Kolnasāta

Saruna ar muokslineicu, vīnu nu myusdīnu izcyluokūs akvareļgleznīceibys personeibu kai Latgolā, tai ari vysā Latvejā Elgu Pauru. Elga ir ari ilggadeja izgleiteibys darbineica, jau 45 godus jei struodoj Rēzeknis muokslys i dizaina vydsškolā ( sovulaik Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškola) par gleznuošonys i zeimuošonys pasnīdzieju, taipat bejuse Rēzeknis Muokslys koledžys Gleznuošonys katedrys vad...

Jau itamā nedelis nūgalē vysā Latvejā gaidomi Muzeju nakts pasuocīni. Piec diveju godu puortraukuma gondreiž 200 muzeji, teatri, bibliotekys i citys kulturys dzeivis īstuodis organizēs vysaiduokys aktivitatis sevkuram apmaklātuojam. Par muzeju nakts nūtikšonom Latgolā mums pastuosteis Ausma Sprukte. Latgolā vīna nu golvonūs nūtikšonu byus Preiļūs, kur Igors Pličs sovā sātā i tūpūšajā fotomuzejā at...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu skaiteit. Skaiteit gruomotu. Skaiteit pupys. Skaiteit, ka kaids zyna lobuok.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu skomba. Voi Tu zyni kas tei taida?

Saruna ar piļsūniski aktivū latgalīti, juristu, kurais jau daudzi godu profesionali pietej latgalīšu volūdys juridiskuo statusa vaicuojumus, Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis prīšksādātuoju Agri Bitānu. Apreļa golā nūtykušais Latgolys kongress veiksmeigi nūsasliedzs. Vysa informaceja par runuotū, sprīstū i nūtykušū vēļ tiks apkūpuota, tok rezolucejis gola verseja jau ir gotova. Šudiņ kūpā ar Ag...

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Apleik kolnu ar leikumu” stuostu.

27. apreļs itūgod zeimeigs na tik ar Latgolys kongresa dīnu, tok ari latgalīšu dzejnīka i literaturzynuotnīka Osvalda Kravaļa 80. jubileju. Jau gondreiž 14 godu Osvalds vairs nav myusu vydā, tok daudzys juo idejis vys vēļ ir dzeivys i daudzi pat nanūjauš, ka jis bejs tūs autors. Osvalds Kravaļs dzims 1942. goda 27. aprelī Ludzys nūvoda Pyldys pogostā. Pabeidzs Potorovys septeņgadeigū školu i Ludzy...

Piec diveju godu puortraukuma apreļa pādejā nedelā Latgolā otkon nūteik Latgolys pūdnīku dīnys – 41. reizi. Ituo pasuokuma golvonais mierkis jau daudzi godu ir muola meistaru i keramikys meiļuotuoju sasatikšona. Myusdīnuos muocekla i meistara tandems  sastūpams arviņ rešuok, koč ari  nazkod sevkurā amatnīka darbneicā tyka izaudzynuoti vysmoz puora jaunī meistari, nareši nu sovys saimis. Navarātu s...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par- ci i voi, taipat drupeit arī par vacvuordu aba. Īt ci braukt. Laseit voi raksteit. Iudini ci sulu?

Rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosta par odotu fabriku, kura nazkod bejuse Augšdaugovys nūvoda Leiksnā. Tū, 1879. godā dybynuoja grafi Plāteri-Zībergi. Tamā ražuoja drotu sītus, eilynus, kuošus zyvu mokšoruosonai, kai ari odotys.  

Saruna ar žurnalisti, gruomotu redaktori i sastateituoju Skaidrīti Svikšu, kura jau vaira nakai divdesmit godu ir ari profesionala tekstu ravātuoja aba korektore. Kasdīnā jei struodoj par interešu izgleiteibys školuotuoju i Rēzeknis vaļstpiļsātys dūmis kancelejis vadeituojis vītineicu. „Piec izgleiteibys asu latvīšu volūdys filologs i taids eists korektors jau nu 1998. goda. Tys beja ūtrais kurss,...

