Šīs dienas acīm

Maija nogalē apritēja simts gadi, kopš nācis pasaulē Pēteris Pētersons (1923.-1998.). Režisors, dramaturgs, drāmas un teātra teorētiķis, viena no spilgtākajām personībām pagājušā gadsimta otrās puses latviešu teātrī. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar teātra zinātnieci Pētera Pētersona biogrāfijas un daiļrades pētnieci Ievu Struku. Var tikai provizoriski spriest, cik Pēterim Pētersonam t...

Maija nogalē apritēja simts gadi, kopš nācis pasaulē Pēteris Pētersons (1923.-1998.). Režisors, dramaturgs, drāmas un teātra teorētiķis, viena no spilgtākajām personībām pagājušā gadsimta otrās puses latviešu teātrī. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar teātra zinātnieci Pētera Pētersona biogrāfijas un daiļrades pētnieci Ievu Struku. Runājot par Pēteri Pētersonu, droši vien jāsāk no viņa p...

Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu tuvums ir pamudinājis pievērsties šīs prezidenta institūcijas vēsturei un palūkoties uz tiem prezidentiem, kas bija mūsu valsts galvas starpkaru periodā. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par trešo pēc skaita Latvijas Valsts prezidentu Albertu Kviesi. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis.  Runājot par Albertu Kviesi, viņ...

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju, jo viņas vīrs, līdz tam lielas rūpnīcas inženieru biroja vadītājs, bija iestājies neatkarīgā arodbiedrība un par to tika atlaists. Vispirms viņam izdevās atrast darbu kādā Krievijas provi...

Kinoteātris “Splendid Palace”, ko daudzi arī vēl atceras ar nosaukumu “Rīga” padomju laikā, vienmēr ir uztverts kā galvenais kinoteātris Rīgā, kino skatīšanas kultūras centrs. Šogad aprit simts gadi, kopš Rīgā darbojas kinoteātris “Splendid Palace”. Kāda ir bijusi šī kinoteātra un arī kino skatīšanās vēsture Latvijā, stāsta kino pētniece Daira Āboliņa. “Sākotnēji, protams, pārsteigums bija pats fa...

160 gadi mūs šķir no kāda iezīmīga notikuma, proti, 1863. gads ir brīdis, kad noslēdzas apmēram piecus gadus ilgusī Rīgas aizsardzības mūru nojaukšana. Par to, kas ir saistītas ar šo notikumu, kāda Rīga kļūst pēc šī, varētu pat teikt, simboliskā notikuma, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieku Mārtiņu Mintauru. Vispirms ieskicējam, kāda t...

Vien dažas nedēļas mūs šķir no Latvijas Republikas Valsts prezidenta vēlēšanu dienas. Šajā sakarā raidījumā Šī diena vēsturē aplūkojam Valsts prezidenta institūcijas vēsturi. Šoreiz vispirms par otro Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Viņš, toreizējās Demokrātiskā centra partijas pārstāvis, tika ievēlēts Latvijas vēsturē vienīgajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās 1927. gada 8. ap...

1917. gada 26. un 27. aprīlī pēc vecā jeb 9. un 10. maijā pēc jaunā stila notika pirmais Latgales latviešu kongress. Par to stāsta vēsturnieki - Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Imants Cīrulis. Droši vien jāiezīmē vispirms tā situācija, kāda Latgalē bija 1917. gada pavasarī, kad pēc Februāra revolūcijas Krievijas impēr...

Mazliet vairāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad Latvijas Republikas Saeimai būs jāizvēlas mūsu valsts galva - Latvijas Valsts prezidents. Izvēle ir likumdevēja rokās, taču viedokļu apmaiņā par amata pretendentiem, viņu atbilstību no individuālo spēju un reputācijas viedokļa ir iesaistīta visa politiski aktīvā sabiedrības daļa. Raidījumā Šīs dienas acīm Latvijas Republikas Valsts prezidenta inst...

Pirms simts gadiem Latvijā risinājās process, kas mainīja diezgan lielā mērā sociālo struktūru, pirmkārt, Latvijas laukos. Tā bija  agrārā reforma. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Artūrs Žvinklis. Par to, ka šādas pārmaiņas Latvijas laukos briest, nebija īpašu šaubu jau vairākas desmitgades pirms šis process sākās. Protams, Pirmais pasaules karš u...

Raidījums skan Lieldienu svētdienā. Neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu pasaules uzskats, vai svētām šos svētkus kā kristieši, vai svinam kā kristīgās kultūras tradīcijai piederīgie, Kristus ciešanu sižets liek mums domāt par cilvēka gatavību upurēties, ziedot sevi augstāka mērķa vārdā. Tāpēc raidījumā stāsts par trim vēsturiskām personībām, kuru liktenim piemīt šis motīvs - gatavība pastāvēt līdz gala...

Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies 1918. gada pirmajā pusē, kad apmēram pusgads šķīra latviešu nāciju no sava neatkarīgā valstiskuma pasludināšanas. Tobrīd gan varēja šķist, ka šis mērķis ir tāls dažādu ārēju spēku un arī tautas iekšējo noskaņojumu apdraudēts. Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības 1917. gada decembra sākumā bija deklarējusi Latviešu Pagaidu nacionālā padome, sanākot savā pi...

18. martā mūs sasniedza ziņa, ka 92. dzīves gadā mūžībā devies literatūras un teātra zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Viktors Hausmanis (06.12.1931–18.03.2023). Pieminot akadēmiķi Hausmani, raidījumā Šīs dienas acīm sarunu ar viņu un teātra zinātnieci Līviju Akurāteri par norisēm Latvijas kultūrā tā sauktā Hruščova atkušņa laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Raidījums p...

