NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Aizvien mazāks kļūst to cilvēku skaits, kas vēl joprojām dzīvo  maldīgā neziņā par plastmasas dzīves ilgumu. Mēs un jūs, protams, zinām,  ka šī brīža aplēses liecina -  plastmasas izstrādājumi, no kuriem liela  daļa agrāk vai vēlāk savā nodabā sāk klīst pa jūrām un okeāniem, tā  dzīvosies ilgi jo ilgi. Iespējams, savu pustūkstoti gadu. Bet  vai jūs zinājāt, ka arī mēs...

Šonedēļ 8. martā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu un  publiskajā telpā varēja vērot vairāku paradigmu sadursmi: noritēja sīva  cīņa, kā tad īsti interpretēt un svinēt šo dienu. Vai tā ir padomju  laika atrauga? Vai tā ir diena, kad vīrieši sievietēm dāvina puķes un  šokolādi? Vai tā ir diena, kad aktualizējam jautājumus, kas saistīti ar  sieviešu diskrimināciju globā...

Kā radās pirmie T krekli? Vai T krekli ir iekarojuši pilnīgi visus  kontinentus? Kādas ir vides problēmas, kas saistītas ar šo industriju?  Vai un kā mēs varam runāt par ilgtspējību un aprites ekonomiku šajā  kontekstā? Vai Latvijā varam iegādāties videi draudzīgus T kreklus? Par  to visu runāsim ar divām raidījuma viešņām - "Zaļās brīvības" vides  eksperti Daci Akuli un u...

Lai vieglā iepakojuma konteinerā iemestajiem materiāliem būtu  iespēja dot otro dzīvi, ir jāsadarbojas daudzām iesaistītajām pusēm:  veikalos pieejamiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem, šķirojamo  atkritumu konteineriem jābūt ērti pieejamiem, iedzīvotājiem sniegtajām  instrukcijām – skaidrām, bet pašiem iedzīvotājiem – motivētiem un ar  sapratni, kāpēc at...

Mums, cilvēkiem, ir izdevies kļūt par dominējošo šīs planētas sugu.  Un ko tur liegties, ir patīkami apzināties sevi kā spēcīgas, veiksmīgas  un gudras sugas pārstāvi. Liela daļa no mums dzīvo nosacīti ilgi, ēd  salīdzinoši labu pārtiku un uz citām sugām noraugās galvenokārt kā uz  subjektiem, kas ir vai nav mums "noderīgi". Diemžēl šim spēkam ir arī  blaknes. Viena no tām...

Ir situācija. Ir sarežģīta situācija. Un ir cilvēku domas, emocijas,  attieksme. Kāda ir šo abu dimensiju - ārējās situācijas un iekšējo  procesu - savstarpējā mijiedarbība? Par to, kāda ir cilvēku uzvedība, domas un emocijas Covid 19 krīzē,  raidījumā Nezāle runājam ar diviem pētniekiem - Latvijas Universitātes  profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru un Rīgas Stradiņa &...

Pēc pāris nedēļām episkais 2020. gads būs noslēdzies. Kas nozīmīgs  notika šajā gadā vides aizsardzības jomā? Par ko mēs varam lepoties, par  ko dusmoties un par ko bēdāties? Un ko mums sola nākamais, 2021. gads?  Lai to noskaidrotu, uz radio Naba studiju esam uzaicinājuši divus  Latvijas vides aizsardzības jomas dinozaurus - Jāni Brizgu, biedrības  "Zaļā brīvība" vadītāju...

Alkas pēc brīvības un nepieciešamība būt drošībā. Tie ir iekšējie -  un arī ārējie - stāvoklļi, kas atrodas uz vienas ass. Tie nemitīgi  savstarpēji mijiedarbojas, tos ietekmē iekšēji - un ārēji -  satricinājumi Kā atrasties drošībā, bet nezaudēt savu brīvību? Tas var  būt un var arī nebūt retorisks jautājums. Ko politikas zinātne par to  saka? Raidījumā “Nezāle” viesos Vi...

