Latvijas Radio 1

Šīs dienas acīm

History LV ↓ 510 episodes

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.

Be sure to visit the podcast's website and support the creator: lr1.latvijasradio.lv

Author

Latvijas Radio 1

Category

History

Podcast website

lr1.latvijasradio.lv

Latest episode

Sep 13, 2026

Where to listen?

Podcasts in the app Replaio Radio Coming soon

Podcasts are coming to the app soon. Install now and be the first to see a whole new take on podcasts

Get it on Google Play Install for free Android 10M+ downloads · 4.7+ rating iOS soon

Episodes

Tvaikonis "Titāniks" un kuģošanas drošība 20. gadsimta sākumā 12.04.2017

Slavenākie vēsturē zināmākie ir nevis tie kuģi, kas ilgi kalpojuši un daudz pasažieru veiksmīgi nogādājuši no vienas ostas otrā, bet tie kuģi, kas nelaimīgā kārtā nonākuši jūras dzelmē, aizrauj līdzi simtiem, pat tūkstošiem cilvēku dzīvību. Slavenākais no tiem ir tvaikonis “Titāniks”, kurš gāja bojā sadursmē ar aisbergu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 1912. gada 15. aprīlī. Kā pagājušajā gadsimtā d...

Pētījums par Latvijas ekonomiku Padomju Savienības laikā 09.04.2017

Visā atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laikā vairāk vai mazāk ir runāts par jautājumu, kad bija Latvijas ekonomiskā situācija tai atrodoties Padomju savienības sastāvā. Var teikt,, ka beidzot ir tapis pirmais nopietnais pirmavotos balstītais pētījums par šo tematu. Šī pētījuma autors ir vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Latgales kongresam – 100: Latgales latvieši pauž savu kopību ar pārējo Latvijas daļu 02.04.2017

No 6. aprīļa Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvās apskatei mobilo izstādi “Latgales kongresam – 100”. 1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanās un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde “Latgales kongresam – 100” veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas rakstu...

1917. gada pavasarī ASV iesaistās Pirmajā pasaules karā 26.03.2017

1917. gada 6. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu kongres pieņem lēmumu par kara pieteikumu Vācijai. Līdz ar to ASV iestājas Pirmajā pasaules karā. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Dzejnieku Māri Melgalvu atminoties 22.03.2017

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna no raidījuma arhīva, atminoties dzejnieku Māri Melgalvu (1957-2005). Saruna ar Uldi Cērpu. Šī saruna nav saistīta ar viņa amatu vai profesiju, bet ar kādu dzīves posmu Ulda Cērpa un raidījuma veidotā Eduarda Liniņa dzīvē, kas saistās ar dzejnieku Māri Melgalvu. Eduards Liniņš atceras, ka viņa pirmā tikšanās ar Māri Melgalvu bijusi 1986. gada 13, februārī, jo par to...

Gada vēsturnieks Jānis Taurēns 19.03.2017

Jau vairākus Latvijas akadēmiskās sabiedrības un arī plašākas publikas uzmanību mēdz piesaistīt Latvijas gada vēsturnieka titula piešķiršana. Šogad titulu ieguva Jānis Taurēns, Latvijas Universitātes mācībspēks, asociētais profesors. Vēsturnieka interešu loks saistās ar 20. gadsimtu, ar Latvijas vēsturi, ar Latvijas starptautisko attiecību, diplomātijas, valstiskuma atzīšanas procesu, arī ar valst...

1917. gada sākums - pavērsiena punkts Pirmā pasaules kara norisēs 15.03.2017

Raidījumā Šīs dienas acīm pārceļamies uz 1917. gada februāri, uz Pirmā pasaules kara laiku. 1917. gada februāris ir laiks, kad lielākā daļa Eiropas jau divarpus gadus ir iesaistīta karā. Tas bija līdz tam nepieredzēts karš, kad par niecīgiem teritoriāliem ieguvumiem tiek maksāts ar tūkstošiem cilvēku dzīvību, kad tiek lietoti tādi iznīcināšanas ieroči, kādi līdz tam netika pieredzēti. Eiropas riet...

Vēstures pamatpatiesības un cik tās jārespektē rakstniekiem savā darbā 12.03.2017

11. martā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures muzejā notika Okupācijas muzeja rīkota diskusija „Rakstīt par vēsturi”. Tās dalībnieki bija vēsturnieki un rakstnieki, kuri savā daiļradē pievērsušies vēstures tematikas interpretācijai. Diskusijas pamatjautājums, kas ir vēstures pamatpatiesība un cik tā respektējama rakstniekam viņa radošajā darbībā. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no viedokļu apmaiņas, k...

