Šīs dienas acīm

Ciklā "Satumsums" par nacistu partijas Vanzē konferenci 1942. gada sākumā. Analizē vēsturnieks Kārlis Kangeris. Vanzē ir Berlīnes priekšpilsēta, kurā 1942. gada 20. janvārī sastapās augsta ranga nacistu partijas un Vācijas valsts darbinieki, lai apspriestu kādu visai specifisku jautājumu. Ar Vanzē konferenci Otrā pasaules kara vēsturē un arī holokausta vēsturē tiek iezīmēts moments, kad sākas masv...

7. februārī apritēja ceturtdaļgadsimts, kopš noslēgts tā dēvētais Māstrihtas līgums jeb līgums par Eiropas Savienību. Līgumā tika iezīmēti galvenie vienotās Eiropas pastāvēšanas pamatprincipi: tas, ka Eiropai būs vienota valūta, tas, ka faktiski varam runāt par ES pilsonību tādā nozīmē, ka tiek atcelti pārvietošanās ierobežojumi šajā vienotājā telpā, ka jebkuras ES valsts pilsonis var saņemt konsu...

Kas Dons Žuans bija Mocartam un viņa laikam, un kas viņš ir mums – 21. gs. publikai? Saruna par vienu no pasaules literatūras populārākajiem varoņiem ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu, grāmatas „Dons Žuans atgriežas: Volfganga Amadeja Mocarta opera „Don Giovanni” 18. gadsimta komunikācijas telpā” („Zinātne”, 2016) autoru.

Apgāds "Mansards" izdevis vēsturnieka Ulda Neiburga monogrāfiju “Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945)”. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar grāmatas autoru - vēsturnieku Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku Uldi Neiburgu. Darba pamatā ir Neiburga doktora disertācija, kas papildināta ar dokumentiem no Latvijas, Zviedrijas, ASV arhīviem. Otrā pasaules...

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) izdevis jaunu krājumu: populārzinātnisku rakstu krājumu “Ceļā uz latviešu tautu”. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta LNVM pētnieki, šī krājuma autori Baiba Dumpe Baiba Vaska, Vitolds Muižnieks un Jānis Ciglis. Izdevuma pirmsākumi rodami muzeja ilglaicīgajā projektā „Latviešu saknes”, kas aizsākās vairāk nekā pirms 20 gadiem. Projekta ietvaros...

Ciklā "Latvijas saknes" par ebreju kopienu Latvijā divdesmitajā gadsimtā saruna ar Marģeru Vestermani, muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju. Saruna par ebreju likteni neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā.

Nesen apritēja 75. gadskārta kopš traģiskiem notikumiem, kas risinājās Latvija – Latgalē, Audriņos 1942. gada janvārī. Runa ir par šī ciemata iedzīvotāju  iznīcināšanu un paša ciemata nodedzināšanu, ko veica Vācijas okupācijas vara. Par šo notikumu raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieci, Latvijas okupācijas muzeja pētnieci Inesi Dreimani.

Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas, kuru simtgadi šogad atzīmējam, kaut arī lokāls notikums Pirmā pasaules kara frontēs, nozīmīgi ietekmēja ne tikai latviešu strēlnieku, bet arī visas latviešu nācijas turpmāko likteņgaitu. Fragmenti no diviem raidījuma Šīs dienas acīm ierakstiem, kas veltīti šim notikumam un tā vēsturiskajai nozīmei: stāsta Latvijas Kara muzeja pētnieks Ziemassvētku kauju muz...

Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no divām sarunā, kas notika 2016. gada novembrī Parīzē. Raidījumā veidotājs Eduards Liniņš turp devās galvenokārt ar mērķi veidot raidījumu ciklu par Francijas ārpolitiku 20. gadsimtā, bet arī sastapa vairākus sarunu biedrus, kuri pieder pie nelielās, bet saliedētās Baltijas valstu draugu un interesentu kopas Francijā. Šoreiz raidījumā iespēja iepazīt cilvēkus,...

Skan 2016. gada pēdējais raidījums Šīs dienas acīm. Kā ierasts gadumijā, šajā reizē ieskats vairākos spilgtos aizvadītā gada raidījumu fragmentos.

1916. gada 23. decembris, pēc jaunā stila tas ir 5. janvāris, Pirmā pasaules kara Krievijas frontē tās ziemeļu galā pie Rīgas notiek uzbrukums, kuram ir lokāla nozīme lielo notikumu kontekstā, bet ļoti būtiska nozīme Latvijas vēstures kontekstā – tā sauktās Ziemassvētku kaujas. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

Latvijas Universitāte ir iesaistījusies Marijas Sklodovskas-Kirī mācību inovatīvajā projektā „Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne”. Starpdisciplinārā projekta “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” uzdevums ir radīt zināšanas par 20. un 21. gadsimtā notikušo karu un militāro konfliktu ietekmi uz bērnu dzīvēm, it īpaši par kara laikā dzimušo bērnu likteņiem. Plānots veido...

1941. gada 7. decembra rītā radists no amerikāņu kara bāzes Perlharborā, Havaju salās, ziņo: „Notiek uzbrukums Perlharborai, šī nav mācību trauksme.” Ciklā „Satumsums” – par Japānas uzbrukumu Perlharborai un ASV iesaistīšanos Otrajā pasaules karā saruna ar vēsturnieku Inesi Feldmani.

