Šīs dienas acīm

Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis savu jaunāko pētījumu "Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība". Pretošanās padomju okupācijai 1946.–1954. gads" ir veltījis pretošanās kustībai pret padomju okupāciju Latvijā, ko īstenoja nacionālo partizānu Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība" (ZLNV). Tas ir dokumentos un liecībās balstīts stāsts par šīs nacionālo partizānu organizācijas izveidi, darbību un bojāeju, vē...

2022. gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Banka. 1922. gada 7. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Un tā paša gada novembra sākumā banka uzsāka savu darbību, kuras pirmais posms turpinājās līdz Latvijas neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā.  Savas darbības simtgadi Latvijas Banka šogad atzīmēja, laižot klajā zinātnisku izdevumu "Latvijas Bankas vēstu...

Latvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures tēmām, kas joprojām ir no vēstures analīzes viedokļa nepietiekami apgūta. Pēdējā laikā tās apzināšanai pastiprināti pievērsies Latvijas Okupācijas muzejs. Šī gada pirmajā pusē muzejā noritēja konference ar šai virzienā strādājošo Latvijas vēsturnieku piedalīšanos. Konferences rezultātiem un tēma...

Vien dažas nedēļas mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim Latvijas Republikas Saeimas simtgadi. Ievēlēta 1922. gada 7. un 8. oktobrī, pirmā Saeima pulcējās savai pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm piedāvājam ielūkoties Saeimas darbībā pirms gadsimta, ieklausoties dažās runās, kas izskanēja no Saeimas tribīnes tās pirmajā darbības posmā. Kā arī dažos viedokļos par šo Latvija...

Raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies simts gadus senai pagātnei, taču šīs pagātnes notikumi rezonē arī šodien. Runa ir par Grieķijas - Turcijas karu un Turcijas neatkarības karu. Tas ir militārs konflikts pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš.  Kā zināms, Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērija, kam līdz tam ir piederējušas ļoti plašas teritorijas Tuvajos Austrumos, tā ir visa...

Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par notikumiem, kas mūsu reģionā risinājās 1939. gada septembrī un joprojām saglabā savu aktualitāti arī šodienas ģeopolitisko procesu kontekstā. Krievijas Federācija, piesavinājusies Padomju Savienības vienīgās mantinieces lomu, savu šodienas tēlu būvē cita starpā no vēstījuma par Otro pasaules karu. Staļiniskajai Padomju Savienībai šai vēstījumā tiek piešķirts...

Balkānu kari - militārie konflikti Balkānu pussalā, divi secīgi ne pārāk ilgi kari, kuros savā starpā cīnījās visas valstis, no kurām daudzas šodien varam atrast Balkānu pussalas kartē. Pirmajā Balkānu karā jaunās nacionālās Balkānu pussalas valstis izrēķinās ar Osmaņu impērijas vadu Balkānos, sadalot pirms tam osmaņu-turku impērijai piederējušās Eiropas teritorijas. Otrajā Balkānu karā, var teikt...

30. augustā mūs sasniedza ziņa, ka savas šīs zemes gaitas 92. dzīves gadā noslēdzis kādreizējais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs. Cilvēks, kurš mēģināja uzlabot un cilvēciskot padomju totalitāro komunismu, taču galu galā kļuva par šīs sistēmas kapraci. Par to, kas bija Mihails Gorbačovs un kā vērtējama viņa darbība, tai skaitā Baltijas nāciju liktenī, sarunā ar vēsturnieci, Latvijas...

Raidījuma temats - viena no zināmākajām uz arī viena no lielākajām kaujām ne tikai Napoleona kara laikā, ne tikai 19. gadsimtā, bet visā cilvēces vēsturē. Tā ir Borodinas kauja. Stāsta vēsturnieki Anita Čerpinska un Dainis Poziņš.

Pievēršamies vairākām izcilām personībām, kurām šajā gadā aprit iezīmīgas jubilejas. Kā pirmais šajā sarakstā ir filologs, folklorists Jēkabs Lautenbahs, pazīstams arī kā dzejnieks Jēkabs Jūsmiņš. Tērbatas Universitātes un vēlāk Latvijas Universitātes mācībspēks. 20. jūlijā apritēja 175 gadi kopš Jēkaba Lautenbaha dzimšanas. Stāsta literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Lāms....

Augusta divdesmitie datumi ir saistīti ar vairākām mūsu nācijas liktenim nozīmīgām gadadienām. Šogad 21. augustā atzīmējam jau 31. gadskārtu, kopš 1991. gadā ar Latvijas Augstākās padomes Konstitucionālo likumu tika atjaunota mūsu valsts faktiskā neatkarība. Savukārt 23. augustā apritēs 33. gadadiena Baltijas ceļa akcijai – tobrīd pasaules vēsturē nebijušai triju tautu demonstrācijai, pieprasot sa...

1932. gadā notika notikums, kurš tā brīža eiropietim varēja paslīdēt garām nepamanīts, proti, Vācijas reihstāga vēlēšanās kāda partija, kura līdz tam nebija lielākā, ieguva salīdzinoši lielu balsu skaitu, izveidodama lielāko frakciju Vācijas tā brīža parlamentā. No šodienas viedokļa raugoties, tas izskatās citādi, jo partijas nosaukums bija Vācu Nacionālsociālistiskā strādnieku partija, īsāk sakot...

1922. gada 3. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma noteikumus par naudu. Ar šo brīdi līdz tam Latvijā bijušo Latvijas rubli sāka aizstāt jauna nacionālā valūta - Latvijas lats. Tātad šajās dienās atzīmējam simto gadadienu Latvijas naudai, kas tāda bija starpkaru neatkarības periodā un arī pēc neatkarības atjaunošanas līdz to 2014. gadā nomainīja vienotā Eiropas Savienības valūta e...

