NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Izglītots pircējs zina: ja vēlas nopirkt ekoloģiski tīru pārtikas produktu, ir jāraugās, vai tam ir sertificēts ekomarķējums. Tāpat jārīkojas arī tad, ja gribam iegādāties videi saudzīgu sadzīves ķīmiju.  Kā ir ar pannām, dīvāniem un drēbēm? Vai ekopannas, ekodīvāni un ekodrēbes eksistē, vai arī, ja redzam šādu reklāmu, tie ir vien mārketinga triki, citā vārdā saukti arī par zaļmaldināšanu? N...

Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā asi ir iezīmējusies Latvijas energoneatkarības tēma. Kā Latvijai nodrošināt savus iedzīvotājus ar enerģiju, ņemot vērā gan šī brīža ģeopolitiskos notikumus, gan prognozēto klimata krīzi? Kāpēc biedrība "Zaļā brīvība" kritizē Skultes termināļa būvniecību? Vai un kā varam pāriet uz citiem enerģijas avotiem?  Kādas ir šīs iespējamās alternatīvas? Cik reālas tās...

Vai pagātnes apcere un analīze var palīdzēt risināt šodienas krīzes? Tas ir tikai viens nojautājumiem, ko uzdod izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma”, kas gandrīz trīs mēnešus bija skatāma Rīgas mākslas telpā.  Izstāde pievēršas ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem mūsu reģionā, saistot tos gan ar globālajiem, gan lokālaji...

Vai viegli būt pankam 21. gadsimta sākumā - Rīgā, Latvijā, Eiropā? Vai varam runāt par "Latvijas panku scēnu", kāda tā ir? Vai un kā šī subkultūra ietekmē mūs visus? Vecgada vakarā pie mums ciemos Dāvis Krauklis - panks un mūziķis, kas jau desmit gadus nodarbojas ar pasākumu, festivālu un koncerttūru organizēšanu, izmantojot segvārdu Discultur. Decembra sākumā Dāvis publicēja savu otro grāmatu / z...

Pēdējos gados publiskajā telpā nosacīti bieži var dzirdēt tādus vārdus un vārdu savienojumus kā "klimatneitralitāte", "Eiropas Zaļais kurss", "energoefektivitāte". Vai un kā šie jēdzieni pieredzami tīri praktiskā līmenī? Piemēram, vai un kā tiek plānota transporta plūsma, lai tā būtu gan videi draudzīga, gan cilvēkiem ērta? Vai energoauto uzlādēt varēs arī pie daudzdzīvokļu namiem? Vai mūsu vilcie...

Kāpēc cilvēki iesaistās apkaimes biedrībās? Vai un kā apkaimes biedrības var ietekmēt pilsētas attīstību? Kas jauns Sarkandaugavā un Grīziņkalnā, un kādi ir šo apkaimju biedrību lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni? Šodien radio Naba studijā viesosies Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve, kā arī Marta Kotello un Andrejs Kalnačs no šajā rudenī dibinātās Grīziņkalna apk...

Kas ir energokopienas? Kā un kad šis koncepts radās, kāda ir tā vēsture un "darbības teritorija"? Kas šobrīd notiek Latvijā - vai jau varam runāt par plašu "enoergokopienu kustību"? Kādi ir izaicinājumi, ieguvumi, riski? Vai energokopienu attīstība ietekmēs to, kā raugāmies uz enerģijas ražošanu, patēriņu un izmaksām? Radio Nabas studijā viesos jomas eksperts Einārs Cilinskis, jautājumus uzdod San...

Latvijas jūras piekraste ir pakļauta pastāvīgām pārmaiņām –  lēzenās smilšu pludmales ir izteikti jutīgas pret vētru izraisīto eroziju. Lai gan šie procesi ir notikuši jau gadsimtiem ilgi, pēdējos gados erozijas apmēri palielinās. Eksperti ir pārliecināti, ka nākotnē tie kļūs vēl intensīvāki - nākotnes klimata pārmaiņu prognozes liecina gan par vidējā jūras līmeņa, gan par vētru biežuma palie...

Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju un strautu, to kopējais garums - apmēram 38 000 km. Tajās peld zivis un dažreiz, lielākoties vasaras sezonā, arī cilvēki. Reizēm peldēt ir grūti gan cilvēkiem, gan zivīm, jo ūdens plūšana ir apgrūtināta - uz daudzām Latvijas upēm ir uzbūvēti aizsprosti. Kas īsti ir "aizsprosti"? Kad un kāpēc tie radās? Vai un kādi aizsprosti ir citās pasaules valstīs? Kāpēc pētniek...

"Provodņiks" atrodas vienā no vēsturiski senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, Sarkandaugavā. Industriālā kvartāla lielāko ēku ir projektējis viens no 19. gadsimta ievērojamākajiem inženieriem un arhitektiem Edmunds fon Trompovskis. Šobrīd mājai piemīt nobružāti industriāls šarms, kas valdzina daudzus 21.gadsimta urbānajā vidē mītošos radošos censoņus. Pirms pandēmijas  šeit notika dzīv...

Blakus Ķīšezeram ir liela māja, kurā nu jau ilgāku laiku norit dažādi  procesi. Mākslinieku darbnīcās dzimst jaunas realitātes, Brīvbodē savu  otro dzīvi pieredz dažādi apģērbi un citas lietas, mūziķi dalās ar  jaunradītajām skaņām, brīvprātīgie veido azsargtīklus no saziedotiem  audumiem, māja iegūst jaunus vaibstus. Un tas vēl nav viss. Vairāk par to, kas notiek Viskaļos, uzz...

Tas, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vienlaikus ir gan labi, gan  slikti. Kāpēc labi, to varam apcerēt, atverot savu ledusskapi - daudzi  produkti tur neatrastos, ja mēs nebūtu globālā pārtikas tīkla tiešie  ieguvēji. Kāpēc slikti - jo Krievijas iebrukums Ukrainā rada ilgtermiņa  postījumus ne tikai šīm divām valstīm, bet arī globāli. Vai un kā pārtikas krīzi sajutīsim mē...

Vai tiešām gaisa piesārņojums ir dabiska urbānās vides blakne, ar ko  mums vienkārši jāsadzīvo? Vai arī šobrīd, 21. gadsimta sākumā, mums ir  iespējas gaisu savās pilsētās padarīt tīrāku?  Šoreiz radio Naba studijā viesosies Dace Sevčenko, Manabalss.lv  komunikācijas projektu vadītāja - viņa pastāstīs par kādu ar tīru gaisu  saistītu iniciatīvu; vairāk par to varat lasīt&n...

Ja vēl pirms pāris mēnešiem “energoneatkarība” nebija pirmais vārds, kas ienāk prātā, mostoties no rīta, šobrīd tikai retais uzdrošinās apšaubīt Latvijas energoneatkarības nozīmīgumu. Kāda šajā kontekstā ir ietekmes uz vides novērtējuma loma? Kāds ir tā mērķis un kādi ir riski, ja atsakāmies no tā? Kāda ir sabiedrības, vietējo kopienu loma, kad runājam par energoneatkarību, vēja enerģiju, Latvijas...

"Hei, vai Tu gribētu šajā sestdienā atnākt uz radio Naba? Gribu uztaisīt raidījumu par to, kā ir "būt ielu muzikantam mūsdienu pasaulē"", es viņam rakstu. Viņš atbild apstiprinoši un piebilst, ka jau drīzumā, no maija, kopā ar sievu plāno "pārcelties uz dzīvi mašīnā un ceļot, spēlēdami ielās". Harijs Vagrants ir ielu muzikants jau vairāk nekā 12 gadus. Viņš ir spēlējis ne tikai Latvijā, bet arī Ig...

1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā pasaules klimata mainības konferencē klimata pārmaiņas tika atzītas par aktuālu globāla līmeņa problēmu.  Tiek prognozēts, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums laika posmā no 1990.- 2100. gadam būs no 1,1 - 6,4 ° C. Šāda mēroga sasilšana ietekmē globālo klimatu: nokrišņu daudzumu, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņas. Eksperti saka, ka klimata...

Pēdējie gadi it īpaši ir izgaismojuši to, cik ļoti mēs esam saistīti globālā līmenī. Notikumi citās zemās atstāj ietekmi uz mums, pat ja to neapzināmies. Savukārt mūsu visbanālākās izvēles, piemēram, iegādājoties pārtikas produktus, var būtiski ietekmēt citās valstīs strādājošo cilvēku dzīves. Ja pārtika veikalā ir lēta, tā reti kad patiešām ir lēta; nereti par to ir samaksājis kāds cits - saņemot...

