Kolnasāta

Ar iedīņu kulturys pietneicu Astru Spalvēnu runojam par Latgolys garšom – juos atmiņuos, turismā, gruomotuos i kasdīnā šudiņ. Jau aptyvai mienesi Astra braukoj pa Latgolu, izgaršojūt iteinis iedīņus kopejneicuos i sātuos vuocūt iteinis iedīņu stuostus. Ar Astru, kurei lobpruot doluos sovūs vāruojumūs, runojam par tū, kaida tod ir Latgolys kukne šudiņ i kai tei mainejusēs i mainās vēļ arviņ, īsaspa...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu salykumu itai lobuok.    

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma „Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj vysim labi zynomuos latgalīšu tautysdzīsmis “Auga, auga rūžeņa” stuostu.

Par Latgolys stuostnīku kusteibys atteisteibu i naseņ nūtykušū septeitū Latgolys stuostnīku festivalu "Omotu stuosti" izvaicojam stuostneicu i festivala kuratori Vilhelmīni Jakimovu.

„Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Leivuonu nūvodā asūšū apdzeivuotū vītu - Rūžupi, nazkodejū Rožanovu i iteinis ļaudim.   Sarunā pīsadola: pensionaru bīdreibys vadeituoja...

Rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosta par tū, kai Latgolys prese vysaidūs laikūs ir stuostejuse par meteorim, meteoritu krisšonu i meteoritim.   Ka radz meteoru, tymā šaļtī, cikom spūžuo streipe pi dabasu nav pagaisuse, vajag ar lobuos rūkys ruodeituoja piersta nogu dasist pi zūbu i koč kū gribēt, kaba pīsapylda. Ka taida pīsisšona ir izdareita treis reizi...

  “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par naseņ latgalīšu i angļu volūdā izdūtū bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomotu “Atmiņuos Latgolā”. Juoņs i Viktors Cybuļski beja bruoli nu myusu dīnu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekteru, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars. Viktors devēs trymdā i piečuok dzeivuoja ASV. Juoņs palyka Latvejā, tok 1949. godā tyka nūtīsuots i...

Saruna ar Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja vadeituoju Zandu Ķergalvi i muzeja Izgleiteibys i informacejis nūdalis vadeiituoju Ivetu Dukaļsku, kurom obejom saknis vaicojamys Latgolā. Par Latgolys sātom, dīvnomim, krucifiksim, ceļa krystim i cytom aizguojušuo laika līceibom muzejā.

„Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit Preiļu nūvoda Vuorkovā, kur vītejī  īdzeivuotuoji zyna stuosteit daudzi interesanta par vītvuordim, nūstuostim, tradicejom i volūdys sovpateibom ite, kai ari stuostā atkluoj pa kaidai ituos pusis dzīsmei. Suprātkuos Vuorkovā pīsadola: jaunuo literate i sabīdriskūs attīceibu specialiste pošvaļdeibā Dagnija Dudarjonoka, pensionare i teicieja Valentīna Ma...

Ari itymā godā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Preiļu nūvodā asūšū Vuorkovu i iteinis ļaudim, īsaklauseit jūs dzīsmēs. Suprātkuos Vuorkovā pīsadola: jaunuo literate i s...

Šudiņ mes asam nūbraukuši iz vītu, kur jau deveņdesmitū godu skaņ instrumenti i skaneigi bolsi, iz latvīšu slovonuo komponista Juoņa Ivanova vuordā nūsauktū Rēzeknis muzykys vydsškolu. Ite, zam vīna jumta, muzicej i vuicuos spieluot vysaidus muzykys instrumentus bārni i jaunīši.  Vydsškolā storp jau īrostom tausteņinstrumentu, steigu i pyušamūs instrumentu, vokala, muzykys viesturis i dirigiešonys...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu „es”. Es asu.  

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma „Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari atkluoj dzīsmis „Pasoki bruoleit/Aizmiersta dzimtine” voi ari vēļ kaidā versejā  „Munai dzimtinei” stuostu.