2021. gadā novembra beigās decembra sākumā aprit 80 gadi kopš lielākās masu slepkavības Latvijas jauno laiku vēsturē un iespējams, Latvijas vēsturē vispār. Proti, kopš masu slepkavībām Rumbulā 1941. gadā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsts par holokaustu vispār kā fenomenu, kā parādību, kas skāra visu Eiropu Otrā pasaules kara laikā. Kādas ir holokausta saknes, kādi ir ideoloģiskie pamati, uz kuriem...

Pavisam nesen pasauli aplidoja vēsts, ka 25. novembrī dzīves gaitas beidzis ilggadējais Kubas diktators, sociālistiskās Kubas dibinātājs Fidels Kastro. Kas bija Fidels Kastro un kas bija un arī ir Kuba šajā režīmā, kas ir palikusi viena no sociālisma oāzēm, reliktiem mūsdienu pasaulē? Par Kubu un Fidelu Kastro raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar mākslas zinātnieci, Laikmetīgās mākslas centra vadīt...

Raidījumā „Šīs dienas acīm” izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturniece un publiciste, Kānas-Normandijas universitātes asociētā pētniece Gaļina Akermane (Galina Ackerman) stāsta par Francijas politiku Austrumeiropā nesenā pagātnē un šodien.

Raidījumā Šīs dienas acīm izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturniece, Parīzes Sorbonnas universitātes profesore Fransuāza Toma (Françoise Thom) stāsta pat Francijas politiku Austrumeiropā un franču–padomju attiecībām laikā no starpkaru perioda līdz Aukstā kara beigām...

Raidījumā Šīs dienas acīm izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturnieks, Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas līdzstrādnieks Žiljēns Gilēns (Julien Gueslin) stāsta par Baltijas valstu neatkarības atzīšanas procesu pēc Pirmā pasaules kara.  Eduards Liniņš:...

30. oktobrī aprit kāda apaļa jubileja, proti, ja ticam Latvijas Padomju enciklopēdijas datiem, tad 1916. gada 30. oktobrī Tjumeņas apgabalā pasaulē nācis Augusts Voss, vēlākais Latvijas kompartijas pirmais sekretārs. Augusts Voss bija Latvijas kompartijas vadītājs un līdz ar to, ievērojot tobrīd pastāvošo padomju sistēmu, vadošā persona Padomju Latvijā no 1966. līdz 1984. gadam. Tas arī ir laiks,...

1956. gada oktobra beigas, novembra sākums, lietojot visai izplatītu klišeju, ir visai „karsts”. Izjūtas par pasaules norisēm tajā laikā zināmā mērā pazīstamas ne tikai tiem, kas paši piedzīvojuši 1956. gada oktobri un novembri, bet arī tiem, kas piedzīvojuši 1991. gada janvāri. Kā 1956. gadā, tā arī 1991. gadā pasaule „sāka sprakšķēt” vairākos punktos un bija jūtams, ka pārmaiņas skar ne tikai vi...

1. novembrī gaidāma pirmizrāde jaunai latviešu spēlfilmai „Melānijas hronika”. Tā ir pirmā spēlfilma, kas pilnībā veltīta deportāciju tematikai. Līdz šim pati tēma – 1941. un 1949. gada deportācijas, Staļina laika depresijas – ir dažādos laikos parādījušas latviešu kinematogrāfā. Šī ir pirmā filma, kuras stāsts pilnībā bāzēts deportāciju tematikā, turklāt tā ir literatūras ekranizācija, laikmeta l...

Kopš dažām dienām mūsu kaimiņiem Igaunijas Republikai ir jauns prezidents, pareizāk sakot šīs valsts vēsturē pirmā prezidente Kersti Kaljulaida. Kā ir izskatījusies prezidentūras institūcija Baltijas valstīs gan senākā pagātnē, gan šodien, saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Raidījuma viesi tiesību zinātnieks Jānis Pleps un vēsturnieks Artūrs Žvinklis.

Sergejs Lukašenko ir žurnālistus un fotokorespondents, kurš specializējies karadarbības atspoguļošanā. Viņa reportāžas no konfliktiem bijušās Padomju Savienības teritorijā, tai skaitā Čečenijā, no amerikāņu un sabiedroto okupētās Irākas un Afganistānas šī gadsimta sākumā tika publicētas krievu izdevumā "Novaja Gazeta" un amerikāņu "The Los Angeles Times", pārraidītas raidstacijā "Eho Moskvi". Pēc...

Nāves sala ir vieta netālu no Rīgas, kas saistās ar Pirmā pasaules kara vēsturi, tajā skaitā ar latviešu strēlnieku vēsturi. Par to, kas bija Nāves sala, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku, rezerves pulkvedi Jāni Hartmani. Par Nāves salas rašanos atmiņu literatūrā savulaik varēja lasīt apgalvojumu, ka šis placdarms radies nejauši, jo kāda krievu armijas daļa, armijai atkāpjoties pāri...

2016. gada 9. septembrī apritēja septembrī apritēja 40 gadi kopš savas šīs zemes gaitas beidza Mao Dzeduns, Ķīnas totalitārais līderis, kurš pie varas Ķīnā bija vismaz ceturtdaļgadsimtu. Kopš 1949. gada, kad nacionālistiskā Ķīnas valdība Čana Kaiši vadībā pameta kontinentālo Ķīnu un nostiprinājās Taivānas salā, visa lielā Ķīna palika komunistu rokās. Mao vadīšanas periodā ķīniešu nācijas upuri, dr...