Latvijas Radio 1
Šīs dienas acīm
Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.
Be sure to visit the podcast's website and support the creator: lr1.latvijasradio.lv
Author
Latvijas Radio 1
Category
Podcast website
Latest episode
Sep 13, 2026
Where to listen?
Podcasts in the app Replaio Radio Coming soonPodcasts are coming to the app soon. Install now and be the first to see a whole new take on podcasts
Episodes
Francijas politika Austrumeiropā nesenā pagātnē un šodien 27.11.2016 31:06
Raidījumā „Šīs dienas acīm” izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturniece un publiciste, Kānas-Normandijas universitātes asociētā pētniece Gaļina Akermane (Galina Ackerman) stāsta par Francijas politiku Austrumeiropā nesenā pagātnē un šodien.
Franču–padomju attiecības laikā no starpkaru perioda līdz Aukstā kara beigām 20.11.2016 31:04
Raidījumā Šīs dienas acīm izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturniece, Parīzes Sorbonnas universitātes profesore Fransuāza Toma (Françoise Thom) stāsta pat Francijas politiku Austrumeiropā un franču–padomju attiecībām laikā no starpkaru perioda līdz Aukstā kara beigām...
Francijas ārpolitika: Baltijas valstu neatkarības atzīšanas process 20.gs. sākumā 13.11.2016 30:57
Raidījumā Šīs dienas acīm izskan sarunu sērija par Francijas ārpolitiku Austrumeiropā un Baltijā 20. gadsimta garumā. Raidījuma viesi – franču vēsturnieki un politikas eksperti. Šajā sarunā vēsturnieks, Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas līdzstrādnieks Žiljēns Gilēns (Julien Gueslin) stāsta par Baltijas valstu neatkarības atzīšanas procesu pēc Pirmā pasaules kara. Eduards Liniņš:...
Latvijas kompartijas vadītājs Augusts Voss, Brežņeva stagnācijas perioda iemiesojums 30.10.2016 29:51
30. oktobrī aprit kāda apaļa jubileja, proti, ja ticam Latvijas Padomju enciklopēdijas datiem, tad 1916. gada 30. oktobrī Tjumeņas apgabalā pasaulē nācis Augusts Voss, vēlākais Latvijas kompartijas pirmais sekretārs. Augusts Voss bija Latvijas kompartijas vadītājs un līdz ar to, ievērojot tobrīd pastāvošo padomju sistēmu, vadošā persona Padomju Latvijā no 1966. līdz 1984. gadam. Tas arī ir laiks,...
1956. gada karstie notikumi Ungārijā un Tuvajos Austrumos 23.10.2016 31:01
1956. gada oktobra beigas, novembra sākums, lietojot visai izplatītu klišeju, ir visai „karsts”. Izjūtas par pasaules norisēm tajā laikā zināmā mērā pazīstamas ne tikai tiem, kas paši piedzīvojuši 1956. gada oktobri un novembri, bet arī tiem, kas piedzīvojuši 1991. gada janvāri. Kā 1956. gadā, tā arī 1991. gadā pasaule „sāka sprakšķēt” vairākos punktos un bija jūtams, ka pārmaiņas skar ne tikai vi...
„Melānijas hronika” - pirmā pilnībā deportāciju tematikai veltītā filma 16.10.2016 29:41
1. novembrī gaidāma pirmizrāde jaunai latviešu spēlfilmai „Melānijas hronika”. Tā ir pirmā spēlfilma, kas pilnībā veltīta deportāciju tematikai. Līdz šim pati tēma – 1941. un 1949. gada deportācijas, Staļina laika depresijas – ir dažādos laikos parādījušas latviešu kinematogrāfā. Šī ir pirmā filma, kuras stāsts pilnībā bāzēts deportāciju tematikā, turklāt tā ir literatūras ekranizācija, laikmeta l...
Prezidentūras institūcija Baltijas valstīs pagātnē un tagad 09.10.2016 31:02
Kopš dažām dienām mūsu kaimiņiem Igaunijas Republikai ir jauns prezidents, pareizāk sakot šīs valsts vēsturē pirmā prezidente Kersti Kaljulaida. Kā ir izskatījusies prezidentūras institūcija Baltijas valstīs gan senākā pagātnē, gan šodien, saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Raidījuma viesi tiesību zinātnieks Jānis Pleps un vēsturnieks Artūrs Žvinklis.
