KINO EIZENŠTEINS

Kinoteātri un mūsdienīga kino recepcija tradicionālā kino skatīšanās formātā. 2023. gadā kinoteātrim “Splendid Palace” apritēja 100 gadi un kinoteātrim “Forum Cinemas” – 20 gadi. Kinoteātri kā senākas un jaunākas vēstures daļa un kā varētu mainīties kinoteātru funkcijas. Kāda varētu būt kino skatīšanās pēc pieciem gadiem, kā kino skatās Z paaudze. Par to, kāda veida kino paredzēts lielajam ekrāna...

Kino ainava pēdējos gados piedzīvo kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas, notiek žanra filmu uzplaukums, kino klasiķi turpina strādāt A klases festivāliem, straumēšanas platformu skaits un saturs pieaug. Kas notiek ar filmās ietvertajiem stāstiem, kino valodu un formām? Pēc pagājušā gada aizvadītajiem Kannu, Berlīnes un Venēcijas festivāliem – atskats uz kino jaunu naratīvu veidošanos. Sarunā pie...

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, pandēmijas turpināšanās 2021. gadā un aizvien pieaugošā klimata krīze padarīja praktiski neiespējamas prognozes kino nozarē. To atzina Gēteborgas kino festivāla ikgadējā Nostradamus ziņojuma veidotāji par kino veidošanas, skatīšanās un izplatīšanas tendencēm pasaulē pagājušajā gadā. Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda apjukums un neprognozējamība, skaidrs...

Šobrīd Latvijā top vairākas vēstures rekonstrukcijas un interpretācijas par vēstures tēmām. Mūsdienu kinematogrāfa naratīvā un tematikā izmanto dažādus vēsturiskus periodus, lielus vēstures notikumus vai pagrieziena punktus nācijas, tautas, valsts vai visas pasaules līmenī. Katrs laikmets un tajā dzīvojošie autori ar kinematogrāfisku un citu komunikācijas līdzekļu palīd...

“Komēdija nereti tiek saistīta ar intelektuālo prasību samazinājumu, lai gan nav sarežģītāka žanra par komēdiju,” rakstīja vācu kinokritiķis Francs Stadlers, piebilstot, ka laba komēdija apbur skatītāju ar izstrādātam detaļām un insicējuma rafinētību, scenārija autoru fantāziju un inteliģenci, aktieru interpertācijas spējam. Eiropas komēdija arī Eiropas kinokadēmijas balvu klāstā “Eiropas komēdija...

Ikgadu balvu sadalījums starptautiskos kinofestivālos un prestižu apbalvojumu nominācijas, piemēram, Zelta Globusa un BAFTA (Britu Kinoakadēmijas balva) kontekstā, uzrāda zināmu gada bilanci pasaules kinematogrāfa tendencēs. Tomēr jājautā, vai tēmas un stāsti, kas atspoguļojas šajos kinodarbos, norāda uz aktualitātēm kino vai tomēr politiskajā un sociālajā telpā? Par to, vai 21. gs. iespējams runā...

Dokumentālais kino Latvijā ir gana pārstāvēts, tomēr arvien rodas dažādi apstākļi, kas tranformē un vienlaikus sarežģī gan tā pastāvēšanu, gan virzību kopumā. Par to, kādi juridiski sarežģījumi mūsdienās ietekmē dokumentālā kino veidošanu, cik sarežģīti ir uzturēt vērojošā dokumentālā kino tradīciju un cik paliekošu nozīmi ieguvis inscenējums diskusijā par dokumentālā kino tendencēm Latvijā viedok...

Nākotnes kino prognozes ir jautājums, kas nodarbina kino veidotājus, kinofestivālu radošos prātus, kā arī tos, kas primāri domā par filmu nonākšanu pie skatītāja – kino izplatītājus un izrādītājus. Straumēšanas platformu ienākšana filmu tirgū, kas būtiski ietekmējusi kino skatīšanās tendences, ir bijusi strauja, taču paredzama parādība. Kā tas ietekmējis šī brīža kino aktualitātes un kā tas potenc...

Padomju kino periods ir līdzšim apjomīgākais laikposms Latvijas kinematogrāfa vēsturē, kas aptver vairāk nekā 50 gadus. Tas iezīmē ārkārtīgi plašu norišu, žanru, estētisko uzstādījumu maiņu un tehniskās attīstības nianses, kas padarījusi to par sarežģītu un šķietami necaurredzamu vēstures procesu. Kā tuvoties šim apjomīgajam kino vēstures mantojumam un kā to padarīt interesantu arī jaunākās paaudz...

Kino veidošanas process no idejas līdz ražošanai un filmas nodošanai skatītāju rīcībā aptver lielus laika, iesaistīto personu un finansu līdzekļus. Estētiskā komplicētība un tehniskie izaicinājumi filmas tapšanā nereti atduras pret laika un naudas patēriņu, kas būtiski ietekmē turpmāko ražošanas procesu. “Cik dārgi ir uzņemt kino?” tika jautāts raidieraksta viesiem – kinoproducentiem Guntim Trekte...