Zinātnes vārdā

Saules vējš. Saules bura. Ceļojumi kosmosā. Tās nav dzejoļu krājuma tēmas. RTU profesoram Andrim Slavinskim tās nav vienīgi poētiskas metaforas - tā ir pētāma realitāte. Viens no viņa pētījumu virzieniem ir Izliektās telpas teleskops (Curved Space Telescope). Kam tas vajadzīgs, vaicāsiet? Lai ieraudzītu citplanētiešus, metaforiski saka Andris. Klausieties Radio NABA raidījumu “Zinātnes vārdā”, kas...

Kas ir konteksta sabrukums? Kā sociālie mediji izmaina skatījumu uz sevi? Cik tev ir identitāšu? Kā sociālos medijus lietot atbildīgi? Kas ir atspoguļotā patība? Kādēļ pirms ieraksta sociālajos tīklos vajag padomāt sliktāko? Vai digitālais "es" ir īsts? Kā cilvēks pielāgojas sociālo mediju platformām? Ko darīt, ja nepatīk, ko Google par tevi saka? Kas ir postmārketings? Par šiem un citiem jautājum...

Šūnas ir jāpēta, kā gan citādi. Raidījuma Zinātnes vārdā viesim RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošajam pētniekam Kristapam Kļaviņam īpaši interesē metobolisms. Viņš pēta, kas notiek šūnās vielmaiņas procesa laikā, un ko tas mums stāsta par organisma darbību, piemēram, kā tas aug, atjaunojas, vai reaģē vides izmaiņām. Raidījuma metabolisms, ja bioloģijas jēdzienu attiecina uz sarunu,...

Kādēļ Putins baidās ieskatīties spogulī? Kā amerikāņiem pierādīt, ka Latvija ir "īsta valsts"? Kāda būs nākošā militārās jomas revolūcija? Kāpēc ir veselīgi pārvarēt grūtības? Kā zābaki var palīdzēt diplomātijā? Kādēļ Krievija nav Eiropas daļa? Kas kopīgs ASV un bezpajumtniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem par ārpolitiku un pētījumiem drošības jomā runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Liep...

Kas ir kokristāli. Nezināt? Tad tieši šis raidījums “Zinātnes vārdā” jums ir jāklausās. Tajā būs saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Ainu Semjonovu. Bez kokristāliem saruna par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījušies pētījumi ķīmijas laboratorijās. Un kas varētu notikt nākamajās desmitgadēs. Sarunu vada Ivars Au...

Vai alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi tiešām samazina patēriņu? Kādu slazdu Latvijas budžetā veido akcīzes nodoklis? Par ko uztraucas dārgo alkoholisko dzērienu ražotāji? Kādēļ Saeimā būtu nepieciešams vairāk zinātnieku? Kādēļ alkohola patēriņš ir paštaisno cilvēku pašrealizācijas tēma? Kas īsti ir iezīmētais nodoklis un kā tas darbojas praksē? Vai iespējami Jāņi bez alus? Kāda netaisnība...

Vai vēstures pētīšana nozīmē rekonstruēt, uzrakstīt trūkstošās daļas kādam dokumentam? - vaicāsiet. Ne gluži. Andris Levāns, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Gustavs Strenga, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors, un Kārlis Krūmiņš, Latvijas Kultūras akadēmijas docents un teātra režisors, raidījumā Zinātnes vārdā stāstīs par Livonijas publisko runu atjaun...

Raidījums par datiem un to analīzi. Saruna, kuras vajadzību katalizēja 1. aprīlī žurnālā Nature publicēts raksts, ka ne visas sociālo zinātņu žurnālos publicētās datu analīzes izdodas atkārtot (izdodas, rupji vērtējot, 75%). Vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai reproducējamība būtu labāka? Lai par to runātu, uz raidījumu atnāca Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes soc...

Kā materiālzinātne glābj dzīvības? Kas ir dziļās tehnoloģijas? Cik gadu laikā zinātniska ideja nonāk veikala plauktā? Kas ir pamatā zinātnes komercializācijai? Vai jauniešus interesē fizika? Kas ir BioPhoT un kā tas palīdz industrijai sadarboties ar zinātni? Kā novērtēt, vai zinātniska ideja būs pārdodama? Kas ir tīrtelpas? Kāpēc nepieciešami fundamentālie pētījumi? Pie kādām inovācijām strādā lat...

