Šīs dienas acīm

Šo raidījumu Šīs dienas acīm veltām Ukrainai pēdējās trīs desmitgadēs, kopš neatkarīgā valstiskuma atgūšanas 1991. gadā. Viesos ukraiņu politologs sabiedrības pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors Dmitro Levus. "Ja mēs runājam par Ukrainu 1990.- 91. gadā, tad, protams, vienmēr ir kārdinājums salīdzināt un manipulēt, ko arī dara tuvināšanās ar Krievijas Federāciju atbalstītāji vai vienkārš...

Šī gada 1. janvārī apritēja divas apaļas gadskārtas, kas saistītas ar Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro: pirmkārt, ceturtdaļgadsimts, kopš 1999. gada 1. janvārī eiro kļuva par norēķinu vienību pasaules finanšu tirgos, kam trīs gadus vēlāk sekoja pilnīga pāreja uz to kā valūtu eirozonas valstīs. Savukārt pirms 10 gadiem - 2014. gada 1. janvārī - eirozonai pievienojās Latvija. Pirms vairākiem g...

Gada pēdējā raidījumā Šīs dienas acīm kā ierasts, atskats uz aizejošajā gada raidījumos izskanējušo. Šajā gadījumā izvēlēti raidījumi, kuros nav aplūkots vēstures notikumu izgaismojums, bet ar vēsturi saistītu sabiedrībai aktuālu jautājumu iztirzājums. Jau pērnā gada otrajā pusē aktualizējās jautājums par vēstures kā mācību priekšmeta vietu skolu programmās, respektīvi, par to, ka vairumā šo progr...

16. decembrī saņēmām skumju ziņu, ka 76 gadu vecumā mūžībā devies dzejnieks, žurnālists un viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) idejas autoriem Viktors Avotiņš. Savulaik viņš kopā ar selekcionāru sabiedrisko darbinieku Jāni Rukšānu un ģeogrāfu un politiķi Valdi Šteinu bija raidījuma Šīs dienas acīm viesi, stāstot par Latvijas Tautas fronti tās dibināšanas 25. gadskārtā. Atminoties Viktoru Avotiņ...

Otrā daļa sarunai, kurā pievēršamies padomju perioda kultūras pamatam - daiļliteratūras situācijai. Par to, kā mums būtu šodien jāskatās uz padomju laika rakstniekiem, viņu literāro nopelnu un viņu tālaika pausto uzskatu kontekstā, saruna ar literatūrvēsturnieku, Latvijas Universitātes, Latvistikas un baltistikas nodaļas profesoru Ojāru Lāmu un vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo p...

Nesen atzīmējām 90. gadskārtu, kopš dzimis dzejnieks Ojārs Vācietis. Kā jau tas ir ierasts šajās gadskārtu reizēs un arī ārpus tām sabiedrībā, protams, kā tas šodien pieņemts sociālajos tīklos, notika zināma viļņošanās par tēmu - vai Vācietis ir tas, kuru vajadzētu šodien pieminēt? Vai vispār vajadzētu runāt ar tādu augstu vērtējošu pieminēšanu par tiem rakstniekiem, dzejniekiem, kuri savulaik pad...

Pirms dažiem mēnešiem iznāca grāmata "Kad karš kļūst personisks", kuras autors Juris Alberts Ulmanis.  Ar viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm.  Ar Juri Ulmani bija jau iepriekš saruna raidījumā Monopols, tā bija vairāk personiska, tāpēc šoreiz vairāk par to karu, jo sarunā vēlamies, izmantojot grāmatas autora personiski pieredzēto, iegūt mazliet padziļinātāku tā kara ainu. Tomēr pirmais jautājum...

Šogad atzīmējam simtu piekto gadskārtu kopš Latvijas valstiskuma tapšanas, savukārt Turcijas Republika šogad 29. oktobrī svinēja savu simtgadi. 1923. gada 29. oktobrī Ankarā Turcijas Nacionālā sapulce pasludināja Turcijas Republiku. Kas šajos simts gados ir noticis ar Turciju? Studijā ir politologs Veiko Spolītis. Protams, Turcijas Republikas tapšanas procesu uz Osmaņu impērijas drupām ir vēl vese...

