīga vecāku uzmanība un nodarbošanās ar bērniem. Nereti tas vairāk kalpo pašu vecāku vajadzību apmierināšanai, nevis bērnu labklājībai.  Šos attiecību modeļus un potenciālo kaitējumu atpazīt parasti ir grūtāk, jo no malas viss bieži izskatās skaisti un pareizi. Kā gan lai...

Kad izveidojam dziļu tuvību attiecībās ar otru cilvēku, neapzināti tajā iesaistās ne tikai mūsu apzinātā pieaugušā daļa, bet arī citas - gan veselās, gan ievainotās iekšējā bērna daļas. Kamēr racionālā pieaugusī psihes daļa var pamatot, kāpēc šķiršanās process ir saprātīgs un varbūt pat vajadzīgs, tikmēr iekšējā bērna daļa baidās palikt bez šīm attiecībām. Reizēm šīs bailes var kļūt pat par visu p...

Parūpēties par sevi, savu ķermeni un vismaz par tā pamatvajadzībām būtu jābūt pašsaprotami un viegli. Tomēr, kāpēc tik daudziem labi zināmās un nepieciešamās rūpes par sevi ir tik grūtas? Īstenībā arī šeit varam meklēt un nereti atrast saistību ar traumatizācijām. Epizodē uzzināsi: Kāda saistība ir stabilai un labi regulētai nervu sistēmai ar ieradumiem un rutīnu? Kāpēc var būt grūti pievērsties s...

Kad pārī regulāri notiek konflikti, kas neved pie risinājuma, bieži vaina tiek meklēta otrā. Viņa vai viņas nespējā, neprasmē, negribēšanā, viņa traumatizācijās. Nereti viens no pāra pat jau ir uzsācis individuālu psihoterapiju un labprāt uz to pierunātu arī otru. Kamēr tas neizdodas, otra traumas (parasti bez viņa piekrišanas) tiek analizētas tāpat – "mājas apstākļos".  Paralēli tam otr...

Spēja turpināt funkcionēt augsta stresa apstākļos bieži tiek uzskatīta par priekšrocību. Tie ir cilvēki, kas izskatās stresa noturīgi, un daudzi citi viņus par to apskauž un apbrīno.  Taču, neskatoties uz ieguvumiem, tam ir arī augsta cena, jo parasti tie ir arī cilvēki, kas jūtas savā ziņā "nedzīvi". Terapijā viņi mēdz atklāt, ka viņiem ir tāda sajūta, ka nekur pa īstam dzīvē nepiedalās...

Emocionāli atkarīgs cilvēks parasti piedzīvo neadekvātas bailes zaudēt otru , bieži savu partneri, bet, iespējams, arī savu bērnu vai citu cilvēku. Bailes tikt pamestam viņš mēģina mazināt ar milzu kontroli pār otru.  Šādam cilvēkam ir vēlme saplūst ar otru, un viņi tic, ka bez otra nevar dzīvot. Dzīve ir pilna ar neuzticēšanos un greizsirdību, kas neļauj dzīvot pilnvērtīgi pašam savu dzīvi. No at...

Dusmas ir jūtas, kuras daudzi cenšas slāpēt un par kuru izpausmi jūtas vainīgi. Bieži saņemu jautājumus – kā tikt galā ar savām dusmām?   Neiesaku dusmas aplūkot no perspektīvas, ka tas ir kaut kas, ar ko ir jātiek galā. Ir būtiski saprast, kā tās veidojas un kāda ir to saistība ar piedzīvotajām traumatizācijām.   Tad, kad saprotam, ka dusmās slēpjas nozīmīga izdzīvošanas enerģija, varam sākt uz t...

Attiecības ar mammu bērnībā parasti ir tuvākās un nozīmīgākās cilvēka dzīvē. Ja viss ir labi, tad bērns piedzīvo, ka māte ir cilvēks, ar kuru var justies drošībā, kurš redz bērnu tādu, kāds viņš ir, kurš pieņem, sniedz mierinājumu un beznosacījuma mīlestību.  Māte ir cilvēks, kurš sasilda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurš pieņem bērnu ar visām veiksmēm un neveiksmēm, nodrošinot tādus emocionālu...

Praksē bieži sastopos ar pieaugušajiem, kas neatceras, kad pēdējo reizi ir tā pa īstam izraudājušies. Raudāšana ir kaut kas, kas diemžēl daudziem asociējas ar nepatīkamām izjūtām – kaunu, bailēm, vientulību, izmisumu, bezpalīdzību... Nav daudz tādu, kas to sev ne tikai ļauj, bet arī zina, kā raudāšana palīdz un kāda raudāšana tikai vairo smagumu.  Protams, ka arī raudāšanas spēja vai nespēja lielā...

Ja spējam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, tad neesam bezpalīdzīgi dzīves un apstākļu upuri, bet gan izjūtam sevī spēku iestāties par sevi, savām domām, vajadzībām un interesēm.  Tomēr ne visi formāli pieauguši cilvēki spēj uzņemties šāda veida atbildību. Daudzi joprojām ir sastinguši attīstības traumu radītajā bezpalīdzībā un ticībā, ka citi ir pie visa vainīgi un arī glābšana vai risi...

Tad, kad pašu vai kādu tuvinieku skārusi smaga saslimšana, neviens to īsti nav gaidījis vai kaut kā tam gatavojies. Tas ir notikums, ko grūti aptvert, un, visticamāk, nākas piedzīvot spēcīgas bailes un bezpalīdzību.  Nereti slimniekam trūkst arī laika un telpas, lai jauno pieredzi kaut kā aptvertu un pārstrādātu ar to saistītās emocijas. Ja apkārtējie nesniedz godīgu informāciju par notiekošo, kā...

Nespēja pateikt otram NĒ arī tad, ja ar prātu saprotams, ka tas nepieciešams paša labā un ka šādas attiecības ir destruktīvas, raksturīga cilvēkiem, kam bērnībā nav izdevies apgūt veselīgu spēju norobežoties. Piesaiste ar citiem cilvēkiem var sniegt mums drošības izjūtu, taču spēja norobežoties, sajūtot pašam sevi kā patstāvīgu un spējīgu ietekmēt savu dzīvi, ir ne mazāk nozīmīga. Epizodē uzzināsi...

Vajadzība pēc drošības ir ārkārtīgi nozīmīga, taču diemžēl ne vienmēr varam to bērnībā apmierināt tādā mērā, lai spētu iegūt pamatuzticēšanos. Ja drošības izjūtas trūkst, tad apgūstam kompensācijas stratēģiju, ko praktizējam, lai vismaz īstermiņā sajustos drošāk – kontroli . Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, v...

Nereti attiecību grūtībās izmēģinām dažādus risinājumus. Secinot, ka tie īsti nestrādā, mēdzam palikt pie domas, ka šis droši vien nav "īstais cilvēks". Vai tiešām un ko tas nozīmē? Partnerattiecībās, kurās bieži atkārtojas intensīvi strīdi par vienu un to pašu, tie mēdz atstāt paliekošus un dziļus ievainojumus. Diemžēl šie strīdi tā arī parasti neved pie cerētā risinājuma, ja vien partn...