Kolnasāta

Sabīdriskūs medeju svātku studejā Reigā ar dzīsmem gostūs Preiļu folklorys kūpa „Rūtoj” ar vadeituoju Ilzi Valaini, komponiste, Latgolys viestnīceibys „Gors” Muokslinīciskuos i pasuokuomu dalis vadeituoja, kora „Ezerzeme” dalineica Ilona Rupaine, Norvegejis latgalīte, Norvegejis latvīšu kora „Laipa” dalineica Ilga Švāne, folklorys dzīšmu i deju  kūpys „Svātra” dalinīki Inese i Oskars Zuģicki. Par...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vairuoku Latgolys pylsātu nūsaukumim - Rēzekne, Daugovpiļs, Preili.

Kaida angļa braucīņs iz Ņujorku i kaida latgalīša braucīņs iz Reigu. Kas tod itim obejim ir kūpeigs? Edeite Laime, izdavuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja, rubrikā “Dzīšmu stuosti” šudiņ pīduovoj izzynuot sovulaik popularuos i niu atdzymušuos dzīsmis “Kod latgalīts Reigā brauc” stuostu. Dzīsme “Kod latgalīts Reigā brauc” eistineibā ir diveji paraleli stuosti nu 20. godu symta 80. godu, kas k...

Pyrma padsmit godu Rēzeknis i ari Reigys īluos iz sīnu, elektreibys skapu i vysur kur cytur pasaruodēja mozi ar kruosu sapyusti ausekleiši – jī zeimuoja hip-hopa apvīneibys “Ausmeņa Records” kusteibys īīšonu Latgolys i Latvejis kulturys dzeivē. Nailgi piec tam Valters Murāns Rēzeknē attaiseja āstivi "Ausmeņa kebabs". Jau desmit godu itei vīta ir ari daļa nu piļsātys i regiona kulturys dzeivis, kur...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai lobuok saceit: itūnedeļ voi šūnedeļ? Itūreiz voi šūreiz?

1939. gods zīmys beiguos i pavasarī Latgolu puoršaļce trauksmainys viests. Byudami naapmīrynuoti ar Kārļa Uļmana autoritaruo režima politiku, Latgolys inteligencis puorstuovi i studenti dybynuoja grupiejumu „Latgolys dzeļža legionaru sainis”. Izdeve nalegalu gazetu i pat īsadrūsynuoja aizsyuteit ultimatu valdeibai: „Voi nu izpiļdit latgalīšu praseibys, voi ari mes paturim tīseibys pasludynuot auto...

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Kruoslovys Kulturys noma deju kūpys „Rūtoj” vadeituoju, vītejuos kulturys dzeivis ilggadejū aktivistu Jāzepu Ornicānu, kab apsarunuotu par juo „dejis ceļu”, doncuošonys tradicejom Kruoslovys pusē i Dzīšmu i Deju svātkim niu i iz prīšku.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasceit 'ļoti' - cīši, dyžan.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu skotive.

Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai”, kurys dybynuotuoja i muokslinīcyskuo vadeituoja ir dzīduotuoja, pedagoge Guntra Kuzmina-Jukna itūgod sviņ 10 godu jubileju.  Aptyvai 80 % “Skonai” repertuara ir latgaliski i  daudzi bārni taišni ite pyrmū reizi suoc dzīduot latgaliski. Kūpuma Skonai 'saimē' dorbojās četrys grupys, kuruos pamatā muzicej Rēzeknis nūvoda bārni i jaunīši, kurim pateik dzīduot....

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys itūgod izdūtū Romona Spaitāna dzejūļu kruojumu “Spaitojam”. Pandemejis laiks latgalīšu dzejnīkim beja ražeigs, izguoja vasala vērtine vysaidu jaunu dzejūļu kruojumu. Kai soka zynuotuoji – beidzūt beja laiks i vareiba atviļktnēs atrast nūglobuotūs manuskriptus i sagataveit tūs izdūšonai. N...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasceit vuordu 'atcerēties' - atguoduot, piminēt.

Par dorbu pi Latvejis Nacionaluos enciklopedejis papyldynuošonys ar treju Latgolys piļsātu stuostim, par Latgolys geografiskū ainovu, vītom, kurys juoredz, par „drūsajim” i „nadrūšajim” lauku celim, par dzymtajim Viļānim sasarunojam ar geografu, viesturis pietnīku i vysod ceļā asūšū Ivaru Matisovu. „Es struodoju praktiski vysu laiku, maņ nav breivu dīnu, maņ nav pat breivu stuņžu. Vysu sovu laiku...

Ceļmolu krysti aba krucifiksi ir tipiska Latgolys ainovys sastuovdaļa. Nazkod tī beja gondreiž kotrā cīmā. Maja, Svātuos Jaunovys Marejis mieneša, vokorūs cylvāki sasalaseja ap tūs iz kūpeigom lyugšonom. Latgolā vītejuos kūpīnys vys vēļ uztur itū namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļautū tradiceju dzeivu. Itūreiz asam nūbrukuši iz Bolvu nūvoda Bierzpiļs pogostu, kur ar vītejom sīvom – Lūci...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu gryuds.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordeni "bo".

Itūreiz raidejumā runuosim par folkloru, rogonom i raganim, goramontom, putynim, taurinim i daudzi kū cytu. Gostūs filologejis doktors, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivis vodūšais pietnīks i digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime.  Sandis kasdīnā dzeivoj Ciesīs, vystik jis saprūt i ari labi runoj latgaliski. Ite paļdis juo...

Latgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8 % nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysy...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu šķaudere. Voi tu zini kas tei taida?

Apreļa gols Rēzeknis pusē vysod saistuos ar keramiku i Latgolys pūdnīku dīnom, kur var redzēt, sajust i svinēt Latgolys muolu, kas ir ari daļa nu Latvejis Kulturys kanona. Ik pa godam omotu meistaru vaicojam ci jī redz, ka itam vysam ir ataudze i jaunīši izavielej itū omotu. Juopīzeist, ka cīši populars keramika omots jaunīšu vydā nav, vystik pa kaidam jaunam meistaram pa šaļtenai pasaruoda. Vīns...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit vuordu 'mēģināt'. Raudzeit, paraudzeit.

“Kolnasātys” viesturis rubrikā “Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants Arņs Slobožanins Latgolys kongresa dīnys prīškovokorā atsaver iz latgalīšu kongresim i cytom aktivitatem dažaidūs laikūs. Dažaidūs laikūs Latgolai svareigi vaicojumi tyka rysynuoti kongresūs, saītūs i konfereņcēs. Tai, pīmaram, 1917. godā viņ beja vysmoz pīci dažaidi kongresi. Tyka pījimtys dažaidys rezolucejis i lāmumi....

Ar akustiskuos sudobra bierzs autoru, ‘lidojūšūs’ celtņu radeituoju, arhitektu biroja “Mailitis Architects” izveiduotuoju i vadeituoju, arhitektu Austri Mailīti runojam par juo latgaliskajom saknem i tūs atskaņom dorbūs. Par arhitekturu Latgolys piļsātuos i ainovuos, taipat par tū, kai saglobuot tū, kas vierteigs, kai naīsaramēt plastmasā i struoduot ar jāgu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit teicīni - āķis lūpā. Par kuoseiti lyupā i kuosu.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu popive. Atstuot zemi popivē.