Vakar, 18. novembrī, atzīmējām Latvijas valstiskuma 105. gadadienu. Kā zināms, vairāk nekā pusgadsimts no šiem simtu pieciem gadiem pagāja svešu okupācijas režīmu varā. Viens no spilgtākajiem apliecinājumiem latviešu nācijas valstsgribai šai pakļautības periodā bija nacionālās pretošanās kustības bruņotā cīņa laikā pēc Otrā pasaules kara. Apmēram 13 gadus cīnītāji,  dēvēti par partizāniem vai meža...

13. novembrī atzīmējām 90. gadskārtu kopš dzejnieka Ojāra Vācieša dzimšanas. Piedāvājam noklausīties raidījumu, kas ierakstīts 2008. gadā, atzīmējot dzejnieka 75. dzimšanas dienu. Saruna ar Ojāra Vācieša laikabiedru un kolēģi, nu jau mūžībā devušos dzejnieku Imantu Auziņu.

Pēc nepilnas nedēļas atzīmēsim Latvijas valstiskuma 105. gadskārtu. Nu jau varam sacīt, ka lielākā daļa no šiem simtu pieciem gadiem mums pagājusi savā neatkarīgā valstī, tomēr starp diviem brīvības posmiem bija pusgadsimtu ilgs pārrāvums svešu totalitāru varu pakļautībā. Bet arī šajos gados nezuda brīvības un pretestības gars. Raidījums veltīts tiem, kuru vārdi asociējas ar pretestību padomju oku...

Turpinām sarunu par Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Raidījumā Šīs dienas acīm skaidro muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis.  Iepriekšējā sarunā tikām lielās līnijās līdz pagājušā gadsimta beigām, kad valdīja salīdzinoši visoptimistiskākā gaisotne šī konflikta vēsturē. Ir tāds fakts, ka, tiekoties Izraēlas premjerministram Ehudam Barakam un Palestīnas atbrīvošanas organizācijas līderim...

Šī gada 7. oktobra notikumu sakarā Izraēlā tika minēts arī fakts, ka "Hamās" teroristiskais uzbrukums, iespējams, bija saskaņots ar 50. gadadienu, kopš sākās tā dēvētais "salīdzināšanas dienas karš". Kas ir noticis kopš 1973. gada, raidījumā Šīs dienas acīm analizē muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Iļja Ļenskis.

Kopš 7. oktobra ziņas no Izraēlas ir pasaules mediju uzmanības centrā. Kustības "Hamas" teroristiskais iebrukums Izraēlas teritorijā no Gazas joslas atgādinājis pasaulei par vienu no tās sasāpējušajiem konfliktiem - Izraēlas Valsts un Palestīnas arābu līdzāspastāvēšanas problēmu. Šīs problēmas saknes meklējamas nu jau apmēram simts gadus senā pagātnē, kad toreizējā britu Palestīnas mandāta teritor...

1958. gada 28. septembrī Francijā notiek konstitucionāls referendums, kurā tiek pieņemta jaunā Francijas konstitūcija un ar šo brīdi Franciju sāk dēvēt par Francijas Piekto Republiku. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Skaidro vēsturnieks Antonijs Zunda un konstitucionālo tiesību speciālists Jānis Pleps.

12. septembrī apritēja 760 gadi, kopš no sazvērnieku rokas krita Mindaugs, pirmais un vienīgais viduslaiku Lietuvas valsts karalis. Viņam veltītas raidījums Šīs dienas acīm. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors Andris Levāns.

4. septembrī apritēja kārtējā gadskārta, kopš pasaulē nācis Kārlis Ulmanis. Daudzu cilvēku pamatoti uzskatīts par nozīmīgāko personību Latvijas 20. gs. pirmās puses politikā. Patiešām bez Kārļa Ulmaņa klātbūtnes neiztika neviens izšķirošs mūsu dzimtenes vēstures process, sākot ar pirmajiem soļiem dzimtenes tapšanā, beidzot ar neatkarības zaudēšanu. 

