Latvijas Radio 1

Zināmais nezināmajā

Science LV ↓ 500 episodes

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos.

Author

Latvijas Radio 1

Category

Science

Podcast website

lr1.latvijasradio.lv

Latest episode

Jul 9, 2026

Where to listen?

Podcasts in the app Replaio Radio Coming soon

Podcasts are coming to the app soon. Install now and be the first to see a whole new take on podcasts

Get it on Google Play Install for free Android 5M+ downloads · 4.8 rating iOS soon

Episodes

F1 mediķe Veronika Puiša sapņo kļūt par astronauti un dosies pētījumā uz Antarktīdu 09.07.2026

Lai arī Latvijai nav pašai sava astronauta, mums ir spēcīgi kandidāti. Viena no viņiem ir Veronika Puiša – mediķe, kas sākusi karjeru kā ģimenes ārste Skotijā, šobrīd ir Eiropas Kosmosa aģentūras medicīnas padomes locekle, aeornautikas un kosmosa mediķe un strādā ar pirmās formulas pilotiem. Meitene, kas grib strādāt kosmosā – tā viņu savulaik dēvēja studiju gados. Drīzumā Veronika dosies ilgstošā...

Skaistā dziedātāja vālodze – putns, kuru biežāk dzird nekā redz 08.07.2026

Vālodzes dosjē - iepazīstam retāk sastopamu putniņu, kas gan daudz ir apdziedāts tautasdziesmās. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone. "Vālodze ir Latvijā ļoti izplatīta ligzdotāja. Tā noteikti ir tajā putnu minimumā, ko katram vajadzētu zināt," uzskata Zane Dāvidsone. "Vālodze ir tālais gājputns un atlido vēlu pavasarī, apmēram 8. maijā. Dziedāt turpina vēl pat jūlijā,...

Ģeologi: Lielākā daļa venecuēliešu dzīvo burtiski zemestrīču epicentrā 08.07.2026

No vienas puses – dabisks process, savdabīga deja starp Karību un Dienvidamerikas tektoniskām plātnēm, no otras puses – traģiskas postošas sekas pilsētām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo  ar šādu kustīgu pasauli zem kājām. Nesen notikusī zemestrīce Venecuālā bija viena no traģiskākajām, ko šī latīņamerikas valsts piedzīvojusi ilgā laikā, taču nebūt ne vienīgā. Ģeologi norāda, ka lielākā daļa venecuēli...

Nākotnes medicīna: rentgens pie zobārsta palīdzēs brīdināt arī par osteoporozi 07.07.2026

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi. Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē un nereti to atklāj pēc kaulu lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Kā zobārsta kabinets var palīdzēt kaulu veselības uzlabošanā, par to...

Kurš lemj – lidot cauri negaisa mākonim vai mest līkumu? Stāsta pilots Jānis Krištops 07.07.2026

Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad bieži dodamies tuvākos vai tālākos ceļojumos. Šoreiz saruna ar pieredzējušu pilotu Jāni Krištopu, lai uzzinātu, kā laikapstākļi ietekmē viņu darbu un ikdienu, jo vasarās negaisi ir tie, kas mēdz radīt izmaiņas mūsu lidojuma plānos. Par laimi Rīgas lidostā dabas stihijas reti rada būtisku ietekmi uz gaisa satiksmi, biežāk problēmas ir mūsu galamērķī, īpaši, ja tas...

Āfrikas cūku mēris: kā dzīvnieki ar to inficējas un kā tas ietekmē mežacūku populāciju 06.07.2026

Āfrikas cūku mēris rada pamatīgas galvassāpēs arī cilvēkiem, jo tā ceļš no savvaļas mežacūkām līdz saimniecībām ir tik nemanāms un ātrs, ka nozarei tas rada milzīgus zaudējumus. Zinātniskajā institūtā "BIOR" uzsākts pētījums, kas ļaus apkartot cūku mēri, slimību, kas no savvaļas "ielaužas" mājlopu saimniecībās. Kas īsti ir Āfrikas cūku mēris? Kā notiek inficēšanās un kā tas ietekmē gan mežacūku po...

Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles 02.07.2026

Rīgas Tehniskajā universitātē darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs to, ko ir visai grūti nomērīt, cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi, jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju. Veicot fizioloģiskus ķermeņa mērījumus, piemēram, sirds darbību vai acu skatienu, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt ob...