Sergeja Loiko romāns "Lidosta": aculiecinieka stāsts par kaujām Doņeckas lidostā 02.10.2016 28:13
Sergejs Lukašenko ir žurnālistus un fotokorespondents, kurš specializējies karadarbības atspoguļošanā. Viņa reportāžas no konfliktiem bijušās Padomju Savienības teritorijā, tai skaitā Čečenijā, no amerikāņu un sabiedroto okupētās Irākas un Afganistānas šī gadsimta sākumā tika publicētas krievu izdevumā "Novaja Gazeta" un amerikāņu "The Los Angeles Times", pārraidītas raidstacijā "Eho Moskvi". Pēc...
Nāves sala un strēlnieku gaitas Pirmajā pasaules karā 25.09.2016 30:56
Nāves sala ir vieta netālu no Rīgas, kas saistās ar Pirmā pasaules kara vēsturi, tajā skaitā ar latviešu strēlnieku vēsturi. Par to, kas bija Nāves sala, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku, rezerves pulkvedi Jāni Hartmani. Par Nāves salas rašanos atmiņu literatūrā savulaik varēja lasīt apgalvojumu, ka šis placdarms radies nejauši, jo kāda krievu armijas daļa, armijai atkāpjoties pāri...
Ķīna pēc Mao Dzeduna valdīšanas laika 18.09.2016 31:02
2016. gada 9. septembrī apritēja septembrī apritēja 40 gadi kopš savas šīs zemes gaitas beidza Mao Dzeduns, Ķīnas totalitārais līderis, kurš pie varas Ķīnā bija vismaz ceturtdaļgadsimtu. Kopš 1949. gada, kad nacionālistiskā Ķīnas valdība Čana Kaiši vadībā pameta kontinentālo Ķīnu un nostiprinājās Taivānas salā, visa lielā Ķīna palika komunistu rokās. Mao vadīšanas periodā ķīniešu nācijas upuri, dr...
1906. gads. Piektā gada revolūcijas atplūdu laiks, reakcijas laiks 11.09.2016 30:55
Raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats saistīts ar 100 gadus senu pagātni Latvijā, ar 1905. / 06. gada revolūcijas notikumiem. Saruna ar vēsturnieci Līgu Lapu. 1906. gads ir laiks, par kuru runājam kā Piektā gada revolūcijas atplūdu laiku, reakcijas laiku. Kas draudēja revolūcijas notikumu dalībniekam Latvijā, kādi bija represīvie soļi, kurus cara režīms veica? "1906. gads bija kaut kas īpašs, s...
Tanka pirmā simtgade 04.09.2016 31:33
To, kas ir tanks, šodien vairāk vai mazāk apzinās pat pirmskolnieki. Tanks kā karošas līdzeklis pastāv 100 gadus, 1916. gada septembris ir laiks, kad pirmo reizi Pirmā pasaules kara Rietumu frontē parādās tāds fenomens kā tanks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. "Ideja, ka nepieciešama pārvietojama kaujas mašīna, ar bruņām aizsargāta, kas spēj sniegt atbalstu g...
Knuts Skujenieks. Atmiņas, pārdomas, viedokļi 28.08.2016 30:31
Knuts Skujenieks. Dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis. Arī cilvēks ar allaž un joprojām aktīvu un kritisko pozīciju. Cilvēks, kurš savulaik par šo pozīciju maksājis ar vairākiem gadiem ieslodzījumā padomju soda nometnē. 5. septembrī Knuts Skujenieks svinēs savu dzimšanas dienu. Raidījumā Šīs dienas acīm atskats uz tām reizēm, kad Knuts Skujenieks bija šī raidījuma viesis. Iespēja vēlreiz ieklausīties...
1991. gada augusta notikumi. Skats no okeāna otras puses. Stāsta Ojārs Ēriks Kalniņš 24.08.2016 30:59
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par to, kā 1991. gada augusta pučs un Latvijas neatkarības atgūšana izskatījās no okeāna otra krasta, no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Vašingtonas. Saruna ar Saeimas deputātu, savulaik Latvijas vēstnieku ASV Ojāru Ēriku Kalniņu.