Kas tas ir - stress? Kā tas rodas, kā izpaužas, kādus  riskus rada, vai un kā varam to pārvarēt? Varbūt uz stresu ir jāskatās  kā uz iespēju? "Ilgstošs  stress var izkristalizēt izdzīvot un adaptēties spējīgāko; diemžēl tos,  kuriem adaptācijas un pielāgošajās spējas ir vājākas, var pakāpeniski  piemeklēt hroniskas psihiskas vai fiziskas slimības," saka raidījuma  vie...

Vai "būt aktīvam" ir labākais iespējamais veids kā "būt dzīvam"? Kāda loma mūsu, cilvēku, dzīvē ir pasivitātei, vai un kas izmainās, ja tā kļūst apzināta un vēlama? Varbūt pasivitāte vienkārši ir vēlme izvairīties no atbildības, aizbēgt? Bet varbūt pasivitāte ir ilgas pēc klusumā dzimstošas skaidrības? Šoreiz radio Naba studijā ciemos izrādes "Atkāpšanās" idejas autore Kristīne Brīniņa un divas šī...

Mākslai mūsdienās ir dažādas lomas. Māksla izglīto, izklaidē, šokē, apliecina statusu, reflektē pati par sevi. “Kas es esmu?” reizēm jautā mūsdienu māksla un mūsdienu mākslinieks. Jānis Balodis un Krista Burāne ir cilvēki ar aktīvu pozīciju; viņiem ir, ko teikt gan par sociāliem, gan par politiskiem, gan par dabas procesiem. Vai tā ir misijas apziņa, kas abiem liek veidot šādas izrādes? Un vai cil...

Kā zināms, latvieši ir tā tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes. Katru rudeni daļa no vietējās iedzīvotāju populācijas ir atrodama mežos, no kurienes atgriežas, nesot ogu un sēņu grozus. Tie, kas tā nedara, vai nu to kautrīgi slēpj, vai demonstratīvi drosmīgi iznāk no skapja, paziņojot, ka ogošana un sēņošana viņus neinteresē. Sašutums un izbrīns parasti ir garantēti. Vai savvaļa...

Vai jūs zināt, ko nozīmē vārdu salikums "dabiskās pļavas"? Kādas tās ir un kāpēc ir tik svarīgas, lai mēs tām veltītu veselu raidījumu? Mūsdienās, kad antropocentriskais skatījums uz pasauli - ar visām no tā izrietošajām sekām - ir sasniedzis galvu reibinošus apmērus, ir nepieciešama īpaša saņemšanās, lai atcerētos, ka cilvēks nav vienīgā dzīvā radība, kas dzīvo uz šīs planētas. Te dzīvo arī dažād...

Vai ir dzīve pēc lēmuma nelietot alkoholu? Kas notiek ar jautrību, dejām, smiešanos, socializēšanos, muļķīgiem jokiem, neprātīgiem piedzīvojumiem un jauniem atklājumiem? Vai tas viss paliek pagātnē? Šoreiz radio Naba studijā divu globālu kopienu pārstāvji: Donats Rudzītis, kontaktimprovizators un Sergejs Brēmers, "Ecstatic Dance" DJ, kā arī vienas strauji augošas lokālas kopienas veidotāja - Anna...

Alkas pēc "cilvēkiem draudzīgas pilsētas" virmo gaisā jau labu laiku -  un varbūt tās vienmēr ir bijušas klātesošas. Cits jautājums - cik lielā  sabiedrības grupā šīs alkas ir bijušas pazīstamas un likušas rīkoties.  Vai varam apgalvot, ka "urbānā dārzkopība" mūsdienās kļūst aizvien  populārāka? Un kā ir tepat pie mums, Rīgā? Jau vairākus gadus pašā Rīgas sirdī,  Lucavsalā...

Iemesls, kāpēc pasaulē pastāv pesticīdi un industriālā lauksaimniecība,  ir diezgan vienkāršs - tas ļauj labi nopelnīt. Labi nopelnīt, protams,  nav nekas slikts, ja vien ir ievērots samērīgums attiecībā pret  sabiedrības kopējo labumu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati liecina -  pesticīdu lietošana pieaug. Arī Latvijas teritorijā pārdoto un izmanto...

"Kad latviešiem lika ievērot 2 m distancēšanos, viņi brīnījās, kāpēc nepieciešams nākt tik tuvu" - tas ir viens no sociālajos tīklos klīstošajiem jaunāko laiku jokiem. Humors ir viens no veselīgākajiem instrumentiem, kas palīdz pieņemt pašreizējo situāciju. Kas vēl ir mūsu iespēju katalogā? Neziņa, apjukums, panika, daudziem arī ekonomiskā krīze, radikālas darbības - sākot no COVID 19 eksistences...

