Kolnasāta

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordim ušls, ušla i mosns.

Ar aktivū kulturys projektu vierzeituoju i eistynuotuoju Daugovpiļs pusē Sarmīti Teivāni runojam par vīnu nu juos padareitūs dorbu – Daugovpiļs Tradiceju sāta (Tradīciju māja) Vīneibys nomā i ituos kulturtelpys nūzeimeigumu Eiropys kulturys ceļā, popularizejūt tradicionaluos vierteibys caur meitardarbneicom, nūdarbeibom, izsuodem, tradicionaluos kuknis garšom i tai tuoļuok. Taipat ari par juos dor...

“Kolnasātys” viesturis rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktoranta Arņa Slobožanina stuosts par 1920. goda 14. augusta incidentu Kuorsovā. Latvejis armejis karaveiri nu vītejuos kapličys nūzoguši Jezus Kristus obrazu, apsmiejuši i īzsvīduši zam Kaskanu tylta. Nūtykuse izmekliešona, i līta daguoja leidz pat Satversmis sapuļcis lyugumu i syudzeibu komisejai. Paskaidruojumus deve puļkveži...

Saruna ar  varganisti, Stiernīnis apleicīnis saļmu dzīduotuoju, nazkodejū Stiernīnis Tautys noma vadeituoju, koru dirigenti, dokturanturys studeņti  i vysaiži cytaiž aktivū kulturys dzeivis dalineicu Ievu Zepu. Pārnejuo gods golā Vaļsts kulturkapitala fonds Ievai iz 2023. godu daškeire jaunradis veicynuošonys stipendeju tradicionaluos kulturys nūzarē. Kaidus dorbus jei īceriejuse dareit iz prīšku,...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu versma.  

Barikažu laiku, kas viesturski teik skaiteits nu 1991. goda 13. janvara leidz 27. janvaram, pīminūt, itūreiz iz sarunu asam pasaukuši divejus veirus, kas aktivi pīsadaleja itamā navardarbeigajā pretuošonuos kusteibā. Ar Latgolys viestnīceibys GORS pyušamūs instrumentu orkestra dirigentu i pedagogu Juoni Pavlovski, i niu jau padsmit godu kai pensionātū, nazkodejū Viļānu prīšksādātuoju, legionara dā...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordim niule i tagad.

Rubrikā "gruomotplaukts” Laura Melne itūreiz īsavērs naseņ puorizdūtajā Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotā”, leluokū viereibu veļtejūt tuos volūdai. Ituo gods rudinī Rēzeknis Tehnologeju akademeja puorizdeve legendaruos latvīšu kulinaris i recepšu gruomotu autoris Antoninys Masiļūnis 1992. godā izdūtū “Povuoru gruomotu”, kura vys vēļ ir vīneigais itaida veida izdavums latgalīšu rokstu volūdā. M...

Ar Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra koordinatoru, Europe direct centra vadeituoju Oskaru Zuģicki runuosim par eiropeisku i pylsūnisku sabīdreibu i tuos styprynuošonys nūzeimi Latgolā i Latvejā, demokratejis izpratni. Pārnejuo goda golā jis beja  vīns nu pretendentu iz 2022. goda Eiropys cylvāka Latvejī titulu. Jamūt vāra Oskara dorbu pi Eiropys kūpejūs vierteibu styprynuošonys Latvejā i Latvejis...

Šūvokor kūpā ar komponisti, Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju i pedagogi Ilonu Rupaini, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoju Ilgu Šuplinsku i muziki, muzykys pedagogu Ēriku Zepu atsavērsim iz aizīmūšū godu. Kas zeimeigs 2022. godā nūtics Latgolā i latgalīšu kulturā, ar kū tys īsazeimiejs i kaidys jaunys vāsmys nas? Cylvāks kai vierteiba – par sevi puorl...

Rubrikā "gruomotplaukts” Laura Melne itūreiz stuosta par Vinsenta Flikigera zeimiejumu i Edeitis Husaris eisūs stuostu gruomotu “Trusīni vessim reitā pi puiša”. Voi vīgli pīraksteit stuostu piec zeimiejuma? Dūmoju, ka nā. Tok taišni itai rodusēs naleluo gruomateņa “Trusīni vessim reitā pi puiša”. Vysapyrma beja šveicīšu muokslinīka i muzika Vinsenta Flikigera zeimiejumu sereja “Latgale laiku ritā”...