Apreļs latgalīšim koč kaidā mārā nūteikti asociejās ari ar Latgolys kongresu i Latgolys dīnu, kuru svietejam 27. aprelī. Dūmojūt par Latgolys kongresu, saprūtams, gribīs parunuot par latgalīšu volūdu, tuos aktualitati i vītu Latgolys školuos. Aiz tam itūreiz pīduovojam jums nūsaklauseit diskuseju ar diveju bārnu muoti, aktivu latgalīti, kurei savulaik kai “Latgolys Studentu centra” (LgSC) puorstuo...

Rubrikā “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par tū, ka latgalīšu vuordim golā nikod naroksta - y. Malni vylki! Vasali! Sylti!

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu slyts. Voi Tu zyni kas ir slyts i kaidam mierkim tū izmontuoja?

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Latvejis Radejis golvonū redaktori, latgalīti Anitu Braunu. Sovulaik jei ir struoduojuse laikrokstā „Diena”, LTV ziņu raidejumā  „Panorāma”, žurnalā „Ir”, bejuse TV3 ziņu producente, kai ari Latvejis Radejā vadejuse pietnīcyskuos žurnalistikys daļu. Anita poša īt nu Vuorkovys, ite pabeigta ari vydsškola, niu jau lelu laiku dzeivoj i struodoj Reigā. Runuosim par t...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par tū, kai latgaliski lobuok sasavasaluot i atsavasaluot. Vasals! Vasali! Loba Dīna! Lobs reits! Lobs vokors! Ar Dīvu! Palīc vasals! Palīcit vasali!  

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Dzer, buoba, nabādoj” stuostu.

Ar Austrumlatgolys viersmežnīceibys Rēzeknis nūdalis vacuokū mežzini Daini Viļumu runojom par īšonu mežā, mežzina dorbu, niulenejuom aktualitatem meža apsaimnīkuošonā i cytom interesantom lītom. „Mežinīki ir cylvāki, kuri pīder taitai. Cīši breivi, atvārti, nikod nav augstpruoteigi … bet sovā byuteibā mes asim īriedni, kuri izdūd vasalu skaudzi administrativūs aktu.”  

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai lobuok pasceit vuordu blakus - sūpluok, suonim. Siestīs suonim!

Rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosta par 1968 goda Padūmu Krīvejis invazeji Čehoslovakejā. Latgalīša Vitaļa Buļa atminis, kai okupantam.

Doba mums apleik ir breineiga i puorsteidzūšu atkluojumu pylna kotru godalaiku, kotru šaļti. Saruna ar gleznuotuoju, gleznuošonys i zeimiešonys školuotuoju, muokslineicu apvīneibys V.I.V.A. dalineicu, 2020. goda Jāzepa Pīguožņa vuordā nūsauktuos bolvys ainovu gleznīceibā sajiemieju Agru Ritiņu. Agra sovūs dorbūs ir i palīk uzticeiga dobai, dobys nūtikšonu fikasacejai i zīdu kompoziceju atainuošona...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par vuordu čyuļs. .

Pārnejā godā izdūts daudz gruomotu latgaliski voi par Latgolu, tymā skaitā ari vairuoki viesturis pietejumi. Vīns nu taidu ir viesturnīka Zigmāra Turčinska monografeja “Ziemeļlatgales “Neatkarības vienība”. Pretošanās padomju okupācijai 1946.-1954. gads”, par kurū “Kolnasātys gruomotplauktā” itūreiz stuosteis Laura Melne. Nacionalī partizani ir temats, kuruo pīminiešona bīži raisa diskusejis. Padū...

Saruna ar vejūļneici, Stanislava Broka Daugovpiļs Muzykys vydsškolys steigu instrumentu nūdalis vadeituoju, nazkodejū postfolklorys grupys "Laimas Muzykanti" dalineicu Ingu Zeili.

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par latgalim i latgalīšim. Latgolys latvīši latgalīši. Latgalīšu volūda.