Šajā raidījumā kopā ar vēsturniekiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru un Kara muzeja vēsturnieku Jāni Tomaševski paskatīsimies un iezīmēsim tos iemeslus, kas šobrīd veido  attieksmi iederību vai neiederību publiskajā telpā attiecīgajiem tēlniecības darbiem - krievu dzejnieka Aleksandra Puškina, Andreja Upīša un Annas Sakses pieminekļiem.   

5. martā apritēja 70 gadi kopš padomju diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gadā. Vadīdams Padomju Savienību 30 gadus, Staļins uzbūvēja masu represijās, terorā un propagandā balstītu sistēmu, kuras noteiktās politiskās domāšanas sekas joprojām jūtamas šodienas Krievijas iekšpolitikā un ārpolitikā. Raidījumā Šīs dienas acīm Staļina dzīves finālam veltītu sarunu ar vēsturnieku, Latvijas Universitāte...

Dienā, kad ierakstām šo raidījumu, aprit gads, kopš Krievija sāka plaša mēroga karadarbību pret Ukrainu. Ir pagājuši apmēram deviņi gadi, kopš Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu. Raidījumā Šīs dienas acīm vēlamies paskatīties uz šī konflikta tādām hipotētiskām saknēm senākos vēstures laikos un kas no tā reizumis tiek attīstīts, izmantots un, tā var teikt, ir dzīvs joprojām. Raidījuma viesis vē...

22. februārī atzīmēsim 150. gadskārtu, kopš nācis pasaulē Jānis Endzelīns, viens no izcilākajiem latviešu humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Jāni Endzelīnu, stāsta valodniece Jāņa Endzelīna biogrāfijas un veikuma pētniece Sarma Kļaviņa.  Kāpēc mēs varam teikt, ka Endzelīns ir droši vien, ja vērtējam visu Latvijas un latviešu devumu pasaules humanitāro zinātņu attī...

Šogad aprit 440 gadi, kopš noslēdzās Livonijas karš. Tas ir karš, kas izbeidza viduslaikus Latvijā, izbeidza tāda veidojuma kā Livonija pastāvēšanu un novilka mūsu reģionā jaunas valstu robežas. Par šī kara raksturu rezultātiem un tām valstīm, kas bija iesaistītas šai konfliktā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta vēsturnieks Valdis Klišāns.  

Vēstures un sociālo zinību pedagogi 13. janvārī pulcējās diskusijā Latvijas Valsts prezidenta pilī, kas bija zināmā mērā kulminācija tādai diskusijai, kas jau labu laiku notiek sociālajos tīklos un brīžiem parādās medijos. Proti, par vēstures vietu un tās mācīšanas kvalitāti šībrīža izglītības sistēmā. Šī tēma ir arī raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats. Diskutē vēsturnieki un arīdzan pedagogi...

Vēstures un sociālo zinību pedagogi 13. janvārī pulcējās diskusijā Latvijas Valsts prezidenta pilī, kas bija zināmā mērā kulminācija tādai diskusijai, kas jau labu laiku notiek sociālajos tīklos un brīžiem parādās medijos. Proti, par vēstures vietu un tās mācīšanas kvalitāti šībrīža izglītības sistēmā. Šī tēma ir arī raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats. Diskutē vēsturnieki un arīdzan pedagogi...

Nesen izdevniecība "Latvijas mediji" ir laidusi klajā grāmatu "Nāvi mānot. Sēlijas nacionālie partizāni 1944.-1952. gadā". Saruna ar grāmatas autoru Haraldu Bruņinieku. Iepazīstinot, Haralds Bruņinieks stāsta, ka viņš ir sporta pedagogs, bet vēsture viņu saistījusi jau kopš skolas laikiem. Viņš ir no Aknīstes un autora vectēvs Jānis Vītoliņš tika represēts pēc Otrā pasaules kara un viņš ir atstāji...

Raidījumā, kas skan 2023. gada pirmajā dienā, kā jau ierasts gadumijā, atskatāmies uz aizvadīto gadu, uz tajā izskanējušajiem raidījumiem. Šoreiz raidījumā daži zīmīgākie fragmenti no aizvadītā gada raidījumiem, šoreiz tie visi vairāk vai mazāk saistās ar agresora valsti Krieviju un tās noziedzīgo karu pret Ukrainu. Viens no pamanāmākajiem notikumiem Latvijā, kas izrietēja no Krievijas agresijas,...

2022. gada 11. novembrī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu. Jānis Elsbergs tulkojis lielāko daļu no Vonnegūta romāniem latviski, pavisam Vonnegūts sava visai garā un ražīgā mūža laikā ir sarakstījis 14 romānus, cik no tiem ir tulkoti latviski un varbūt arī, kas tos ir tulkoj...

Rimma Zjubina ir viena no ievērojamākajām šodienas Ukrainas aktrisēm, saņēmusi daudzas teātra un kino balvas, tostarp divreiz Ukrainas Nacionālo ikgadējo teātra balvu -  "Kijeva spektorale" un nacionālo kino balvu "Zelta vārpsta" par lomu izcilajā režisora Tarasa Tkačenko filmā "Dūjas ligzda".  Viņa ir ne tikai skatuves māksliniece, bet arī sabiedriska darbiniece, aktīva brīvprātīgā Ukrainas bruņo...

Pirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam.  Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pag...