LVMI Silava podkāsts

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir nozīmīga Latvijas Zinātnes kopienas sastāvdaļa, kas darbojas sinerģijā ar zinātniskajām institūcijām un ministrijām. Tā ir sabiedriska organizācija, kuras darbība aptver lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, agrārās ekonomikas, meža zinātņu un inženierzinātņu jomas, veicinot pētniecību un zināšanu pārnesi praksē. Jaunākajā LVMI “Sila...

Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību. Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vair...

Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika. Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko u...

Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris ( Glis glis ), meža susuris ( Dryomys nitedula ) un mazais susuris ( Muscardinus avellanarius ). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās. Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētī...

Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniek...

Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vie...

Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā. Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaud...

Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”. Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Z...

LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē. Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen ti...

Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām. Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem...

Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, be...

Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību. Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “ Privāto mežu apsaimniekošanas u...

Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku. Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas dat...

Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku ( Canis lupus ) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozī...

Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju. Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga , kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novēroj...

Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sā...

Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līd...

Egļu astoņzobu mizgrauzis ( Ips typographus L .) ir nozīmīgākais parastās egles ( Picea abies L .) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka. Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairoj...

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2,...

Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība LVMI “Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš stāsta: -     ...

Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs...

Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses ( Populus tremulae) un Amerikas apses ( Populus tremuloides ) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus...

Dabas un cilvēku darba mijiedarbības rezultātā ir izveidojusies nozīmīgākā Latvijas bagātība – meži, kas šobrīd aizņem jau vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas. Koku stumbri ir bioekonomikas pamats – pārstrādāti tie nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta vērtības. Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas...

Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan savulaik tie no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību ierobežošanas mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot nu jau vismaz 130 indivīdu skaitu. LVMI “Silava” kopš 2015. gada notiek...

Latvijas meža resursu prognozēm ir arvien nozīmīgāka loma mežsaimniecībā, jo tās ļauj izvērtēt nākotnes mežsaimniecības riskus, dažādus saimnieciskās darbības scenārijus un sagaidāmo koksnes pieaugumu, kā arī ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” izstrādā modelēšanas rīkus, kas palīdz analizēt dažādas mežaudžu apsaimniekošanas alternatīvas un to radīto ekonom...