Šīs dienas acīm

1862. gadā pirmo reizi iznāca izdevums “Pēterburgas Avīzes” - izdevums, kuru skatām kā pagrieziena punktu un arī laika zīmi. Ar šī izdevuma darbību kopš tā pirmsākumiem saistās arī latviešu zināmāko pirmās atmodas darbinieku Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Jura Alunāna vārdi. Par laikraksta “Pēterburgas Avīzes” nozīmi stāsta literatūrvēsturniece Māra Grudule un mediju vēstures pārzinātājs A...

Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas turpinājums par trim gadsimtiem, kas pagājuši kopš brīvmūrniecības kustības aizsākumiem. Stāsta medicīnas zinātņu doktors, brīvmūrniecības vēstures pārzinātājs Valdis Pīrāgs. Iepriekšējā raidījumā saruna bija veltīta brīvmūrniecības vēstures pirmajam gadsimtam, atklājot, ka tā bija aristokrātijas un sabiedrības elites kustība. Šoreiz stāsts par garīgas varas reakc...

1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Kāpēc un kā tas notiek, un kā uz to raudzī1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiemties šīs dienas acīm stāsta vēstures zinātņu doktors Valdis Bērziņš.

1717. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, Londonas krodziņa „Zoss un cepamrestes” pulcējās vairāki desmiti vīru, kuri nodibināja, kā viņi paši to nosauca – Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līgu. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija šis notikums pirms 300 gadiem un kas bijusi brīvmūrniecība šajos 300 gados, saruna ar medicīnas zinātņu doktoru, brīvmūrniecības vēstures pārzinātāju Valdi Pīrā...

Pirmā pasaules kara izskaņā praktiski visas nācijas, kas dzīvoja šī kara rezultātā sabrukušo impēriju teritorijā apliecināja vēlmi veidot savu suverēno valstiskumu. Dažām nācijām tas izdevās, citas cieta neveiksmi. Viens no šādiem nesekmīgiem mēģinājumiem bija Ukrainas valsts, lai gan 1917. gadā ukraiņu valstiskuma potenciāls šķita ne mazāk nozīmīgs, kā piemēram, latviešiem. Par Ukrainas valsts ve...

Otrā pasaules kara izskaņa apmēram 160 tūkstoši latviešu nonāca Rietumos no dzelzs priekškara. Lielāka daļa šo latviešu bēgļu atradās sabiedroto okupācijas zonās Vācijā, kur tika izvietoti tā sauktajās pārvietoto personu jeb DP nometnēs. Lielākā no tām bija Eslingena pie Štutgartes tagadējā Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Te 1947. gadā notika viens no vērienīgākajiem trimdas kultūras...

1812. gada karš – konflikts starp Napoleona Bonaparta vadīto Eiropu un Krievijas impēriju no otras puses. Lai arī šķiet, ka Eiropa ir veiksmīgi sadalīta starp Napoleonu Rietumos un Krievijas impēriju Austrumos, tronī bija cars Aleksandrs I. Taču abas puses ar iegūto nebija apmierinātas. Konflikts bija neizbēgams. Tas faktiski ir vienīgais militārais konflikts 19. gadsimtā, kas būtiski skar Latvija...

Raidījuma Šīs dienas acīm saruna veltīta notikumiem, kas risinājās Latvijā un arī Krievijā 1917. gadā. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Laiks pēc 1917. gada februāra revolūcijas, kad Krievija ir pārstājusi vismaz de facto būt monarhija un meklē savu tālāko politiskās attīstības ceļu. Tas ir arī kara laiks. Un šie notikumi būtiski ietekmē situāciju Latvijā, tās vāciešu tobrīd neokupētajā daļā, kur...

1937. gada jūnija sākums atnes visai pasaulei negaidītas ziņas no Padomju Savienības, kur ļoti straujā tempā tiek notiesāti un tūdaļ arī sodīti ar nāvi vairāki izcili padomju militārie darbinieki. Tā ir tā sauktā Tuhačevska lieta jeb Tuhačevska prāva. Oficiāli to dēvē par trockistiskās sazvērnieku grupas lietu.  Daudzi pētnieki tieši ar šo lietu saista "lielā terora" sākumu Padomju Savienībā. "Lie...

Saruna raidījumā Šīs dienas acīm veltīta spilgtai, interesantai personībai – mākslas izstāžu kuratoram, māksliniekam, trimdas latvietim Valdim Āboliņam. Stāsta Latvijas Laikmetīgā mākslas centra pētnieces, mākslas zinātnieces Ieva Astahovska un Antra Priede. Latvijas Laikmetīgā mākslas centra savā darbībā šobrīd ir pievērsies virknei 20 gadsimta nozīmīgu latviešu mākslinieku, kultūras darbinieku,...

1912. gada 1. jūnija ir dibināta akciju sabiedrība - apgāds "Valters un Rapa". Par Jāni Rapu un grāmatniecību Latvijā saruna ar literatūrvēsturnieku Viesturu Vecgrāvi un Annas Brigaderes memoriālā muzeja "Sprīdīši" vadītāju Rasmu Rapu. 

12. maijā 1917. gadā tika dibināta Latviešu zemnieku savienība. Tas notika Valkā, tobrīd lielākajā vācu neokupētajā Vidzemes pilsētā. Latviešu zemnieku savienība – viens no diviem lielākajiem spēlētājiem starpkaru Latvijas politikā un viens no tiem politiskajiem spēkiem, par kura tādu vai citādu atdzimšanu varam runāt atjaunotajā Latvijas Republikā. Tobrīd, 1917. gadā, kad šī partija top, kas bija...