Paralēlēs meklējot: Latvijas neatkarības iegūšana un neatkarības atjaunošana 21.08.2016 52:21
21. augustā aprit 25 gadi kopš Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 1991. gadā. Nemaz tik daudz nav atlicis līdz Latvijas simtgadei, vien pāris gadi. Tāpēc sarunā raidījumā Šīs dienas acīm paraudzīsimies uz paralēlēm, uz kopīgo un atšķirīgo Latvijas situācijā 1918. – 1920. gadā – Latvijas neatkarības iegūšanas un izcīnīšanas laikā, un Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā pagājušā gadsimta...
Berlīnes mūris – spilgts Aukstā kara simbols 14.08.2016 29:49
1961. gada 13. augustā – pirms 55 gadiem toreizējā Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība slēdza līdz tam brīvi šķērsojamo robežu ar Rietumberlīni. Tas bija sākums tā sauktajam Berlīnes mūrim, spilgtākajam Aukstā kara simbolam, kas uzskatāmi iemiesoja ar dzelzs priekškaru sadalīto Eiropu. Šī mūra krišana savukārt nozīmēja padomiskās Austrumvācijas beigas, Vācijas atkalapvienošanos un jauna laikm...
Berlīnes mūris - spilgts Aukstā kara simbols 14.08.2016 29:49
1961. gada 13. augustā – pirms 55 gadiem toreizējā Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība slēdza līdz tam brīvi šķērsojamo robežu ar Rietumberlīni. Tas bija sākums tā sauktajam Berlīnes mūrim, spilgtākajam Aukstā kara simbolam, kas uzskatāmi iemiesoja ar dzelzs priekškaru sadalīto Eiropu. Šī mūra krišana savukārt nozīmēja padomiskās Austrumvācijas beigas, Vācijas atkalapvienošanos un jauna laikm...
Pilsoņu karš Spānijā 24.07.2016 6:51
Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Otrā daļa. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu...
1936. gada jūlijā Spānijā sākās pilsoņu karš 17.07.2016 29:43
Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija b...
Brusilova ofensīva Pirmajā pasaules karā 10.07.2016 30:20
Turpinot sarunas par Pirmo pasaules karu, šoreiz stāsts par notikumiem 1916. gada vasarā Austrumu frontē, par Krievijas armijas ofensīvu. Reizēm šo plašo uzbrukumu Austrumu frontes dienvidu galā teritorijā, kas ir tagadējā Rietumukraina, toreiz tās bija Austroungārijas un Krievijas pierobežas teritorijas, mēdz dēvēt arī par Brusilova ofensīvu. Krievijas armijai, par spīti tam, ka iepriekšējā gadā...
Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā 06.07.2016 30:36
Ciklā „Satumsums”: Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā – 30 000–35 000 Latvijas ebreju iznīcināšana – okupantu režisēta līdzpilsoņu slepkavošana. Stāsta vēsturnieki Marģers Vestermanis un Artūrs Žvinklis.
Varenās Romas impērijas un kareivīgo ģermāņu cilšu cīņas. 2. daļa 03.07.2016 29:43
Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, turpinām sarunu ar vēsturnieku Hariju Tumanu. Sarunas pirmā daļa izskanēja...
Varenās Romas impērijas un kareivīgo ģermāņu cilšu cīņas 26.06.2016 30:29
Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, saruna ar vēsturnieku Hariju Tumanu.
1941. gada 22. jūnijā sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai 22.06.2016 29:46
Pirms 75 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Par šo Padomju-vācu karu un to ievadījušajiem notikumiem – vēsturnieks Inesis Feldmanis.
Armēņu genocīda problēma pagātnē un šodien 19.06.2016 30:07
Nežēlīgās masu represijas, kuras Osmaņu impērijas Pirmā pasaules kara laikā vērsa pret tās armēņu tautības pavalstniekiem, lielāko tiesu tiek atzītas par genocīdu. Tomēr Turcijas valdība joprojām atsakās tam piekrist un asi reaģē uz katru jautājuma aktualizāciju. Par Armēņu genocīda problēmu pagātnē un šodien sarunā ar politologu un politiķi Veiko Spolīti.
Similar podcasts
Replaio is not a podcast publisher; show names, artwork and audio belong to their authors and are distributed through public RSS feeds.