Šīs dienas acīm

Raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats saistīts ar 100 gadus senu pagātni Latvijā, ar 1905. / 06. gada revolūcijas notikumiem. Saruna ar vēsturnieci Līgu Lapu. 1906. gads ir laiks, par kuru runājam kā Piektā gada revolūcijas atplūdu laiku, reakcijas laiku. Kas draudēja revolūcijas notikumu dalībniekam Latvijā, kādi bija represīvie soļi, kurus cara režīms veica? "1906. gads bija kaut kas īpašs, s...

To, kas ir tanks, šodien vairāk vai mazāk apzinās pat pirmskolnieki. Tanks kā karošas līdzeklis pastāv 100 gadus, 1916. gada septembris ir laiks, kad pirmo reizi Pirmā pasaules kara Rietumu frontē parādās tāds fenomens kā tanks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. "Ideja, ka nepieciešama pārvietojama kaujas mašīna, ar bruņām aizsargāta, kas spēj sniegt atbalstu g...

Knuts Skujenieks. Dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis. Arī cilvēks ar allaž un joprojām aktīvu un kritisko pozīciju. Cilvēks, kurš savulaik par šo pozīciju maksājis ar vairākiem gadiem ieslodzījumā padomju soda nometnē. 5. septembrī Knuts Skujenieks svinēs savu dzimšanas dienu. Raidījumā Šīs dienas acīm atskats uz tām reizēm, kad Knuts Skujenieks bija šī raidījuma viesis. Iespēja vēlreiz ieklausīties...

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par to, kā 1991. gada augusta pučs un Latvijas neatkarības atgūšana izskatījās no okeāna otra krasta, no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Vašingtonas. Saruna ar Saeimas deputātu, savulaik Latvijas vēstnieku ASV Ojāru Ēriku Kalniņu.

21. augustā aprit 25 gadi kopš Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 1991. gadā. Nemaz tik daudz nav atlicis līdz Latvijas simtgadei, vien pāris gadi. Tāpēc sarunā raidījumā Šīs dienas acīm paraudzīsimies uz paralēlēm, uz kopīgo un atšķirīgo Latvijas situācijā 1918. – 1920. gadā – Latvijas neatkarības iegūšanas un izcīnīšanas laikā, un Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā pagājušā gadsimta...

1961. gada 13. augustā – pirms 55 gadiem toreizējā Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība slēdza līdz tam brīvi šķērsojamo robežu ar Rietumberlīni. Tas bija sākums tā sauktajam Berlīnes mūrim, spilgtākajam Aukstā kara simbolam, kas uzskatāmi iemiesoja ar dzelzs priekškaru sadalīto Eiropu. Šī mūra krišana savukārt nozīmēja padomiskās Austrumvācijas beigas, Vācijas atkalapvienošanos un jauna laikm...

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Otrā daļa. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu...

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija b...

Turpinot sarunas par Pirmo pasaules karu, šoreiz stāsts par notikumiem 1916. gada vasarā Austrumu frontē, par Krievijas armijas ofensīvu. Reizēm šo plašo uzbrukumu Austrumu frontes dienvidu galā teritorijā, kas ir tagadējā Rietumukraina, toreiz tās bija Austroungārijas un Krievijas pierobežas teritorijas, mēdz dēvēt arī par Brusilova ofensīvu. Krievijas armijai, par spīti tam, ka iepriekšējā gadā...

Ciklā „Satumsums”: Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā – 30 000–35 000 Latvijas ebreju iznīcināšana – okupantu režisēta līdzpilsoņu slepkavošana. Stāsta vēsturnieki Marģers Vestermanis un Artūrs Žvinklis.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, turpinām sarunu ar vēsturnieku Hariju Tumanu. Sarunas pirmā daļa izskanēja...

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, saruna ar vēsturnieku Hariju Tumanu. 

Pirms 75 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Par šo Padomju-vācu karu un to ievadījušajiem notikumiem – vēsturnieks Inesis Feldmanis.

Nežēlīgās masu represijas, kuras Osmaņu impērijas Pirmā pasaules kara laikā vērsa pret tās armēņu tautības pavalstniekiem, lielāko tiesu tiek atzītas par genocīdu. Tomēr Turcijas valdība joprojām atsakās tam piekrist un asi reaģē uz katru jautājuma aktualizāciju. Par Armēņu genocīda problēmu pagātnē un šodien sarunā ar politologu un politiķi Veiko Spolīti.