Raidījumā Šīs dienas acīm atšķiram kādu interesantu, bet daudziem, šķiet, maz zināmu lappusi Latvijas kultūras un kino vēsturē. Saruna par režisoru Pāvelu Armandu. Stāsta kino režisors Jānis Streičs, kurš pētījis Pāvela Armanda biogrāfiju. Pāvels Armands dzimis 1902. gadā Puškinā pie Maskavas. 1928. gadā beidzis Borisa Čaikovska kino kursus Maskavā. Pēc kursu beigšanas sāka strādāt par režisora as...

1917. gada 26 un 27. aprīlī pēc vecā stila jeb 9. un 10. maijā pēc jaunā stila notika Pirmais Latgales latviešu kongress. Šogad atzīmējam simto gadskārtu kopš šī notikuma. Vēsturnieki - Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Imants Cīrulis skaidro situāciju Latgalē 1917. gada pavasarī un stāsta par Latgales kongresa norisi,...

Ir pagājuši 25 gadi, kopš 1992. gada aprīlī sākās militārs konflikts, kas ieguvis Bosnijas kara nosaukumu. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par to, kas bija Bosnijas karš, kas šajā karā bija karojošās puses un kāds bija kara raksturs. Stāsta vēsturnieks Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Bosnija ir bijusi „Eiropas pulvera muca” vairāk nekā simt gadus. Tieši Sarajevā izskan...

Slavenākie vēsturē zināmākie ir nevis tie kuģi, kas ilgi kalpojuši un daudz pasažieru veiksmīgi nogādājuši no vienas ostas otrā, bet tie kuģi, kas nelaimīgā kārtā nonākuši jūras dzelmē, aizrauj līdzi simtiem, pat tūkstošiem cilvēku dzīvību. Slavenākais no tiem ir tvaikonis “Titāniks”, kurš gāja bojā sadursmē ar aisbergu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 1912. gada 15. aprīlī. Kā pagājušajā gadsimtā d...

Visā atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laikā vairāk vai mazāk ir runāts par jautājumu, kad bija Latvijas ekonomiskā situācija tai atrodoties Padomju savienības sastāvā. Var teikt,, ka beidzot ir tapis pirmais nopietnais pirmavotos balstītais pētījums par šo tematu. Šī pētījuma autors ir vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

No 6. aprīļa Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvās apskatei mobilo izstādi “Latgales kongresam – 100”. 1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanās un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde “Latgales kongresam – 100” veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas rakstu...

1917. gada 6. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu kongres pieņem lēmumu par kara pieteikumu Vācijai. Līdz ar to ASV iestājas Pirmajā pasaules karā. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna no raidījuma arhīva, atminoties dzejnieku Māri Melgalvu (1957-2005). Saruna ar Uldi Cērpu. Šī saruna nav saistīta ar viņa amatu vai profesiju, bet ar kādu dzīves posmu Ulda Cērpa un raidījuma veidotā Eduarda Liniņa dzīvē, kas saistās ar dzejnieku Māri Melgalvu. Eduards Liniņš atceras, ka viņa pirmā tikšanās ar Māri Melgalvu bijusi 1986. gada 13, februārī, jo par to...

Jau vairākus Latvijas akadēmiskās sabiedrības un arī plašākas publikas uzmanību mēdz piesaistīt Latvijas gada vēsturnieka titula piešķiršana. Šogad titulu ieguva Jānis Taurēns, Latvijas Universitātes mācībspēks, asociētais profesors. Vēsturnieka interešu loks saistās ar 20. gadsimtu, ar Latvijas vēsturi, ar Latvijas starptautisko attiecību, diplomātijas, valstiskuma atzīšanas procesu, arī ar valst...

Raidījumā Šīs dienas acīm pārceļamies uz 1917. gada februāri, uz Pirmā pasaules kara laiku. 1917. gada februāris ir laiks, kad lielākā daļa Eiropas jau divarpus gadus ir iesaistīta karā. Tas bija līdz tam nepieredzēts karš, kad par niecīgiem teritoriāliem ieguvumiem tiek maksāts ar tūkstošiem cilvēku dzīvību, kad tiek lietoti tādi iznīcināšanas ieroči, kādi līdz tam netika pieredzēti. Eiropas riet...

11. martā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures muzejā notika Okupācijas muzeja rīkota diskusija „Rakstīt par vēsturi”. Tās dalībnieki bija vēsturnieki un rakstnieki, kuri savā daiļradē pievērsušies vēstures tematikas interpretācijai. Diskusijas pamatjautājums, kas ir vēstures pamatpatiesība un cik tā respektējama rakstniekam viņa radošajā darbībā. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no viedokļu apmaiņas, k...

1917. gada februāra beigas un marta sākums nes straujas pārmaiņas vienai no lielākajām pasaules valstīm – Krievijas impērijai. Krievija 1917. gada pavasarī kādu desmit dienu laikā kļūst no patvaldnieciskas monarhijas par republiku. Vai šīs pārmaiņas, šis radikālais pavērsiens bija prognozējams, vai bija kādi simptomu, ka Krievijā kaut kas tāds briest? Kas notika tā sauktās februāra revolūcijas lai...

18. februārī apritēja pieci gadi kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas plašāk pazīstams kā Valodu referendums. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un sociolingvisti, arī bijušo Saeimas deputāti un izglītības ministri Inu Druvieti.