Kolnasāta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu „spaņs”. Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka. Spaņs, spaņa, spaņam, spani. Viedris lai palīk austrummolai, ka tī kurs grib jū lītuot, lai jū lītoj. Tys ir teirā krīvu īspaidā. Ka tuoļuok iz Vydzemi pabra...

„Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpatei...

Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. T...

Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim,...

Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.  Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai...

Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai. 1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 8...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune. Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords. Pyunis palyka naaktualys, i tod...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt. Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot. Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai s...

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „prāca”. 1960. goda žurnalā „Dzeive” tyka publicāts pa daļom Dektera latgalīšu eposs „Dorvas cīma ļaudis”. I tī ir taids teikums: „Napraseju, goreigs tāvs, napraseju nu juos ni kapeikys. Kod jau par breivu, tod jau par breivu. Ari muna prāca par breivu.” Prāca – t...

Akters Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i dramaturgs Juoņs Golubovs (Jānis Golubovs) itamā vosorā pabeja vairuokuos ekspedicejuos Latgolā, raudzeidami saprast, kas veidoj latgalīša ideņtitati. Latgolā savuoktī stuosti niu transformiejušīs teatra „Kvadrifrons” Juoņa Kroņa monoizruodē „Apjukušais bārns”, kas sovu pymrizruodi pīdzeivuoje Reigā jau 20. septembrī, tok rodūšuo komanda planavoj izruodis ari La...

Septembris skaņ latgaliski – tai jaunū sezonu aizsuokuse Latgolys viestnīceiba „Gors”, eipaši izceļūt latgalīšu volūdu, Latgolys kulturu i cylvākus. Pavysam dreiži, 18. septembrī, tī pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos ari muzykalais stuosts „Poema par O. R.”, kas īzeimēs latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, komponista i sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubileju, reizē atkluojūt ari 14. Stor...

Rudiņam pīstuov dzeja, rudums i sarunys. Valija Platace ir literate, školuotuoja i muokslineica. Daugovpiļs pusē jei ir labi zynoma fotografe, niu vysu septembri juos ceļojūšuo izstuode „Rudiņam pīstuov rudums” apsaverama Kruoslovys bibliotekā. Pārnejuo gods septembrī jei pyrmū reizi dasadaleja „Rogovkys dzejis vogā” i dzejis slamā uzvarēja. Pavysam dreiži, 12. septembrī, „Rogovkys dzejis slams” n...

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par Ūgys albumu „LG ir HH” (Latgolā ir hiphops), kas izdūts 2020. godā. Tys ir vīns nu spylgtuokūs pagrīzīņa pu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „kert”, itai var – giut, kert, čert. Giut ir taida iz prīšku vierzeiba, lai koč kū dabuotu. Giun zivs Latgolā. Inetai Atpilei-Juganei gruomota beja „Otkon giunu sapynus”. Navar saceit, ka kert Latgolā nikur nalītoj, cyti s...

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Rēzeknis nūvoda leluokū pogostu Gaigalovu. Vīta Lubuona leidzonuma vydā, kur plotumi, iudini, meži i ļauds veidoj Gaigalovys eipašū stuostu. Kūpā ar vītejim runojam par Gaigalovys vies...

“Kolnasātys” rubrikā “Vuordineica” literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins runuos par vuordu “strupuļs”.

“Kolnasātys” rubrikā “Itai lobuok” izvaicuosim profesori Lideju Leikumu par tū, kaidus latgalisks vuordus, salykumus ci formys lobuok lītuot. Itū reizi vuords “spaits”.

Itūgod paīt 90 godu nu režisora Juoņa Streiča dzimšonys. Martā, piec juo nūīšonys myužeibā, eipašu nūzeimi dabuojs vaicuojums par režisora pamastuo kulturys i goreiguo montuojuma saglobuošonu. Deļtuo dybynuots Juoņa Streiča kulturys fonds, kura prīšksādātuoja ir režisora meita, režisore Viktorija Streiča. Raidejumā “Kolnasāta” jei izsvēre, ka tāva pamastais montuojums ir daudz plotuoks par kinom,...

Ar Preiļu pili kotrai vītejūs paaudzei saistuos sovi stuosti: vīni pīmiņ školu, cyti – kai ite sajāmuši motocykla tīseibys, vēļ cyti – pīdzeivuojumus i dzeivi piļs parkā.  Pyrma desmit godu tyka aizsuokti dorbi pi Preiļu piļs atjaunuošonys. Tūlaik redzīni dalejuos, natryuka ari skeptiku, kuri izsvēre, ka tys ir nareali i piļsātai ir cytys prioritatis. Īkonservēt, nui, bet atjaunuot izaklausa kai s...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz vaira par vuordu „ryss” i „rysa”, kam jū lītoj divejaidi – vīnā Latgolys pusē vaira soka sīvīšu dzymtē „rysa”, cytur – veirīšu dzymtē „ryss”.  Izzynuosit ari, kai lobuok saceit cytu putru nūsaukumus: prosa i dryči ci griči.

Viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosta par latgalīti Aloizu Lauri Trūpu, kurs savu eipašeibu i liktineigu sakriteibu deļ tics Krīvejis imperejis cara galmā, palykdams par kambarsulaini i Romanovu saimis izaticiešonys personu. Boļševiku nūsauts kūpā ar cara saimi. Piec nuovis pareizticeigūs bazneica pīzynuse par svātūs mūcekli.

Mežs, orkestris, Sarkaņkolns, latgaliskais, humors, pasuokumi, škola, bārni, pedagogeja – ir cylvāki, kurus navar raksturot vīnā voi pat vairuokūs vuordūs. Arņs Krancāns ir muzikis, pedagogs, pasuokumu vadeituojs, kulturys cylvāks i latgaliskū tradiceju kūpiejs, par jū var saceit cylvāks-orkestris. Pamatdorbā Arņs ir „Latvijas Finiera fonda ilgtspējīgais attīstībai” vaļdis lūceklis i „Latvijas Fin...

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pastateišona”. Vuords, kuru atrūnam vacūs tekstūs: „Jo kaids padarejs kaidu lobu pastateišonu, un jo grib daīt da tuos pastateišonys ar lobim un gūdeigim sposobim, runojam ap jū tai – gudrais cylvāks gudri dora.” Pastateišona – cīši interesants i daudznūzeimeigs....

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „striebt”, itai var – švūrbt, švūrkstēt, švūrpstēt. Švūrbt tys ir ar skaņu tu īveļc, tys parosti par pīna putru, par škeistumu kaidu, valk tū škeistū i skaņa pavodūši. Tys ir tys, kū puorejī latvīši soka „strēbt”. Latgalīš...

Latgalīšu muzikis Sovvaļnīks, eistajā vuordā Ingars Gusāns, desmit godu piec īprīškejuo albuma ir atsagrīzs ar jaunu albumu „Cārtumi”, kas ir daīmams kai digitalā, tai ari fiziskā formatā. Itūreiz, atsakuopūt nu smoguo roka muzykys lauceņa, Sovvaļnīks pīduovoj akustiskuoku skaniejumu, tymā pošā laikā saglobojūt sovu jam rakstureigū dziļū i puordūmuotū viestejumu, izmontojūt latgalīšu rakstnīku tek...