2022. gada 25. jūlijā pēc 85 raženiem un spilgtiem mūža gadiem, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks devās aizsaulē. Līdztekus izcilam devumam latviešu literatūras procesā, Knuta Skujenieka mūžu iezīmē arī padomju režīma politieslodzītā gaitas. Proti, 1962. gadā viņš tika notiesāts par pretpadomju aģitāciju un propagandu, kā arī neziņošanu par personu, kura bija izteikusi P...

6. jūlijā bija Lietuvas Republikas valsts svētki - Valsts diena. Saskaņā ar pagātnes hronikās minēto, 1253. gada 6. jūlijā lietuviešu ķēniņš Mindaugs ar Romas pāvesta svētību tika kronēts par Lietuvas karali, tādējādi kļūstot par pirmo kristīgo monarhu Baltijas vēsturē. Par to, kas bija karalis Mindaugs, kāda bija viņa loma un nozīme mūsu reģiona vēstures procesā, saruna ar vēsturnieku, Latvijas U...

Šogad aprit simtā gadskārta mūsu valsts pamatlikumam - Latvijas Republikas Satversmei. Pagājušajos gados savos raidījumos esmu daudzkārt pievērsies Satversmes vēsturei un šodienai, Latvijas Radio studijā, tiekoties ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Šogad piedāvāju nozīmīgākos fragmentus no šiem raidījumiem.  Šodien pievērsīsimies Latvijas Republikas Satversmes liktenim laikposmā, kad mūsu val...

Nesen rekonstruētajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā atgriezās Latvijas okupācijas muzejs un jūnija pirmajā pusē šeit tika atklāta pirmā izstāde "Amerikas Savienotās valstis - drošs patvērums laikā, kad dzimtene okupēta". Tas ir vēstījums par latviešu trimdas politisko un kultūras darbību un latviešu trimdinieku likteņiem Amerikā laikposmā no Otrā pasaules kara līdz Latvijas neatkarības atjaunošan...

Šogad aprit simtā gadskārta, kopš tika pieņemts un stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums - Latvijas Republikas Satversme. Pagājušajos gados raidījumā Šīs dienas acīm daudzkārt ir runāts par Latvijas Republikas Satversmes vēsturi un arī tās tiesisko saturu, aplūkojot mūsu valsts likumiskā ietvara lomu un nozīmi Latvijas vēstures procesos. Vairākus fragmentus no savulaik izskanējušajām sarunām piedāv...

Šogad aprit simtā gadskārta mūsu valsts pamatlikumam - Latvijas Republikas Satversmei. 1922. gada gada 15. februārī Satversmes sapulce apstiprināja Satversmes pirmo  daļu, kas arī tolaik kļuva par pamatlikuma tekstu, jo Satversmes otro daļu apstiprināt tā arī neizdevās. 1922. gada 20. jūnijā tika pieņemts likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, kas noteica, ka Satver...

Džila Dohertija ir viena no pieredzes bagātākajiem amerikāņu žurnālistiem. Lielāko daļu savas karjeras viņa pavadījusi raidsabiedrībai CNN, tai skaitā šīs raidorganizācijas Maskavas birojā. Šobrīd viņa ir pasniedzēja Džordžtaunas universitātē un turpina aktīvi publicēt analītiskus materiālus par Krieviju un bijušo padomju telpu. Nesen, kad Džila Dohertija viesojās Rīgā, es tikos ar kolēģi un uzkla...

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Saukts reizumis par Uzvaras pieminekli, bet pašlaik aktuāli dzirdēt arī Okupeli jeb okupācijas pieminekli. Par šo piemiņaszīmi sarunāsimies ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru.     

Šajās dienās savu simto dzimšanas dienu svin Latvijas kino vecmeistars - režisors Rolands Kalniņš. Leģendāro filmu "Es visu atceros, Ričard", "Akmens un šķembas", "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi" un "Ceplis", kā arī savulaik tapšanas gaitā apturētās filmas "Piejūras klimats" un vairāku citu kino darbu radītājs. 2017. gadā, kad apritēja 50 gadi kopš "Četru baltu kreklu" īsās pazibēšanas uz...

Raidījumā pagājušo svētdien, apsverot pašreizējā Krievijas režīma rašanās iemeslus, es pievērsos vairākiem totalitārisma variantiem, kuri 20. gadsimtā bija valdījuši Krievijā, mēģinot atklāt tajos saknes, no kurām savu dabu ir smēlies pašreizējais Kremļa režīms. Tomēr jau labu laiku, bet jo sevišķi šobrīd, Vladimira Putina diktatūru arvien biežāk salīdzina ar pagātnes totalitārajiem režīmiem citur...

Šobrīd, kad Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu sasniegusi savu kulmināciju, visā demokrātiskajā pasaulē tiek uzdots jautājums, kā tas nākas, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir izveidojies agresīvs antidemokrātisks režīms, kas kļuvis par draudu daudzu kaimiņvalstu un visa reģiona mierīgai pastāvēšanai un attīstībai. Kā veidojies tas, ko dēvējam par "putinismu" - mūsdienu Krievijas autoritārā po...

Šodien, 10. aprīlī, Francijā norit prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tā kā Francijas piektā republika ir prezidentāli parlamentāra valsts, vēlēšanu iznākums ir ļoti svarīgs turpmākajām Parīzes politiskajam kursam. Šobrīd, kad Krievija izvērsusi nežēlīgu agresiju pret Ukrainu un vienotai Eiropas pozīcijai šai sakarā ir milzīga nozīme, radikālām izmaiņām Elizejas pilī var būt ļoti bīstamas sekas.  Pi...