NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Čaka iela un Brīvības iela kliedz pēc kokiem. Saruna ar ainavu arhitekti Ilzi Rukšāni Koki, krūmi, puķes - kāda ir to nozīme pilsētvidē? Kā to esamība - vai neesamība - ietekmē cilvēkus? Vai ideja par "pilsētu kā dārzu" ir vien skaista metafora vai gluži reāli sasniedzams mērķis? Kā un kāpēc ir "zaļāka pilsēta" var palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām?

Šajā raidījumā tiekamies ar ceļotāju un rakstnieci Zani Eniņu. Ceļošana ir viņas hobijs un vienlaikus arī iedvesmas avots - par ceļā piedzīvoto varam izlasīt gan Zanes blogā, gan vairākās grāmatās. Zane ceļo nu jau 12 gadus, pabijusi visos kontinentos; īsākais ceļojums ildzis vien dienu, savukārt ilgākais - 389 dienas. Tā kā Zane viesojusies vairāk kā 80 valstīs, mūs interesē viņas skatījums uz ta...

Oktobra sākumā Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp doties?" Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus, laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus, mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien. Par to, kurp tad dodas leļļu teātra...

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode i...

Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku ja...

Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt? “Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst,&quo...

Neviens prātīgs cilvēks neapšauba to, ka uzņēmumu mērķis ir pelnīt. Galu galā tieši uzņēmumi taču maksā nodokļus, ko iekasē valsts un kas līdz ar to pastarpinātā veidā sniedz labumu visai sabiedrībai. Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka "uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem" ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasī...

Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā. Kas kopš tā laika ir noticis, kādas mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta otrās puses bērns ir iekarojis...

Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi"....

Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums? Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata pakta vēstnesēm - Madaru Meļņiku, juristi, vides un cilvēktiesību aktīv...

Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena. Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izmantojuši, izdalās gan ķīmiskie šķīdinātāji, gan pl...

Vai augi sazinās? Ja jā, kā viņi to dara? Vai arī viņiem ir savs internets? Ko viņi ziņo viens otram? Vai mēs, cilvēki, arī varam sazināties ar augiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko raidījumā uzdosim pētniekam Zigmundam Orlovskim.

Kādā klimatā dzīvosim vecumdienās? Kāda gaisa temperatūra būs šī gadsmita vidū? Cik intensīvi būs nokrišņi tuvākajās desmitgadēs? Meklējot atbildes, zinātnieki nodarbojas ar nākotnes klimata pārmaiņu pētniecību. Viņi izstrādā dažādus iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz fizikas likumiem, siltumnīcefekta gāzēm un dažādiem cilvēku darbības principiem. Arī Latvijā klimatologi strādā pie nāko...

Pavisam nesen, janvāra otrajā pusē, Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu direktīvai, kas būtiski ierobežos - vismaz tāds ir plāns - zaļmaldināšanu. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Ja direktīvu pieņems, marķējumā būs aizliegts bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā “videi draudzīgs”, “dabisks”, “biolo...

Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi? "Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādot, kādām finansiālajām izmaksām tas būtu piel...

Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību? Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs un Jānis Ulme, Vides izglītības fonda va...

"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā. Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas -...

"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir? Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet greizi, ja nebūsim gana prātīgi?...

"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēršot uzmanību gan fiziskiem, gan men...

Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem? "Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņas, vēl joprojām paliek neatbildēts," at...

Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta. Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli. Kampaņa "Mana jūra" jau divpadsmit gadus veic piek...

"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu". Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs ņemam vēr...

"Garīgā apvedceļa iešana ir cilvēka mēģinājums izvairīties no emocionālām sāpēm un mēģinājums aizpildīt iekšējo tukšumu, pievēršoties garīgumam," raksta amerikāņu klīniskais psihologs Džons Velvuds. Kā saprast, vai ejam pa garīgo ceļu vai pa garīgo apvedceļu? Vai un kādas ir pazīmes, kas tos atšķir? Vai mistiskā pieredze liecina par indivīda garīgo briedumu vai psihisko saslimšanu? Vai u...

Filosofijas žurnālu "Tvērums" veido domubiedri, kas uzskata - "filosofija ir [domāta] visiem un tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē." Pavisam nesen žurnāls nosvinēja savu divu gadu jubileju. Katrs no numuriem iedziļinās citā tēmā, to redakcija izvēlas balsojot. Šobrīd tapšanas stadijā ir izdevums par vidi. Žurnāla veidotāji uzskata, ka vides tēma paver plašas iespējas: autori va...

Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūst par resursu, ko iztērējam, vai trauslu un romant...