Kolnasāta

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu bāguļs aba bieglis.

Jau šudiņ Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2021” apbolvuošonys ceremonejā tiks gūdynuoti desmit pārnejuo goda svareiguokī i spylgtuokī nūtykumi, aktivitatis i cylvāki latgaliskajā kulturā, kai ari bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajims kordirigents Juoņs Gruduls. Jis ir vīns nu Latgolys veiru koru kusteibys radzamuokūs puorstuovu, kordirigents, pedagogs. Itūreiz pīd...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par vuordi cīši i cīš. Cīši pateik! Cīš gords! Cīši, cīši meiļoju sovu zemeiti.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Pi Dīveņa gari goldi” stuostu.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu puorneica. Voi zuni kas tei taida i kam tū lītoj?

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoju, Bolvu nūvoda dūmis deputati i cylvāku, kuram Vaļsts kulturkapitala fonds pārnejuo goda golā daškeira myuža stipendeju – Rutu Cibuli. Ruta iz davuse naatsveramu īguļdejumu Zīmeļlatgolys namaterialuos kulturys apzynuošonā, populariziešonā i saglobuošonā. Par itū i ari vysa kū cytu interesantu klausīs sarunā. „Vysu sovu īprīš...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par tū, kai lobuok latgaliski apzeimeit nuokūtni - laiki iz prīšku. Te gon juopīzeimej, ka vuordu nuokūtne latgaliski arī var drūsai lītuot i navajag jū raudzeit aizstuot ar vysaidim jaundarynuojumim.

Rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosteis par Ludzys kopūs apglobuotū Lelbritanejis Monarhu dinastejis piecnuocieju Stuartu. „Stuartu piecnuocieja atdusys vīta Ludzys kopūs” – taida publikaceja ir atrūnama 1937. goda izdavumā „Latgolys viestness”.  Roksta teksts ir itaids: „ Ludzys evangeliski ļutariskuos draudzis kopsātā apglobuots vīns nu Anglejis bejušuo...

“Lai tradiceja dzeivoj” – taids zeimeigs nūsaukums dūts lopai socialūs teiklu vītnē Facebook, kuru attaisūt, redzim vysaiduoku Ludzys nūvoda apleicīnis krucifiksu biļdis i aprokstus. Vaira par itū aktivitati mums pastuosteis Ausma Sprukte. Lopu “Lai tradiceja dzeivoj” napaseņ sataiseja Jura Soikāna Ludzys muokslys školys komanda ar mierki viesturis vierteibu saglobuošonā īsaisteit ari vītejūs īdze...

Itūreiz asam sasaslāguši ar Kīnu, kur jau kaidu laiku dzeivoj ludzuonīts Ervīns Gorelovs. Pyrmū reizi Ervīns ite īsaroda pyrma vaira nakai četru godu studēt, tai ari suocīs juo stuosts par dzeivi i uzjiemiejdarbeibys atteisteibu Kīnā. Runuosim kai par kasdīnu ite, tai īsarūnūt pīdzeivuotū kulturšoku, tū, kai jis nu tīnis redz Latgolu i kaidys leidzeibys varim atrast myusu kulturuos. Ervīns atkluoj...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par tū, kai cytaiž latgaliski pasceit “un” - lobuok lītuot saikli i.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu UZBLAUGŽT.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši viesturnīku i bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuoju Kasparu Strodu, kaba apsarunuotu par juo pārnejuo goda golā izdūtu gruomotu “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Itys  izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā. Runuosim kai par gruomotu, tai dažaidu kūpīnu dzeivi i integracejis īspiejom kasdīnā Latvejā i Latgolā,...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma mums turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par tū, kai cytaiž latgaliski pasceit “Davaj”. “Dorom!”, “Braucam!”, “Sarunuots!”  

Kolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima. „Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet t...

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis “Tuoli dzeivoj” stuostu.

Jauns spālātuojs latgalīšu muzykys pasaulī – grupa “Rupuči”, kurā apsavīnuojuši Kristaps, Ernests i Terēze Rasimi, kai ari Luocs NuMeža. Patīseibā itaidā sastuovā sovā saimē jī muzicej i dora vysaidys interesantys lītys jau lobu laiku, viņ niu izdūts ari digitals muzykys albums bārnim “Vuškeņa iz pļovys”. Tymā dzīšmu formatā puortapuši septeni nu gruomotys “Vuškeņa iz pļovys” dzejūļu. Ar jautrū i...

Šudiņ mes asam nubraukuši iz kaidu muokslinīcisku vītu, kur zeimoj, veidoj i muokslu vysaiž izzynoj i roda kai mozi, tai leli – asam sātā, kurā atsarūn bārnu muokslys škola, Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola i Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filiale. Izstaiguosim, apsavērsim i sarunuos ar pedagogim raudzeisim dazynuot, kas tod ite nūteik i kū interesenti ite vuicuos. Rēzeknis Muokslys i...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma mums turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz drupeit vaira par slavismim i jaunūs krīvismu sluoni latgalīšu volūdā. “Dorom!”, “Braucam!”, “Sarunuots!”, na “A nuka davaj pajehaļi!” Vuiceit, na muoceit “Sarunuots!”, na “Davaj!”  

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” itūreiz stuosta par vuordu NUI.

Mokšaruošona zam lada — tei ir na viņ pateikama laika pavadeišona, bet ari dzeivisveids. Itymā reizē Ausmys Spruktis sižetā varēsim dazynuot vaira par mokšoruotuoju pīredzis stuostim, kai ari lykumim, kū obligati juoīvāroj iz azaru zīmys laikā. Dobys aizsardzeibys puorvaļdis vacuokais specialists Daiņs Tučs stuosta, ka niu lada bīzums iz Rāznys azara ir pīteikams, kab iz tuo kuopt viersā, vys tik...

Saruna ar pedagogu, šlagerdzīduotuoju i dzīšmu autoru Juri Ostrovski, kurš tic liktinam. Jis ir grypys „Patrioti.lg” dalinīks, menedžers, taidu dzīšmu kai „Daugaveņa”, „Latgaleite” i „Lobs cylvāks” autors. Ar Juri runuosim par muziciešonu i dzīšmu tekstu raksteišonu sovā, latgalīšu volūdā, komunikacejis ar klauseituojim nūzeimeigumu, dorbim šudiņ, kai ari planim iz prīšku i sapynim.  

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma mums otkon stuosteis par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.  Vysod atīt iz sātu/ da satai, na Vīnmar puornuokt muojuos. Sāta, na muojis/ dvors Īt i atīt, na nuokt.  

Jaunajā rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosteis par 1991. goda janvari, barikadem, jauneibu i patriotismu, muotis puordzeivuojumim i laimeigu otkon sasatikšonu. 1991. goda janvarī suocēs Latvejis valstiskumam izškireigi nūtykumi, kurus mes pazeistam kai barikažu laiku. PSRS raudzeja ar spāku atdabuot kontroli par Latveju, kas pārnejā godā beja paziņuojuse...

Itūreiz runuosim par Luksemburgys latvīšu diasporu, dzeivi vītā, kur kasdīnā puorsamej pīcys volūdys, par saknem, mīlesteibu pret muzyku i latviskom aktivitatem. Saruna ar Ludzā dzymušū, bet itūšaļt nu jau Luksemburgys latgalīti Uldi Poļakovu, kurš jau nu 2007. goda  struodoj Eiropys Komisejā, aktivi dorbojās folklorys kūpā „Dzērves”, muzicej apvīneibā „Rudzurika” i 2018. godā sajēme Luksemburgys...