Kolnasāta

Šūgod paīt jau 10 godu, kūpš Latvejā dorbu suokuse vīneiguo vydsškolys leimiņa tradicionaluos muzykys programa, kas izveiduota J. Ivanova Rēzeknis myzykys vydsškolā. Itū programu voda etnomuzikologe Liene Brence, kura īt nu muzykaluos Igauņu saimis, kam tradicionaluo muzyka ir pošsaprūtama kasdīnys daļa.  „Es dūmoju, kas  tys vyss nūteikti ir iz prīšku vārsts, sovā ziņā jaunyas vāsmys, kas ir baļs...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, svātku prīškvokorā, runuosim par vuordu Leldīne. Atīt Leldīne par augstu kaļneņu, Zalta ūlys mātuodama; Aizīt Leldīne par augstu kaļneņu, Zalta ūlys laseidama. Prīceigu Leldīni!

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordim - poli, poluot, laistīs i nūsalaist. Pavasars ir polu laiks. Snīgs laižās. Iz pavasari snīgs suoc laistīs. Snīgam jau vajadzātu nūsalaist.  

Pi mikrofona par garuokim laikim jius uzrunoj Raibīs, kurš sovu reizi aizaraun ar literaturu, kai ari ar karikaturu zeimiešonu. Itamā reizē jis mums pastuosteis par naseņ izguojušū, pyrmū komiksu latgaliski „Sunāns breiveibā”. Komiksa autoris ir divejis jaunys mārgys, tekstu autore – literate i viesturneica Laura Melne, sovpus muokslineica ir Vivianna Maria Stanislavska. Izdeviejs – latgalīšu kult...

Ar Kruoslovys nūvoda zemnīku saimisteibys "Kurmīši" saiminīkim Ivaru, Sandru i Mikeli Geibom, kurus bīžai daudzi sauc ari par Kurmeišu saimi, runuosim par saimnīkuošonu sovā saimisteibā 29 godu garumā, nazuoļu aba zuoļu čaju audzeišonys i nūvuokšonys sovpateibom, doncuošonu, duorgim hobejim, Leldīnis svieteišonu i ūlu kruosuošonu.  

Soka, ka eistus i nūpītnus medinīku stuostus navar atkluot, taipat kai medinīkam vēlēt veiksmis, jo tod nasaveikšūt medeibuos. Vys tik nanūpītnajūs stuostūs i trofeju pīredzē ar mums šudiņ doluos diveji aizrauteigi i pīredzis boguoti medinīki — Viktors Reblis i Jāzeps Korsaks. Runuosim par tū, kai ar vīnu suovīni nūsaut divejus začus, kai medinīki līlejās i kaidus puorbaudejumus dūd jaunim kolektī...

Itamā nedeļā Latvejis Radejis viļņūs pyrmskaniešonu pīdzeivuoja pyrmuo kriminalromana latgaliski “Bruoli” radejis īstudiejums, kurā 25 akteri i sabīdreibā pazeistamys personeibys izskaņ kotrys ar sovom latgalīšu volūdys niaņsem. Pīcys dalis, kotra pa 50 minutom i, ka suokumā byus gryušuok saprast, golā jau dūmuosi latgaliski. Ar jaunuo īstudiejuma muokslinīcyskū vadeituoju, režisoru i muziki Krist...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Kai latgaliski pareizi pasaceit 'fotogrāfija'?  Karteņa, fotografeja ci biļde?

Pusgodu piec pyrmuo Latgolys kongresa, 1917. goda decembrī, nūtyka boļševiku varys reikuotais kongress, kuram ir na mozuok svareiga viesturiska nūzeime. Decembra kongresu pietejuši i aprakstejuši daudzi Latvejis viesturnīki. Ituos reizis viesturis rubrikā īsavieršona Fraņča Kempa atmiņuos par itū viesturis nūtykumu. Jaunuos viests papyldynuos daīmamūs pietejumus par politiskajim procesim Latgolā 1...

Saruna ar Latvejis Nacionaluos operys i baleta solistu, basu Krišjāni Norveli, kura muziciešonys pyrmsuokumi vaicojami kaidā pusaudžu rokgrupā dzymtajūs Rēzeknis nūvoda Viļānūs. Ite jis vuicejuos ari vītejā muzykys školā, vys tik na ar lelu aizrauteibu, jo laukūs puišam dzīduot nabeja nimoz tik stileigi. Niu jau vaira nakai divdesmit pīcus godus jis ir atpazeistams operys solists.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Kai latgaliski pareizi pasaceit 'dažādi'?  Par vuordim vysaidi i sovaidi. Vysaidi sovaidi ļauds.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par latgalīšu literaturys viesturē nūzeimeigu dorbu – Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns”. Pārņ Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguoja tuo atkuortuotais izdavums. “Romans nu Latgolas atmūdas laikim” – taids ir ituos gruomotys apakšviersroksts, kas cīši precizi raksturoj ari tuos darbeibys laiku i sižetu. Romana golvonais varū...