Krievija 1917. gada pavasarī: Februāra revolūcija 05.03.2017

1917. gada februāra beigas un marta sākums nes straujas pārmaiņas vienai no lielākajām pasaules valstīm – Krievijas impērijai. Krievija 1917. gada pavasarī kādu desmit dienu laikā kļūst no patvaldnieciskas monarhijas par republiku. Vai šīs pārmaiņas, šis radikālais pavērsiens bija prognozējams, vai bija kādi simptomu, ka Krievijā kaut kas tāds briest? Kas notika tā sauktās februāra revolūcijas lai...

Pieci gadi kopš Valodu referenduma 19.02.2017

18. februārī apritēja pieci gadi kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas plašāk pazīstams kā Valodu referendums. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un sociolingvisti, arī bijušo Saeimas deputāti un izglītības ministri Inu Druvieti.

Vanzē konference Vācija 1942. gada sākumā 15.02.2017

Ciklā "Satumsums" par nacistu partijas Vanzē konferenci 1942. gada sākumā. Analizē vēsturnieks Kārlis Kangeris. Vanzē ir Berlīnes priekšpilsēta, kurā 1942. gada 20. janvārī sastapās augsta ranga nacistu partijas un Vācijas valsts darbinieki, lai apspriestu kādu visai specifisku jautājumu. Ar Vanzē konferenci Otrā pasaules kara vēsturē un arī holokausta vēsturē tiek iezīmēts moments, kad sākas masv...

Pirms 25 gadiem noslēgts Māstrihtas līgums jeb līgums par Eiropas Savienību 12.02.2017

7. februārī apritēja ceturtdaļgadsimts, kopš noslēgts tā dēvētais Māstrihtas līgums jeb līgums par Eiropas Savienību. Līgumā tika iezīmēti galvenie vienotās Eiropas pastāvēšanas pamatprincipi: tas, ka Eiropai būs vienota valūta, tas, ka faktiski varam runāt par ES pilsonību tādā nozīmē, ka tiek atcelti pārvietošanās ierobežojumi šajā vienotājā telpā, ka jebkuras ES valsts pilsonis var saņemt konsu...

Kas Dons Žuans bija Mocartam, viņa laikam, un kas viņš ir mums – 21. gs. publikai? 05.02.2017

Kas Dons Žuans bija Mocartam un viņa laikam, un kas viņš ir mums – 21. gs. publikai? Saruna par vienu no pasaules literatūras populārākajiem varoņiem ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu, grāmatas „Dons Žuans atgriežas: Volfganga Amadeja Mocarta opera „Don Giovanni” 18. gadsimta komunikācijas telpā” („Zinātne”, 2016) autoru.

Ulda Neiburga pētījums par pretošanās kustības Latvijā sadarbību ar Rietumu sabiedrotajiem 29.01.2017

Apgāds "Mansards" izdevis vēsturnieka Ulda Neiburga monogrāfiju “Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945)”. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar grāmatas autoru - vēsturnieku Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku Uldi Neiburgu. Darba pamatā ir Neiburga doktora disertācija, kas papildināta ar dokumentiem no Latvijas, Zviedrijas, ASV arhīviem. Otrā pasaules...

Krājums “Ceļā uz latviešu tautu” - stāsts par latviešu tautas veidošanos 22.01.2017

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) izdevis jaunu krājumu: populārzinātnisku rakstu krājumu “Ceļā uz latviešu tautu”. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta LNVM pētnieki, šī krājuma autori Baiba Dumpe Baiba Vaska, Vitolds Muižnieks un Jānis Ciglis. Izdevuma pirmsākumi rodami muzeja ilglaicīgajā projektā „Latviešu saknes”, kas aizsākās vairāk nekā pirms 20 gadiem. Projekta ietvaros...

Ebreju liktenis neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā 18.01.2017

Ciklā "Latvijas saknes" par ebreju kopienu Latvijā divdesmitajā gadsimtā saruna ar Marģeru Vestermani, muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju. Saruna par ebreju likteni neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā.

Traģiskie notikumi Audriņos 1942. gada janvārī 15.01.2017

Nesen apritēja 75. gadskārta kopš traģiskiem notikumiem, kas risinājās Latvija – Latgalē, Audriņos 1942. gada janvārī. Runa ir par šī ciemata iedzīvotāju  iznīcināšanu un paša ciemata nodedzināšanu, ko veica Vācijas okupācijas vara. Par šo notikumu raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieci, Latvijas okupācijas muzeja pētnieci Inesi Dreimani.