Kas tas ir - viena šūna, kodola nav, bet izdara vairāk kā liela daļa daudzšūņi? Jā, uzminējāt - tā ir baktērija. Tas nekas, ka baktērijām ir tikai viena šūna, tā pati bez kodola. Baktērijas ietekmē visu dzīvo uz Zemes. Tās sadarbojas. Mēdz būt altruistiskas (un izraisīt slimības, jā, visam ir ēna). Baktērijas spēj ražot dažādas vielas, bez kurām pašas varētu izdzīvot. Ražotās vielas var būt ļoti v...

Kāds ir mērogojams biznesa modelis? Vai tehnoloģijas atņems tev darbu? Ar ko digitalizācija atšķiras no digitālās transformācijas? Vai mākslīgajam intelektam ir jūtas un apziņa? Kādi ir 9 digitālās transformācijas posmi? Kādēļ jaunieši ir pārlieku gatavi digitālajai ekonomikai? Vai darbinieki ir vainīgi pie zemas produktivitātes? Kā Latvijā sokas ar digitalizāciju? Par šiem un citiem jautājumiem p...

Asfalts ir visās malās. Un paliek aizvien vairāk. Ne vienmēr labs. Kā asfaltu uzlabot? To var darīt visos tā dzīves posmos - pētot laboratorijā. Pētot lauka eksperimentos. Izmantojot īpašas smērvielas. Un pievienojot vecu riepu gabaliņus. Ievietojot tajā viedās kapsulas. Un vēl, un vēl. Raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Viktoru Haritonovu, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociēto prof...

Kā radio pirms simts gadiem ienāca Latvijā? Kā šodien atkārtojas mediju vēsture? Kā mainījušies mikrofoni un runāšana mikrofonā? Kā pārvarēt mikrofona fobiju? Kāda ir mūsu ikdienas multimedialitāte? Kas īsti ir nelineārie mediji? Kā algoritmu vadīts saturs atšķiras no lineārajiem medijiem? Kas raksturo kvalitatīvus medijus? Kam vajadzīgs sabiedriskais medijs? Kā mediju un varas attiecības var apdr...

Šonedēļ  par to, kā Latvija modelē savu ceļu uz klimatneitralitāti, ko atklāj jaunais aprites ekonomikas indekss, un kāds tam sakars ar izglītību. Par šīm tēmām saruna ar Dzintru Atstāju, ilgtspējas profesori, Agitu Baltbārdi, AS CleanR grupas valdes locekli, Eiropas Klimata pakta vēstnesi Latvijā, un Ievu Kalvi, RSU docenti. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir visaptverošā drošība? Kāpēc rīdzinieki negatavojas krīzēm? Kas ir svarīgākais 72 stundu somā? Kā atšķiras sieviešu un vīriešu gatavība krīzēm? Kāpēc pilsētnieki krīzes gadījumā ir neaizsargātākie? Par ko uztraucas Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāji? Kāpēc sabiedrības gatavība krīzēm ir Baltijas jūras reģiona ne atsevišķas valsts jautājums? Kur meklēt tuvāko radio? Kā sevi pasargāt krīzes...

Ja dzirdam par 3D druku, tad prātā nāk plastmasas detaļas, parasti mazas. Bet drukāt var arī betona priekšmetus. Un pat mājas. Raidījumā viesosies Rīgas Tehniskās universitātes 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka. Saruna ne tikai par to, ka betons ir drukas materiāls, bet arī par betonu kā materiālu, kas piesaista C02. Raidījumu vada Ivars Austers.

Ko fizika māca par nenoteiktību? Kā meditācija palīdz mazbērnu audzināšanā? Kādēļ Eiropa pieļauj karu Ukrainā? Ar ko koncentrēšanās atšķiras no apzinātības? Vai meditācija var tikt izmantota kā ārstniecības metode? Kā Latvijai kļūt par līderi Baltijas valstu vidū? Kas notiek smadzenēs meditācijas laikā? Kā zinātne palīdz prognozēt nākotni? Kā atpazīt nopietnu tekstu no ezotērikas? Cik novirzienu i...

