LVMI Silava podkāsts

Klimata pārmaiņas skar visu pasauli - dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, kamēr citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Lai arī klimata pārmaiņas ir globālas, to ietekme un līdz ar to pielāgošanās stratēģijas – lokālas. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta...

Sēnes dabā ir bieži sastopami organismi, kas atrodami teju visur. Kopumā pasaulē pazīstamas vairāk nekā 100 000 sēņu sugu. Par to dažādību un daudzveidību liecina tas, ka sēne var būt gan lielākais pasaules organisms, gan arī nemanāms un saskatāms tikai ar mikroskopa palīdzību. Sēnes var gan palīdzēt kokam augt, gan, diemžēl, izraisīt slimības. Parasti slimības izraisošās jeb patogēnās sēnes ietek...

Esot mežā un vērīgāk ieskatoties, zaļais sūnu paklājs pēkšņi vairs nebūs vienveidīgs zaļš klājiens, bet gan daudzu un dažādu sūnu un ķērpju sugu mājvieta. Sūnas un ķērpji ir unikāli dzīvie organismi, kas ir sastopami visā pasaulē. Meža pētnieki arvien biežāk izmanto sūnas un ķērpjus kā bioindikatorus, jo tās ir īpaši jutīgas pret vides faktoru izmaiņām, tāpēc arī LVMI “Silava” zinātnieki meža biol...

Vējš ir nozīmīgākais dabiskais traucējums gan Latvijas, gan citur Eiropas mežos. Nozīmīgākie vēja izraisītie bojājumi mežaudzēs rodas rudens–ziemas sezonas ciklonos, kas skar daudz plašākas teritorijas nekā pērkona negaisi. Tie nereti nes līdzi arī snigšanu, kas mežaudžu bojājumu apjomu var palielināt vēl vairāk. Kopš pagājuša gadsimta beigām Eiropā diennakts maksimālajam vēja ātrumam un vidējam g...

Pasaules attīstītās valstis ir atzinušas klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tāpēc sākušas domāt par tās risinājumiem. Līdzīgi kā citas valstis arī Latvija domā, kā īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku - veicināt oglekļa dioksīda piesaisti un samazināt emisijas, t.i., kā piesaistīt vairāk oglekļa dioksīda nekā mēs emitējam. 2022 gadā apstiprināti Latvijas mērķi 2030. gadam, kā arī pieņem...

Bērzu mežu platība Latvijā arvien pieaug. Ilgstoši neizmantotas lauksaimniecības zemes aizaug ar bērziem pašas, vai īpašnieki tās apstāda. Lai arī joprojām tiek uzskatīts, ka bērzus stāda tikai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, pēdējos gados vairāku simtu hektāru platībās bērzi stādīti arī mežā. Neatkarīgi no mežaudzes atjaunošanas veida īpašnieki cer ieraudzīt slaidus, labi atzarojušos un re...

Latvija ir gan mežiem, gan ūdeņiem bagāta: mūsu valstī līkločus met vairāk nekā 12 000 upes, meža un lauku ielokos gozējas vairāk nekā 2000 ezeri. Tīrs ūdens ir viens no būtiskākajiem veselīgas vides priekšnoteikumiem, tādēļ, saimniekojot dabā, ir būtiski saudzēt ūdeņu kvalitāti. Šajā podkāsta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete stāsta par: -         mežsaimniecības ietekmi uz ūdens...

Koki ir unikāla dzīvības forma. Lai gan ķīmiskā līmenī DNS struktūra ir vienāda visām dzīvām būtnēm, kokiem ir īpašas spējas pārdzīvot un pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tā kā meža koku sugu evolūcija ilgusi 370 miljonus gadu, kuru laikā tās ir piedzīvojušas kardinālas klimata un citu apstākļu pārmaiņas, tikai ar ģenētikas metodēm ir iespējams izpētīt to dažādos adaptācijas mehānismus. Zināšanas...

