NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Saruna par un ap skeitbordu (skrituļdēļošanu) kā dzīves-veidu, apziņas atbrīvošanu un radošuma izpausmi, atlētisku ekstrēmo sporta veidu, sevis pārvarēšanu vai vienkārši sevis un pilsētas iepazīšanu caur aktīvu laika pavadīšanu. Kā tas ļauj iepazīt vidi pilsētā, sabiedrībā, sev apkārt un sevī? Vai skeitboards maina dzīvi? Dažādus personīgās un kolektīvās identitātes veidojošus aspektus apskatīsim...

Kādas ir dabas un cilvēka attiecības laikmetīgā skatījumā? Tas ir viens no jautājumiem, kas interesē radošās apvienības "Fabulas" komandu. “Fabula” strādā ar starpdisciplināriem projektiem, savienojot dizainu, ekoloģiju, sociālo līdzdalību un pedagoģiju. Tikko klajā nākusi apvienības pirmā grāmata “Saikņotās ainavas: navigācija”. Bilingvālajā (LV+ENG) izdevumā apkopoti astoņu autoru saga...

Ko mēs zinām par mežiem? Tas atkarīgs no tā, kam uzdodam šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri mežus metaforiski salīdzina ar burkānu dobēm: gan meži, gan burkāni ir jākopj, jāizskauž nezāles, jānovāc raža. Ir cilvēki, kuriem meži palīdz atgūties pēc grūtas darba nedēļas - viņi dodas garās pastaigās, izbaudot ainavu un putnu dziesmas. Ir cilvēki, kas mežu saņēmuši mantojumā vai iegādājušies. Viņiem meži...

Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē 8. maijā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums - populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”. "Pasaulē ir zināmas tūkstošiem sēņu sugu, un to loma ir fascinējoša: tās burtiski "sarunājas" ar koku saknēm, pārstrādā mirušo matēriju jaunā dzīvībā un nodrošina apriti, bez kuras mūsu ikdienas eksistence vienkārši apstātos," saka izrādes režiso...

Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir? Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās...

Kādēļ nopietnā, optimizācijas un sasniegumu, peļņas un ikdienišķās "normālības" pasaulē mums vajadzētu domāt par reliģiskām un filosofiskām idejām? Pirmkārt, kā teikts kādā tekstā: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien". Otrkārt, Platona dialogā “Protagors” Sokrats brīdina, ka idejas ir bīstamākas par pārtiku. Pārtiku varam apskatīt, pārbaudīt, izsvērt. Mācības turpretī - tiklīdz uzņ...

Ģeoprocesi ir ne tikai bioloģiskās un kultūras realitātes fons. Tie caurstrāvo un līdzveido mūsu pasaules pieredzi. Mijiedarbība ir abpusēja, it sevišķi mūsdienās, kad cilvēks aizvien vairāk iejaucas planetārajās norisēs, tās pārvirzot, izjaucot vai paātrinot. Lai nepadotos piesārņojuma un klimata pārmaiņu priekšā, jāmeklē jauni vai sen aizmirsti veidi vides problēmu risināšanai. Ar tehnoloģiskaji...

Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūzi...

Nespējot pretoties kārdinājumam strukturēt realitāti, šajā raidījumā nāksim klajā ar top 5 sliktajām un labajām lietām vides jomā 2025. gadā. Radio NABA studijā viesos Vides izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Sarakstē pirms raidījuma diezgan ātri kļuva skaidrs, ka top 5 sliktajām lietām ir sīva konkurence - kas paliks aiz svītras, savukārt ar top 5 labajām lietām ir gluži pretēji....

Kā mainās mūsu skatījums uz dabu, ja raugāmies uz to caur "rūpju" prizmu? Kur sniedzas "rūpju ētikas" saknes un kā tā attīstījusies šobrīd? Vai un kā šis ētikas virziens izpaužas mūsdienu Latvijā? Radio NaABA studijā viesos pētniece Karīna Ješkina. Jau vairākus gadus viņa strādā starpdisciplināros projektos kā vides ģeogrāfijas pētniece Latvijas Universitātē. Kopš maģistrantūra...

Būvniecības nozare rada vairāk nekā 35% CO2 emisiju Eiropā. Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi veido lielāko daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tāpēc pēdējos gados energoefektivitāte un aprites ekonomikas principi arvien vairāk tiek ņemti vērā gan būvējot, gan remontējot. Diemžēl ķīmisko sastāvdaļu kaitīgā ietekme uz vidi un veselību pagaidām tiek aplūkota reti un...

Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība? Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas div...

Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācija...

Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai? Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mež...

Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar  pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu. Jautājumus uzdod Didzis Taurītis un raidīj...

"Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis. Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcij...

"Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu," reiz teica biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Šajā raidījumā runāsim par sēņu nozīmi mūsu dzīvēs, par sēnēm vēsturiskā kontekstā un par to,...

Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transp...

Kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nemateriālo kultūras mantojumu? Iezīmējot šī brīža situāciju Eiropas mērogā, kā biežākais klimata pārmaiņu risks tiek minēti ekstremāli laikapstākļi. Veiktā izpēte atklāj, ka jau pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar vairākas Eiropas valstu tradīcijas. Šajā sarakstā iekļautas arī vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnisms Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelja S...

Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss,...

"Zaļā atslēga" ir ekosertifikācijas programma, kas darbojas arī Latvijā. Šai programmai var pieteikties viesnīcas un hosteļi, restorāni un kafejnīcas, kempingi un brīvdienu parki, muzeji, tematiskie parki un centri, mazās tūrisma mītnes un konferenču centri. Kurās valstīs darbojas šī programma? Kādi ir tās darbības pamatprincipi? Kā "Zaļajai atslēgai" klājas Latvijā? Par šo un...

Lai arī Latvijā atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas vēl nav atvērtas, diskusijas par šo tēmu ir karstas jau labu brīdi.  Šajā raidījumā iezīmēsim pašu diskusijas laukumu - kādi ir atkritumu dedzināšanas plusi un mīnusi? Viesos "Zaļās brīvības" valdes locekle Liene Krauja. 

Kādas bija cilvēku attiecības ar dzīvniekiem viduslaikos? Vai un kā tās atšķiras no mūsu attiecībām ar dzīvniekiem šobrīd? Kā tolaiku kontekstā ieguļas tādi fenomeni kā dzīvnieku prāvas, bestiāriji un nostāsti par monstriem? Ko viduslaikos nozīmēja "zvērīgā" pazīmes cilvēka uzvedībā? Vai un kā priekšstati par mežonīgiem zvēriem ietekmēja izturēšanos pret "zvēriskuma...

Protams, ne jau par krāsu mēs runāsim, bet gan par pārnestajām nozīmēm, ko ietver šis vārds: ilgtspējību, dabu un zaļmaldināšanu. Raidījumā viesosies divi Jāņi, viens Rozītis (Pasaules dabas fonda vadītājs), otrs - Ulme (Vides izglītības fonda vadītājs).

Latvija ar savām 12 500 upēm un ūdensteču kopgarumu, kas līdzinās Ekvatora garumam, ir īsta upju lielvalsts. Starp Baltijas valstīm mēs izceļamies ar visblīvāko un garāko upju tīklu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa mūsu ūdeņu ir labā vai augstā kvalitātē. Viena no galvenajām problēmām – apmēram 1500 aizsprostu, kas traucē ūdens ekosistēmām un zivju migrācijai. Salaca ir viena no Baltijā nozīmīgākajā...