Kāpēc ķērpis ir superorganisms? Kādēļ ceļa malas īpaši patīk invazīvām sugām? Kā iesaistīties briologu grupā? Cik tauriņu sugu dzīvo Latvijā? Ko dara zaļie un ko baltie biologi? Kā lamatās noķert kameni? Kas cilvēkus attur no meža? Kā uzskaita sūnu sugas? Ar ko sākas rūpes par dabu? Par šiem un citiem jautājumiem par sūnām, mežu un projektu „Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā d...

Vai salīdzinoši vienkārši redzes un telpas uztveres uzdevumi var tikt lietoti agrīnai neirodeģeneratīvu procesu diagnostikai? Parasti par diagnostiku šo smago saslimšanu gadījumā domā kā par krietni sarežģītāku mērījumu izmantošanu. Latvijas Universitātes profesors Jurģis Škilters un Jānis Jātnieks (RSU un PSKUS) raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs ko šai ziņā ir noskaidrojuši savos pētījumos. Raid...

Kāda ir enerģētiskās drošības trilemma? Kāda ir Norvēģijas veiksmes formula? Kāpēc vajadzēja atslēgties no BRELL elektroapgādes loka? Kādēļ doktorantūras process ir nozīmīgāks par tēmu? Kurā enerģētikas jomā esam starp labākajiem pasaulē? Kāpēc Latvijā nesokas ar vēja parku būvniecību? Kā turpmākajos gados attīstīt Baltijas valstu enerģētiku? Kādas lamatiņas enerģētikas jomā bija izlikusi Krievija...

Tas, ka visiem jākustas, to jau neviens nemēģina apšaubīt. Nez vai pats Cērčils ticēja tam, ko it kā esot teicis: „Enerģijas jātaupa. Nekad nestāvēt, kad var apsēsties, un nekad nesēdēt, kad var apgulties.” Un tas bija sen, ja arī tā bija. Mūsdienās sporta zinātne pierādījusi – jākustas. Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes sporta zinātnes pētnieces Līga Plakane un Zane...

Kā mainās pasaules varas poli? Kas ir aukstās teorijas? Kā negribot tu iesaisties ārpolitikā? Kāds ir Krievijas modus operandi? Vai zinātnieks var būt neatkarīgs no savas valsts? Kā gūt pārskatu par pasaulē notiekošo? Kurā laika posmā Latvijai ir vislielākie sasniegumi? Kā atšķirt ideoloģiju no teorijas?  Par šiem un citiem ar ārpolitiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Ārpolitikas insti...

Cik liela mērā mēs, latvieši, esam vikingi? Jā, nav viegls jautājums. Bet to atbildēt mēģina zinātnieki, kuri izmanto gan klasiskās arheoloģijas, gan dabaszinātņu (DNS un izotopu analīzes) metodes. Un atbildes ir. Par to saruna ar raidījuma “Zinātnes vārdā” viesiem Gunti Gerhardu (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Alisi Akermani-Pokšāni un Jāni Ķimsi (Biomedicīnas pētījumu un st...

Kā apputeksnējas inovācijas? Kāpēc Rīga ir starptautisko studentu magnēts? Kā pilsētvide pielāgojas neprognozējamiem laikiem? Kāda ir inovāciju kvartālu veiksmes atslēga? Kāpēc inovācijas ir sociāla un kolektīva darbība? Kas notiek Rīgas Zināšanu jūdzē? Kā atšķiras inovāciju kvartāli Eiropā, ASV un Āzijā? Kā organizēt radošumu? Kāpēc automašīnas traucē radošumam? Vai Rīga ir Baltijas inovāciju gal...

Visi zina, ka labi nav. Par vidi, par klimatu runājot. Bet domas dalās, kāpēc nav tik labi, kā varētu būt. Un arī par to, ko darīt, lai būtu labi, domas dalās. Vides zinātne to cenšas saprast. Pamazām sapratne rodas. Par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošo pētnieku Jāni Brizgu. Šo raidījumu vada Ivars Austers.