Latvijā jau daudzus gadus sistemātiski tiek veikti pētījumi, lai zinātnieki varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt un analizēt meža potenciālu uzkrāt oglekli. Arvien pieaugošā sabiedrības interese par oglekļa uzkrāšanos kokaugu biomasā un klimata gudru mežu apsaimniekošanu radījusi nepieciešamību regulāri sekot līdzi Latvijas mežaudžu stāvoklim. Kokiem augot, atmosfērā esošais oglekļa dioksīds tiek...

Mežs sabiedrībai sniedz dažādus labumus – sākot ar koksnes produktiem, kas tiek izmantoti gan māju būvniecībai, gan mēbeļu ražošanai un siltumam, un beidzot ar tā nozīmīgo lomu klimata pārmaiņu mazināšanā un gaisa un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Turklāt mežs ir kļuvis par vienu no iecienītākajām brīvā laika pavadīšanas vietām. Latvijā gandrīz visi meži  ir publiski pieejami – tajos cilvēkiem ir ti...

Silts klimats veicina mazu, bet bīstamu kaitēkļu – egļu astoņzobu mizgraužu – izplatību. Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā tas aiz sevis atstāj postažu – milzīgas teritorijas ar nokaltušiem kokiem. Jaunākajā podkāsta epizodē LVMI Silava vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits stāsta, kā cīnīties ar egļu astoņzobu mizgrauzi, kā arī citiem meža kaitēkļiem, k...

Latvijā jau divus gadu desmitus darbojas gēnu banka, kurā glabā ap diviem tūkstošiem sasaldētu dažādu Latvijas kultūraugu sēklu paraugu - tie ir ģenētiskie resursi, ko izmanto pārtikā un lauksaimniecībā. Šajā podkāsta epizodē LVMI Silava pētniece Agnese Gailīte stāstīs: -         kāpēc gēnu bankas sēklu aktīvā un bāzes kolekcija atrodas Salaspilī, mežzinātnes institūtā “Silava”, -         kādos ap...

Novārtā atstātas lauksaimniecības zemju platības, izstrādātie kūdrāji un citas derīgo izrakteņu ieguves vietas Latvijas ainavā veido nelielu, tomēr vērā ņemamu zemes platību. Jaunākajā podkāsta epizodē vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa stāstīs: -         par apmežošanu kā vienu no kūdras ieguves ietekmētas teritorijas rekultivācijas veidiem, -         par to, kas ir agromežsaimniecība un kādas ir šā...

Eiropas Klimata pakts ir Eiropas Savienības mēroga kustība, ko veido cilvēki, kopienas un organizācijas ar mērķi būvēt ilgtspējīgāku Eiropu visiem tās iedzīvotājiem. Tā ir daļa no Eiropas zaļās vienošanās ( Green deal ) un palīdz ES sasniegt tās mērķi - kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050.gadam. Klimata pakta vēstnieki ir Eiropas Savienības valstu pārstāvji, kuriem klimatrīcība ir s...

Meža mēslošana ir viens no mežsaimniecības paņēmieniem, kas var nodrošināt īpaši lielu krājas pieauguma palielinājumu dažu gadu laikā pēc mēslošanas. Šajā podkāsta sērijā LVMI Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta: par Latvijas pieredzi meža mēslošanā vēsturiskā griezumā, kurš ir ekonomiski izdevīgākais laiks meža mēslošanai, par koksnes pelniem kā iznestās barības vielas kompensējošu mēsl...

Klimata pārmaiņas notiek – to sajūt gan cilvēki, gan mežs. Arī tādā nelielā teritorijā kā Eiropa klimata pārmaiņu ietekmes ir atšķirīgas – kamēr dienvidu valstīs viens no šo pārmaiņu vēstnešiem ir plaši un postoši mežu ugunsgrēki, mums, Latvijā, jārēķinās ar spēcīgām vētrām un to radītām sekām. Šajā podkāsta sērijā LVMI Silava vadošais pētnieks Āris Jansons stāstīs: kā klimata pārmaiņas ietekmēs m...

LVMI Silava zinātnieki, podkāsta moderatori Laura Ķēniņa un Kaspars Liepiņš šajā epizodē iepazīstinās ar sevi, kā arī pārrunās, kā paši ir kļuvuši par zinātniekiem, cik plašs ir viņu veikto pētījumu loks. Klausies, uzzini un analizē!t my latest episode!