Šobrīd ir populāri teikt, ka mēs dzīvojam “ļoti interesantā laikā” - tāda situācija pasaulē vēl nav bijusi. Lai nepārslogotu veselības iestādes, daudzas pasaules valstis ir noteikušas dažādus aizliegumus - lielākā daļa no tiem nopietni ierobežo cilvēku pamatbrīvības. Ir krīze, un tas šķiet saprotami. Taču paralēli ārstu darbam, turpinās darbs arī likumdevēja gaiteņos, un pamazām sāk skanēt klusas...

Par tauriņa spārna vēzienu vienā pasaules malā un postošu vētru citā  malā ir dzirdējuši visi, taču ikdienā ne katrs no mums aizdomājas, cik  ļoti mēs, cilvēki, patiesībā esam saistīti. Diezgan nepatīkamā, taču  nenoliedzami labi pamanāmā veidā to parāda arī 2020. gada krīze — mūs  ietekmē gan notikumi Ķīnā, gan Itālijā, gan ASV. Vai mēs, Latvija, arī  ietekmējam notikumus...

Kaut kādā ziņā raidījuma ievirze šoreiz būs nosacīti ciniska - mēs runāsim par zivīm kā par pārtiku. Zivis, tāpat kā cilvēki, ir jūtošas būtnes, tāpēc runāt par viņām tik šaurā leņķī nav labi. Tomēr ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, zivis ēd. Un aizvien vairāk no tiem, kuri zivis ēd, gribētu tās ēst tā, lai tas būtu pēc iespējas "ilgtspējīgi" - ar to saprotot pēc iespējas nelielāka kaitējuma nodarīj...

Klimats, klimatneitralitāte, enerģētiskā nabadzība, atjaunojamie  energoresursi, jaunais Nacionālo enerģētikas un klimata plāns - ko tas  viss nozīmē mums, “parastajiem mirstīgajiem”? Radio “Naba” studijā viesojas divi vides eksperti – Edmunds Cepurītis  un Krista Pētersone, jautājumus uzdod Sanita Rībena, raidījumu  veidojuši arī Grieta Savicka un Didzis Taurītis.

Bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmu un  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz pat vienai trešdaļai mūsu  pārtikas produkcijas un divām trešdaļām mūsu ikdienas augļu un dārzeņu  apputeksnē bites un citi kukaiņi. Tomēr to pastāvēšanu apdraud pastāvīgs  pesticīdu piesārņojums un dzīvotņu zudums industriālās lauksaimniecības  dēļ (https://www....

Sociālajos portālos ik pa laikam redzamas peldētāju bildes. Un ne tikai tādu peldētāju, kas aizmukuši no Latvijas pelēkā drūmuma uz Kanāriju salām, Indiju vai citām saulainām vietām, bet arī tādu, kas, priecīgi smaidot, siltām cepurēm galvā, laimīgi brien laukā no Baltijas jūras vai kādas vietējās upes.  Šajā raidījumā runāsim par rūdīšanos - kāpēc ir labi to darīt un kā to izdarīt pareizi. R...

Janvāris jau pāri pusei, daudzas jaungada apņemšanās jau galā. Vismaz  tā katru gadu ziemā joko cilvēki — piemēram, par to, ka sporta zāles  pilnas tik janvāra sākumā. Jaungada apņemšanās — cik ilgstpējīgi tas ir? Par to radio Naba studijā runāsim ar psiholoģi Kristīni Zaksu. Jautājumus uzdos Grieta Savicka, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Pēdējos gados arī Latvijā aizvien populārāka kļūst "zero waste" jeb bezatkritumu kustība. Latvijā ir atvērti vairāki beziepakojuma veikali, Rīgā arī viena kafejnīca. Sociālajos tīklos domubiedri apmainās zināšanām un viedokļiem, kā pēc iespējas labāk šo konceptu īstenot dzīvē. Vai šāda koncepta popularitātei - rūpēm, lai pēc mums paliek pēc iespējas mazāk atkritumu - vispār ir iespējamas ēnas puse...