Ar filologejis doktori, Baltu volūdnīceibys katedrys profesori Lideju Leikumu runuosim par juos saknem i vītu nu kurīnis jei īt, par latgalīšu rokstu volūdys pyrmsuokumim i byušonu myusu kasdīnā ari šudiņ, par kusteibys „Volūda” (bīdreiba “LgSC”) pārnejā godā sagataveitū ostoņu sereju raidīrokstu „Volūda. LTG”, kur kūpa ar Lideju, sarunys veidā teik dazynuoti vysaidi ineteresanti i aktuali latgalī...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par  vuordim, kurim golā juobyut -ais, navys -īs. Lobais, jaunais, pyrmais...

Ityūreiz asam nūbraukuši iz Preilim, kur sasarunojam ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” myuža bolvys sajiemieju fotomuokslinīku, fotoviesturnīku, Latgolys fotografu bīdreibys dybynuošonys iniciatoru i prīšksādātuoju Igoru Pliču. Jis ir fundamentaluos gruomotys “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā” (2021) idejis i koncepta autors. Gruomotā ir apkūpuota informaceja par vair...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordu vydsškola.

Itūreiz pi myusu gostūs divejis literatis – Annele Slišāne i Ligija Purinaša. Obejis, vysu pyrma, nominātys Latvejis literaturys goda bolvai (LALIGABA) – Annele ar prozys izdavumu “tuoraga stuosti. pīns”, Ligija ar sovu ūtrū dzejis kruojumu “Pierobežas”. Itei ir vīna nu ratūs reižu, kod LALIGABA ‘garajā’ saroksta ir vasali diveji latgalīšu literatu dorbi latgaliski. Taipat juos obejis atrūnamys ar...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordim Latgola i latgalīts.

Pārnejuo goda golā Daugovpiļs teatrī režisora Māra Korsieša vadeibā tyka īstudāta izruode saimem “Spreideits”, kurā pyrmū reizi Annys Brigaderis puosoku luga izskanēja latgaliski. Izruodē mozuo laimis maklātuoja pīdzeivuojumus boguotynoj dejis i dzīsmis. Lugu latgaliski puorlykuse Monika Zīle. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” žureja itū izruodi pīzynuse kai nūzeimeigu nūtikšonu latgali...

Itymā vokorā pi mums gostūs ir vysod izaicynuojumim gotovuo multimuokslineica i keramike, keramikys darbneicys “Malny wylky” saimineica Vēsma Ušpele, kura jau pīcpadsmytū godu nu muola ar rūkom veidoj Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” bolvu – puisānu ar suneiti. Tradicionali Vēsmys veiduotī Boņuki goda suokumā teik tūs cylvkāku rūkuos, kas ar sovu davumu pārnejā godā boguotynuojuši latgalīšu...

Voi jius zynit, cik daudzi dorba, laika i spāka vajag Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejai i organizatorim, kaba apkūpuotu i izcaltu lobuokūs pārnejuo gods veikumus, pasuokumus i personeibys latgaliskajā kulturā? Klausitēs sarunu ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejis i organizatoru puorstuovim – Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu, režisoru Viesturu Kairišu...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par aizgavieni i aizagaviešonu. Itūgod Palnu trešdīne, ar kū suocās Lelais gavieņs, īkreit 22. februarī. A pyrma tuo latgalīši dīnu ci vasalys treis pyrma gavieņa aizagavēja. Katuoliskā sapratīnī Aizgavieņs īzeimej styngru rūbežu storp izprī...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordim nūtruceit i truceit.

Saruna ar februara jubilaru, naskodejū, ilggadejū Zīmeļlatgolys regiona mežkūpeibys vadeituoju Viktoru Rebli, kurais cyta storpā ir ari aizrauteigs medinīks, vairuoku medeibu trofeju izstuožu reikuotuojs i aktivs dažaidu kulturys pasuokumu atbaļsteituojs. Nu pārnejuo gods gola Viktors devīs peļneitā peņsejā, tok kasdīna vys vēļ ir vysaidim dorbim i aktivitatem pylna – ar medeibom, gruomotu skaitei...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par Treju Kienenu dīnu, kuru svietejam 6. janvarī i nareti saucam par Zvaigznis dīnu.