75 gadi mūs šķir no laika, kad Korejas pussala sadalīta Ziemeļu un Dienvidu daļās kļūstot par divām atsevišķām valstīm. Dienvidos izveidojās Korejas republika, ziemeļos Korejas tautas demokrātiskā republika. Par to kā kopš tā laika ir dzīvojusi Koreja sarunājamies kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes docentu Mārtiņu Dauguli.

1938. gads bija brīdis, kad toreizējā Eiropā sāka brukt līdz tam pastāvējusī starptautisko attiecību kārtība. Galvenais tās šūpotājs bija tobrīd Vācijas nacistiskais režīms ar tā vadoni Ādolfu Hitleru priekšgalā. Savukārt Pirmajā pasaules karā uzvarējušās demokrātiskās valstis - Lielbritānija un Francija - acīmredzami nebija gatavas riskēt ar plašu militāru konfliktu, lai saglabātu pašu pirms pāri...

24. augustā Ukraina svin savus valsts svētkus - Ukrainas Neatkarības dienu. 1991. gada 24. augustā, brūkot Padomju Savienībai, toreizēja Ukrainas PSR Augstākā padome pieņēma Ukrainas Neatkarības pasludināšanas aktu. Tam vēl sekoja referendums par neatkarību, kam bija būtiska nozīme galīgajā Padomju Savienības likvidācijā 1991. gada decembrī. Lai gan sākotnēji tas netika deklarēts, mūsdienās Neatka...

Šajās dienās aprit 15 gadi kopš īsa, bet dramatiska Krievijas iebrukuma Gruzijā, kas paredzami beidzās ar Gruzijas sakāvi. Tas tiek saukts par pirmo karu Eiropā 21. gadsimtā. Analizē vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra. 2008. gada jūlija beigās, īsi pirms minēta iebrukumasākuma, Ojārs Skudra viesojās raidījumā Šīs dienas acīm. Tobrīd attiecības starp Gruziju un Krieviju jau bija sam...

"Mācoties vēsturi, mēs mācāmies domāt," - šāds vadmotīvs bija tam, ko pirms vairākiem mēnešiem sarunā Latvijas Radio ēterā teica Artis Buks - vēsturnieks, publicists un vēstures skolotājs. 2023. gada 2. augustā mūs sasniedza skumja ziņa, ka Arta Buka mūžs pēkšņi aprāvies. Raidījumā "Šīs dienas acīm" ar viņu tikāmies tikai divas reizes 2023. gada janvārī, kad, piedaloties arī vēsturniekiem un pedag...

25. jūlijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Vilhelms Munters (1898. - 1967.) - pēdējais starpkaru neatkarīgās Latvijas posma Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Par viņu saruna ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu. Par Vilhelmu Munteru populārā līmenī daudziem ir zināms, ka viņš ir vācietis, tātad vācbaltietis, lai gan tā ir taisnība tikai pa daļai....

1903. gadā izdevumā "Proletārietis", kuru Rietumeiropā izdeva Latviešu Sociāldemokrātu savienība, no lielākās latviešu sociāldemokrātu kustības savrupa organizācija, tika publicēts organizācijas dalībnieka jurista Miķeļa Valtera raksts "Patvaldību nost! Krieviju nost!".  Tajā teikts: "Galvenais pamats personiskai brīvībai ir plašs personas neatkarības stāvoklis, no kuŗa tad var tāļāk sekmīgi attīs...

Šis raidījums top, atsaucoties uz nesenajiem notikumiem Krievijā, kas, ļoti iespējams, vēsturē paliks kā Prigožina dumpis jeb Prigožina avantūra. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm palūkojamies uz senākiem notikumiem Krievijas vēsturē, kam, iespējams, ar šo ir zināmas paralēles. Par to saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu. Raidījumā raugāmies uz diviem dumpjiem, tos dēvē vai nu sacelšanās, vai dēvē pa...