Ko šobrīd zinām par Sauli, un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus? 01.07.2026

Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus? Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas, rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālis...

Jūlijs – vēžošanas mēnesis. Kā vēzim klājas Latvijas upēs? 30.06.2026

Latvijas upēs var sastapt kā pašmāju, tā invazīvo sugu vēžus un jūlijs tradicionāli ir mēnesis, kad ļaudis agrāk gāja "vēžot". Ko zinām par šo neparasto ūdens dzīvnieku, un kā tam klājas Latvijas upēs?

Karstums daudzviet noslēdzies ar spēcīgiem negaisiem. Iepazīstam negaisu ķērēju Normundu! 30.06.2026

Lielu daļu Eiropas piemeklējis liels karstuma vilnis, nesot vēsturiski augstāko gaisa temperatūru vairākās Eiropas valstīs un dažviet karstums noslēdzies ar spēcīgiem, postošiem negaisiem. Iepazīstam Normundu, kurš "ķer" negaisus! Parasti laika ziņās, protams, stāstām par riskiem, ko rada stipri negaisi, kā no tiem pasargāties, bet nevar noliegt, ka ir gana daudz cilvēku, kam šī stihija patīk. Vis...

Radiācija: no bīstama spēka līdz palīgam cīņā pret vēzi 29.06.2026

Vārds "radiācija" daudziem saistās ar ko bīstamu, taču medicīnā radiācija sniedz cerību uz izveseļošanos onkoloģijas pacientiem. Kā mums izdevies savaldīt šo unikālo radiācijas procesu un pakļaut to mūsu vēlmēm — medicīnā? Un kā mainījusies staru terapija gadsimta laikā? Par to saruna raidījumā Zināmais Nezināmajā, kurā piedalās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe-terapeite,...

Racionāli skaidrojumi iracionālām pieredzēm: ko par to saka fiziķi un filozofi 25.06.2026

Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot? Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta...

Pētnieki lūko skaidrot, vai stāstniecība kā tradīcija nav izzudusi digitālajā laikmetā 22.06.2026

Latvijas folkoras pētnieki sadarbībā ar citu valstu kolēģiem lūko skaidrot, vai stāstniecība kā tradīcija nav izzudusi un digitālajā laikmetā neesam zaudējuši prieku klausīties. "Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai" – šādā pētījumā piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts kopā ar kolēģiem no citām valstīm. Tā mērķis ir stiprināt stāstīšana...

Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? 18.06.2026

Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labp...

Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā 17.06.2026

Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Erickiņš ir viens no tiem putniem, kam balss ir ļoti nepretencioza. Dziesma vismaz mums, cilvēkiem, šķiet ļoti vienkārša. Mēs pavasarī varbūt starp melnajiem meža strazdiem un lakstīgalām, un citiem slaveniem dziedātājiem erickiņu pat īsti nepamanām," iepazīstina Vi...

Kopā ar Ilgoni Vilku iepazīstam viņa Latvijas astronomijas vēstures grāmatas otro daļu 17.06.2026

Tiekamies ar astronomu Ilgoni Vilku, lai iepazītu viņa Latvijas astronomijas vēsturei veltītās grāmatas otro daļu. Tā stāsta par astronomijas zinātnes attīstībai Latvijā 20. gadsimtā otrajā pusē un ietver stāstus gan par dažādu observatoriju un teleskopu izbūvi 20. gadsimtā, gan to, kā astronomija no šauras zinātnes jomas kļuva par populārās zinātnes flagmani. Kkā astronomija no sadzīves tik atrau...

Kā gadu gaitā mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs? 16.06.2026

No zirgu pajūga līdz īpaši aprīkotam transportam, kas spēj uz lauku ceļa pieņemt gan dzemdības, gan reanimēt pacientu. Neatliekamās palīdzības iespējas simts gadu laikā ir piedzīvojušas teju neticamas pārmaiņas un labi, ka tā, jo šodien mūsu iespējas saņemt ātru mediķa palīdzību ir krietni lielākas nekā agrāk. Tikai pirms nedaudz vairāk kā simts gadiem Jēkaba kazarmās ar zirgu pajūgu tika nogādāti...