1941. gada jūnijā kulminēja pret Latvijas tautu vērstās padomju represijas – notika 14. jūnija masu deportācija, savukārt nedēļu vēlāk karš starp PSRS un Vāciju pamudināja padomju represīvās struktūras rīkoties ar steigas diktētu nežēlību. 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam Rīgas Centrālcietumā bez tiesas lēmuma tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. 7.jūlijā Latvijas Okupācijas muzejā, piem...

31. maijā pasaulē nākusi viena no izcilākajām latviešu visu laiku dzejniecēm un viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta latviešu dzejā - Vizma Belševica (1931.-2005.). Par Vizmu Belševicu saruna ar dzejnieci Ingmāru Balodi.

Ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā – Jitlandes jūras kauja. Šī kauja, kas risinājās starp britu un vācu flotēm Ziemeļjūrā no 1916. gada 31. maijam līdz 1. jūnijam ir viena no lielākajām vēsturē un pēdējā šāda mēroga kauja, kas izcīnīta pamatā ar kuģu artilērijas palīdzību. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

18. maijs ir Krimas tatāru tautai traģisks datums – šai dienā 1944. gadā iesākās Krimas tatāru deportācija uz Uzbekistānu un citiem rajoniem aiz Urālu kalniem. Raidījumā Šīs dienas acīm stāstījums par Krimas tatāru etnosu un viņu likteni 20. gadsimtā. Izmantoti fragmenti no 2014. gada sarunām ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Cikla „Pirms simt gadiem Eiropā” raidījums. Latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku, pirmās kaujas laikā no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai. Kad Krievijas valdība piekrita Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, doma bija strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus un valodas pratējus izmantot izlūkošanai, diversiju operācijām kā īpašo uzdevumu vienības. Vēlāk noti...

1916. gada pavasarī bruņota sacelšanas Īrijā notika daudziem diezgan negaidīti, tam īsti nebija gatavas britu varas iestādes un tai īsti nebija gatavi arī daudzi sacelšanās dalībnieki. No otras puses sacelšanas bija gatavota, tai bija sava organizatoriskā bāze. Studijā vēsturnieks Edgars Engīzers. Pirms runāt par notikumiem 1916. gadā, nedaudz pievēršamies priekšvēsturei – pēdējām desmitgadēm pirm...

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kādas ir atmiņas par šo laiku cilvēkiem, kas aktīvi iesaistījās neatkarības atjaunošanā un balsoja par deklarācijas pieņemšanu, kādi ir šī notikuma politiskie un tiesiskie aspekti. Raidījuma Šīs dienas acīm viesi Dainis Īvāns, Tālavs Jundzis, Daina Bleiere un Jānis Pleps.

Raidījums veltīts nesen iznākušai grāmatai „Zem LKP kupola”. Saruna ar grāmatas autoru Voldemāru Hermani, kā vēsturnieku Mārtiņu Mintauru. LKP – Latvijas komunistiskā partija. Voldemāra Hermaņa grāmata nav ne pētījums, nav arī personisku atmiņu grāmata. Tas ir vairāk portretskiču apkopojums, kur ir izvēlēta virkne personību, ar kuru starpniecību Voldemārs Hermanis raugās uz to, kas bija LKP.

Pirmā pasaules kara norises: Zemūdeņu karš Atlantijas okeānā. Saruna ar Latvijas Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. Vācija Pirmajā pasaules karā izvērsa zemūdeņu karu pret Lielbritāniju. Tas ir pirmais precedents pasaules vēsturē, kad kāda no karojošām pusēm izmanto tādos apmēros tobrīd pilnīgi jaunu jūras karošanas līdzekli - zemūdene. Līdzīgu stratēģiju Vācija pielietoja arī Otrajā pasaules karā...

Lielu vēsturei veltītu projektu īsteno apgāds "Jumava", izdodot trīs sējumu izdevumu „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”. Jau iznācis pirmais sējums, veltīts Latvijas diplomātijai starpkaru periodā un drīz klajā nāks otrā daļa, kas veltīta Latvijas diplomātijai laikā starp Otro pasaules karu un neatkarības atgūšanu; būs vēl arī trešais sējums, veltīts atgūtās neatkarības perioda Latv...

9. aprīlī pasaulē nācis viens no interesantākajiem 20. gadsimta latviešu prozaiķiem Jānis Ezeriņš. Par rakstnieku Jāni Ezeriņu saruna ar literatūrzinātniekiem Ievu Kalniņu un Viesturu Vecgrāvi.