Itymā vokorā mes asam nūbraukuši iz Leivuona kulturys centru, kaba sasatyktu ar eistim veirim — Rūžupis kulturys centra folklorys kūpys “Rūžupis veiri” dalinīkim —vadeituoju Mairi Iesalnieku, nazkodejū kūpys vadeituoju i dalinīku Daini Paegli, kai ari dalinīkim Jāni Rubīnu, Jāni Masānu i Ingu Paegli. “Rūžupis veirim” cyta gods janvarī byus jau 14 godi, sovulaik itī veiri saguoja kūpā ar mierki — p...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par mozajim vuordim - kai, kei kuo. Kuru nu jūs lobuok lītuot? Kai vysod! Kai tai...  

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu fati. Daudzim itys vuords niu nūteikti asociejās ar Daugovpilī itamā vosorā fiļmātū pyrmū serialu latgaliski – komedeju ar kriminalim elementim četruos serejuos "Fati", kurš jau pavysam dreiži  byus daīmams ari skateituojim – Latvejis Televizejis 1 kanalā, kai ari TET televize...

Saruna ar Pasauļa folklorys federacejis Zalta zvaigznis sajiemieju, Latvejis dižkūklis turātuoju, Biznesa kompetencis centra darbinīku, kurs struodoj ar etnoproduktu atteisteišonu, kai ari Latvīšu folklorys izruožu ansambļa dalinīku Ernestu Spīču. Kūpā ar jū sovā cīnejamā vacumā pi myusu gostūs ari muzykants Nikolajs Zaharovs.  Raudzeisim kūpā dazynuot, kas ir Latvejis dižkūkle i kur taidu var aps...

Dzīšmu stuostu rubrikā muzikis Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari itūreiz atkluoj dzīsmis “Zīmeņa” stuostu.

Ar horeografi, laikmeteiguos dejis pasnīdzieju i režisori Liliju Liporu runojam par latgaliskū laikmeteigajā dejā, doncuošonu Latgolys i puornūvodu mežūs. Par doncuošonu, kas dzīdynoj i dūd spāku. Par latgaliskū steigu, kas tai voi cytaiž jiutama ari Lilijis horeografejuos. Par byušonu kusteibā i kasdīnys ritualu spāku. 

Daugovpilī itamā vosorā tyka fiļmāts pyrmais serials latgaliski – komedeja ar kriminalim elementim četruos serejuos "Fati". Jau pavysam dreiži, decembrī, tys byus daīmams ari skateituojim – Latvejis Televizejis 1 kanalā, kai ari TET televizejā. Kab dazynuotu vaira par serialu i tuo tapšonys procesu, asam pasaukuši iz sarunu seriala idejis autoru, muziki i viesturnīku Arni Slobožaninu, Daugovpiļs t...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par tū, kai rokstūt viestuli ci e-postu vysa lobuok atsavasaluot - cīnā, gūdcīna.

Rubrikā “Gruomotplaukts” itūreiz Laura Melne pastuosteis par jaunuokū latgalīšu literaturys izdavumu – Ligijis Purinašys dzejis kruojumu “pierobežas”. Cytunedeļ, 26. novembrī plkst. 13.33 Nacionaluo Botaniskuo duorza oranžerejā (Salaspilī ) nūtiks ari dzejis kruojuma “pierobežas” attaiseišonys pasuokums. Bīdreiba “Hronologeja” tikū izdavuse Ligijis Purinašys ūtrū dzejūļu kruojumu. Kab jius namulsy...

Latvejis vaļsts svātku nedeļā  kūpā ar Stiernīnis i Borkovys draudžu pravestu i Zemissardzis kapelanu, varakļuonīti Arturu Mozgu runuosim par tū, kai kolpuošona Dīvam i byušona zemissorgu rynduos veicynoj patriotismu i dzimtinis mīlesteibu – pošā i cytūs. Mes varim dūmuot, bet Dīvs vysu salīk pa plauktim lobuok nikai tu pats. Dzymtā kai pa muotis, tai pa tāva linejai bejuši  vairuoki bazneickungi,...

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordim nalobs i švaks. Kai tod lobuok saceit - vuiceit voi muoceit? Vuiceitīs laseit. Vuiceituojs beja pacīteigs. Muoceituojs skaita muoceibu.

Itūrez asam nūbraukuši iz Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostu, kur dzeivoj patriotiskuo Kļaveņu saime. Vaļstiskuma apziņu latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Sandra i ilggadejais jaunsorgu instruktors Ivars apleicīni styprynoj caur deju i jaunsardzi. Jaunsardzē dorbojās ari jūs bārni.  

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma  turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par vuordim nalobs i švaks. Kai tod lobuok saceit - laiks i nalobs ci švaks? Naloba atzeime. Na cīši lobs laiks. Nalaiks.  

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par kaidu moz dzierdātu vuordu, kura nūzeime arī jīm pošim nav symtsprocenteigi skaidra - napīdons. Napīdona runa. Napīdoni džinsi. Napīdonys dreibis.