Ityma nedelī vysā Latvejī  jau dasmytū reizi aizasuoce piļu i muižu apceļuošonys akceja. Sevkuram interesentam tei ir īspieja izzynuot kulturys montuojuma vierteibys, kai jimt daleibu vysaiduos aktivitatēs sešdesmit  pilīs i muižuos, daļa nu kuruom atsarūn taišņi Latgolā.  Izzynuot, nūviertēt, saglobuot i atjaunuot kulturviesturis montuojumu nu klasicisma, jugendstila i cytu muokslys sovpateibu la...

Itūreiz pi myusu gastej jaunuos paaudzis varganiste, vargaņspielis pasnīdzieja Stanislava Broka Daugovpiļs muzykys vydsškolā Baiba Betlere. Taipoš jei vuica vargaņspieli ari Jakubpilī, Aglyunā, Stabuļnīkūs i ari cytvīt. Ar vargaņspieli Baiba īpasazyna i aizaruove, vuicūtīs Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā, piečuok Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejā jei dabuoja ari magistra grādu varg...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu kuplynuot. Kuplynuot, sakupluot, kupls, Dīva kūpls.

Ar scenografu i breivmuokslinīku Ivaru Noviku sasateikam Rēzeknis nūvoda Čornajis pogostā, kur jis ar sīvu Danutu Rāznys azara tyvumā atjaunoj lauku sātu i īkūp apleicīni. Jī atkluoj, ka itūgod byus jau trešuo vosora, kura teik pavadeita ite. Ite vys juopīzeimej, kaba sāta bytu gotova apdzeivuošonai, vēļ daudzi doramuo. Pi atvārtūs i harizmatiskūs saiminīku kaidā nu dorbadīnu vokoru beja nūbraukus...

Par vīnu nu ražeiguokajom latgalīšu literaturys autorem palykuse rakstneica i tekstilmuokslineica Annele Slišāne. Jei aizvadeitūs četru godu laikā izdavuse treis gruomotys i turpynoj struoduot pi jaunu dorbu. Raidejuma Kolnasāta rubrikā "gruomotplaukts” Annelis dorbūs īsavēre Laura Melne. Annele Slišāne daudzus godus beja labi zynoma kai muokslineica, vīna nu talanteiguos Slišānu saimis puorstuove...

Itūvokor, 28. majā, nūteik kasgadejuo kristeiguos kulturys nūtikšona „Bazneicu nakts”. Leidz pusnaktei byus atdareitys vaira nakai 170 bazneicu vysā Latvejā, tymā vydā 28 Latgolys dīvnomi. Itei nakts bazneicuos tiks aizvadeita ar koncertim, dzīduojumim, ekskursejom, izstuodem, mišim i cytom nūtikšonom. Bazneicu nakts laikā Viļakys Vyssvātuos Jezus Sirds Rūmys katuoļu bazneicā byus padūmuots par tū...

Saruna ar rakstneicu, romantiki humoristiskuo romana latgaliskuos nūskanuos „Mīlas kastings” autori, latgalīti Ilzi Aizsilu. Ilze īt nu Kruoslovys nūvoda Ezernīku pogosta, kur arī šudiņ atsarūn juos dzymtuo sāta i dzeivoj vacuoki. Ilze kasdīnā struodoj par sabīdriskū attiecību specialisti Mārupis nūvoda posvaļdeibā, sovpus leidz ar Rakstnīku savīneibys Literaruos akademejis prozys meistardarbneicy...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu vysod. Vysod dūmoj lobys dūmys!

Itūgod ir 100 godi nu laika, kod pījēme Satversmi. Aiz tuo itūreiz rubrikā “Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosta par latgalīšu politiskajom partejom, tūs puortstuovim i mierkim Satversmis sapuļcē.

Saruna ar teatra  gaismu muokslineicu, unikalu adeituoju, kurys dorbi niu apsaverami ari personalizstuodē “Uzdevums”, Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zālē – Lienīti Slišāni. Lienīte Slišāne, cyta storpā dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna meita, dīnu pyrma personalizstuodis “Uzdevums” atkluošonys myus sagaida pi Nacionaluo teatra Jaunuos zālis. Īīmūt īškā, acīs īkreit  bolts, plots...

Rubrikā  “Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu redzīs. Redzīs, ka itai byus lobuok. Kai līkās, tai sazasyt.  

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu režisors, režissers.