Ziemassvētku kaujas nopietni ietekmēja atviešu nācijas turpmāko likteņgaitu 08.01.2017

Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas, kuru simtgadi šogad atzīmējam, kaut arī lokāls notikums Pirmā pasaules kara frontēs, nozīmīgi ietekmēja ne tikai latviešu strēlnieku, bet arī visas latviešu nācijas turpmāko likteņgaitu. Fragmenti no diviem raidījuma Šīs dienas acīm ierakstiem, kas veltīti šim notikumam un tā vēsturiskajai nozīmei: stāsta Latvijas Kara muzeja pētnieks Ziemassvētku kauju muz...

Nelielās, bet saliedētās Baltijas valstu draugu kopas pārstāvji Francijā 01.01.2017

Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no divām sarunā, kas notika 2016. gada novembrī Parīzē. Raidījumā veidotājs Eduards Liniņš turp devās galvenokārt ar mērķi veidot raidījumu ciklu par Francijas ārpolitiku 20. gadsimtā, bet arī sastapa vairākus sarunu biedrus, kuri pieder pie nelielās, bet saliedētās Baltijas valstu draugu un interesentu kopas Francijā. Šoreiz raidījumā iespēja iepazīt cilvēkus,...

Spilgtākie aizvadītā gada raidījumu fragmenti 25.12.2016

Skan 2016. gada pēdējais raidījums Šīs dienas acīm. Kā ierasts gadumijā, šajā reizē ieskats vairākos spilgtos aizvadītā gada raidījumu fragmentos.

Ziemassvētku kaujas - notikums, kam būtiska nozīme Latvijas vēstures kontekstā 21.12.2016

1916. gada 23. decembris, pēc jaunā stila tas ir 5. janvāris, Pirmā pasaules kara Krievijas frontē tās ziemeļu galā pie Rīgas notiek uzbrukums, kuram ir lokāla nozīme lielo notikumu kontekstā, bet ļoti būtiska nozīme Latvijas vēstures kontekstā – tā sauktās Ziemassvētku kaujas. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

LU iesaistījusies projektā „Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” 18.12.2016

Latvijas Universitāte ir iesaistījusies Marijas Sklodovskas-Kirī mācību inovatīvajā projektā „Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne”. Starpdisciplinārā projekta “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” uzdevums ir radīt zināšanas par 20. un 21. gadsimtā notikušo karu un militāro konfliktu ietekmi uz bērnu dzīvēm, it īpaši par kara laikā dzimušo bērnu likteņiem. Plānots veido...

Japāņu uzbrukums Perlharborai. ASV iesaistās Otrajā pasaules karā 14.12.2016

1941. gada 7. decembra rītā radists no amerikāņu kara bāzes Perlharborā, Havaju salās, ziņo: „Notiek uzbrukums Perlharborai, šī nav mācību trauksme.” Ciklā „Satumsums” – par Japānas uzbrukumu Perlharborai un ASV iesaistīšanos Otrajā pasaules karā saruna ar vēsturnieku Inesi Feldmani.

Holokausts - fenomens, kas skāra visu Eiropu Otrā pasaules kara laikā 11.12.2016

2021. gadā novembra beigās decembra sākumā aprit 80 gadi kopš lielākās masu slepkavības Latvijas jauno laiku vēsturē un iespējams, Latvijas vēsturē vispār. Proti, kopš masu slepkavībām Rumbulā 1941. gadā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsts par holokaustu vispār kā fenomenu, kā parādību, kas skāra visu Eiropu Otrā pasaules kara laikā. Kādas ir holokausta saknes, kādi ir ideoloģiskie pamati, uz kuriem...

Fidels Kastro un Kuba 04.12.2016

Pavisam nesen pasauli aplidoja vēsts, ka 25. novembrī dzīves gaitas beidzis ilggadējais Kubas diktators, sociālistiskās Kubas dibinātājs Fidels Kastro. Kas bija Fidels Kastro un kas bija un arī ir Kuba šajā režīmā, kas ir palikusi viena no sociālisma oāzēm, reliktiem mūsdienu pasaulē? Par Kubu un Fidelu Kastro raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar mākslas zinātnieci, Laikmetīgās mākslas centra vadīt...

Listen to the Šīs dienas acīm podcast in Replaio

Radio and podcasts in one app - free, with no sign-up. Install today and do not miss the launch

Get it on Google Play

Replaio is not a podcast publisher; show names, artwork and audio belong to their authors and are distributed through public RSS feeds.