Vai zeme ir plakana, vai apaļa? Vai zinātnes sasniegumi mūs nogalinās, vai izglābs? Vai klimata pārmaiņas eksistē, vai arī tās ir izdomātas? Atbildes uz šiem jautājumiem mūsdienās nošķir cilvēkus līdzīgi kā agrāk to paveica reliģija.  Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīvais akts, kas sniedz vadlīnijas, konceptuālu...

2021. gada noslēguma raidījumā runāsim par spilgtākajiem šī gada notikumiem vides un enerģijas jomā, kā arī uzzināsim, kas un kāpēc ir ilgtspējīgu pārmaiņu vēstneši pārejā uz atjaunīgiem energoresursiem. Raidījuma viešņa ir Krista Pētersone, biedrības "Zaļā brīvība" eksperte. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Zāles nebūtu vērts lietot, ja tajās nebūtu vielas, kas iedarbojas uz  dzīvām šūnām. Tieši pateicoties tam, medikamenti ir efektīvi. Diemžēl  spēju iedarboties uz dzīvajām šūnām zāles saglabā arī tad, kad nonāk  apkārtējā vidē - tās sāk iedarboties uz organismiem, kam šī iedarbība  nepavisam nav vajadzīga. Ietekmējot vienu sugu, vienmēr tiek ietekmēta  visa ekosistēma. Visb...

Atvasara tuvojas savām ikgadējām beigām, pēc tam būs drēgns laiks. Pēc  tam auksts. Daļai rīdzinieku drēgns būs arī dzīvokļos. Mentāli  nepatīkami, fiziski izaicinoši. Bet varam paskatīties uz to no otras puses, jā, kā uz iespēju. Kā aukstums mums var palīdzēt kļūt stiprākiem un veselākiem? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, uz tiem atbildēs rūdīšanās treneris Māris Žunda, mūzikas redaktors...

Vai mūsu rūpes par mājdzīvniekiem ir mīlestības vai savtīguma izpausme? Vai mājdzīvnieku salīdzināšana ar aifoniem ir pārspīlēta, vai - tieši otrādi - skarbi patiesa? Jau ilgu laiku mēs radām dzīvniekus, kas nespētu izdzīvot brīvībā. Tie ir radīti dzīvei nebrīvē, dzīvei ciešā atkarībā no mums, cilvēkiem. Izrādes "Ved mani mājās! Vol. 2" sižeta pamatā ir dokumentālas liecības, ko sniedz patversmes...

Tu dzīvo Latvijā, daudz strādā, esi noguris. Draugi tev iesaka atpūsties, varbūt "doties dabā". Tev patīk izaicinājumi, tāpēc tu nolem "doties dabā", bet uz nedēļām divām trim. Un pie tam viens pats. Un ziemā. Kā sagatavoties šādam izaicinājumam, lai tas nestu jaunus iespaidus, nevis tavu pāriešanu citā dimensijā? Kas jāņem vērā, ja nolem doties dabā tad, kad ārā ir skarbi laika apstākļi? Kā sagat...

"LastāDIYas kvartāls" - tā viņi sevi sauc, rotaļājoties ar latviešu un  angļu valodas sniegtajām iespējām. Attīstīt kvartālu biedrība "Free  Riga" sāka jau 2015. gadā, toreiz tā bija tikai viena ēka Puškina ielā  11. Jau nākamajos divos gados tika apgūtas vēl 4 ēkas, arī āra  teritorija. "Kvartāls ir kļuvis par degpunktu DIY jeb “dari-to-pats”  kultūras, kā arī pašradītas...

Ir 21. gadsimta sākums un reti kurā dokumentā, preses izdevumā vai  svarīgā sapulcē iztiek bez vārda "ilgtspēja" piesaukšanas. No vienas  puses, tas ir labi, jo kurš gan saprātīgs un ar līdzjūtību apveltīts  cilvēks negrib dzīvot pasaulē, kuras nākotnes vektors neietiecas  apokalipsē vai distopijā? No otras puses, pārāk bieža kāda vārda  lietošana nereti apdraud šī paša vā...