"Bīstamās" vasarīgās brīvdienas. Par drošību atgādina mediķe Aivija Bankevica 16.06.2026

Vasarā laikapstākļi mēdz būt viens no iemesliem, kāpēc notiek negadījumi un cilvēku gūst traumas. Biežāk arī notiek nelaimes. Tiesa, laikapstākļi var būt „bīstami” visos gadalaikos, ja ziemā tās ir slidenas ielas un ceļi, vasarā, protams, visas āra aktivitātes, ko ļauj siltāks laiks. Turklāt gaidāmajās Jāņu brīvdienās kļūs krietni vasarīgāks un tas ir laiks, kad cilvēki burtiski metas baudīt visu,...

Tekstila pārstrāde: inženieri aizvien cerīgāk lūkojas uz materiāla "augšupapstrādi" 15.06.2026

Tekstila atkritumi ir viens no lielākajiem slogiem videi. Tekstilatkritumi veido aptuveni 3 - 5% no kopējiem atkritumiem un katru gadu to apjomi pieaug, jo pieaug ātrās modes patēriņš. Lai arī 3% nešķiet daudz, tomēr, atšķirībā no bioloģiskajiem atkritumiem, tekstils dabā sadalās ļoti lēni un rada vides piesārņojumu ilgtermiņā. Līdz šim fokuss ir bijis uz otrreizējo pārstrādi. Šobrīd vides un ķīmi...

Ķeizariene Katrīna I: kas bija Marta Skavronska no Alūksnes? 11.06.2026

No bārenes par Krievijas ķeizarieni - par Katrīnu I aizvien valda dažādas leģendas un pat vēsturnieki strīdās, kāda ir bijusi carienes izcelsme un dzīve. Kā Ernsta Glika audžumeita nonāca līdz impērijas tronim? Leģendāra personība, kuras dzīves gājums bijis gluži kā meksikāņu ziepju operā - vai vismaz tā gribētos domāt, jo nezināmā par šo biogrāfiju aizvien ir daudz. Meitene, kas dzīvi sāka kā Mar...

Dzeguzes skanīgā kūkošana - viena no kultūrā svarīgākajām putnu balsīm 10.06.2026

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams...

Garšas pētīšana: vai to var trenēt un ko tā var pateikt par produkta kvalitāti 10.06.2026

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Izrādās, garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā. Kā uztveram garšu ar visām savām maņām? Kāpēc dažkārt produkts ar nemainītu recepti garšo atšķirīgi? Un ko garša pastāsta par produkta kvalitāti? Raidījumā Zināma...

Lāču dzīve Latvijā un pasaulē: iepazīstam lielo ķepaini tuvāk 09.06.2026

Latvijas sabiedrībai turbulents posms - gaidāmās vēlēšanas, regulārie dronu apdraudējumi, nu tam visam pievienojusies pamatīgi sakulta diskusija par lāču patvaļībām. Šo dzīvnieku skaita pieaugums Latvijā rada bažas par to, cik miermīlīgi varēsim sadzīvot ar lāčiem nākotnē. Vai brūnais lācis ir apdraudējums cilvēkam? Ko vispār zinām par šiem dzīvniekiem un to uzvedības paradumiem? Kāda ir brūnā lāč...

Tūristi reizēm vēlas izbaudīt arī stihijas. Stāsta dabas tūrisma gids Dzintris Kolāts 09.06.2026

Iespēja satikt lāci ir diezgan jauns risks, kas parādījies Latvijā, dodoties mežā. Arvien vairāk cilvēku doties dabā attur arī ērces. Bet dabas tūrisms visos laikos ir bijis saistīts ar lielākiem riskiem, jo daba mēdz būt neparedzama, arī ar laikastākļiem jārēķinās, īpaši, ja dodas garākos pārgājienos vai nakšņo teltīs. Tāpēc šoreiz saruna ar cilvēku, kurš rīko pārgājienus gan tepat Latvijā, gan v...

Retās putnu sugas Latvijā 08.06.2026

Ik pa laikam dzirdam par kādas retas putnu sugas novērojumu – ar unikālu foto vai video dalās ļaudis gan sociālajos medijos, gan pētnieki zinātniskos apskatos, taču tā laime pašam savām acīm ieraudzīt retu putnu sugu tik tiešām nav katram no mums. Kā tos pamanīt, atpazīt un cik tad mums tādu retu sugu ir? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vidzemes augstskolas profesors, Latvijas Ornitoloģijas...

Listen to the Zināmais nezināmajā podcast in Replaio

Radio and podcasts in one app - free, with no sign-up. Install today and do not miss the launch

Get it on Google Play

Replaio is not a podcast publisher; show names, artwork and audio belong to their authors and are distributed through public RSS feeds.