DIENA PĒC

Valsts asinsdonoru centrs šogad svin savu 80. gadadienu, tāpēc DIENA PĒC uz sarunu aicinājusi centra direktori Egitu Poli, lai noskaidrotu kā šajos gados mainījusies komunikācija ar asins donoriem, kā uzrunāt jauno paaudzi, kā pārvarēt bailes un kas ir tas, kas mudina cilvēkus kļūt par asins donoriem. Sērija tapusi sadarbībā ar VADC. Support the show

Ja resursi ir ierobežoti, tad jāsaprot, kur un kā tos tērēt. Ja tērēs visur, tad, visticamāk, tiks iztērēti līdzekļi, nauda un laiks, dažādām lietām, bet sasniegts netiks nekas. Te talkā nāk stratēģija, kas skaidri nodefinē ko darīt un ko nedarīt, lai sasniegtu mērķi. Jo ne visas tautsaimniecības nozares ir vienādas, un ne visas nodarbošanās spēj radīt bagātību. Kas ir stratēģija, kuras nozares ra...

Biržas uzņēmumu redzamība ir pievienotā vērtība, kas ļauj uzņēmumam iekarot lielāku tirgu un piesaistīt vairāk klientu. Ne tikai lieli uzņēmumi var kotēties biržā, bet arī mazie var ļoti veiksmīgi un aktīvi izmantot biržas piedāvātās iespējas savā labā. Šādas atziņas rodamas šodienas DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar Nasdaq Rīga valdes priekšsēdētāju Daigu Auziņu-Melalksni. Tāpat šajā sērija varēs ra...

Pasaules Veselības organizācija vēsta, ka sevi par jaunieti var uzskatīt ikviens vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tad seko vidusvecums un tikai tad vecums. Kas tad īsti ir vecums, kā tas izpaužās un vai teicienam “vecums nenāk viens” ir pamatojums, ar ko atšķirās fiziskais un garīgais vecums, par to šodienas DIENA PĒC | VESELĪBA saruna ar profesoru, geriatru Jāni Zaļkalnu. Support the show

Tie, kuri šobrīd ir vecāki, paši vēl ir tā paaudze, kura atcerās, ka vecāki bija dabā no rīta līdz vakaram, ka vecākie bērni pieskatīja jaunākos, un, ja gadījās iekulties nepatikšanās, tad pašiem vien bija jātiek gala, jo, ja vecāki par to uzzinās, tad būs “lielas ziepes”. Tā šodienas DIENA PĒC | DROŠĪBA epizodē, kas veltīta bērnu drošības jautājumiem, saka psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa. Vēl...

Dažādu tehnoloģisko risinājumu izstrādes uzņēmumiem ir tā priekšrocība, ka tie var bāzēties jebkurā vietā, bet to produktus var lietot visa pasaule. Taču konkurencei un mērogam ir milzīga nozīme gan uzņēmuma attīstībā, gan ilgtspējībā. Par ASV un Latvijas biznesa ekosistēmu atšķirībām, par startapu kultūras tendencēm, par kompāniju dzīves cikliem, mērķiem un “bezgalīgo” izaugsmi, šajā DIENA PĒC |...

Daļai sabiedrības "nekustamais īpašums", "zelta stienis", "nauda zeķē" šķiet daudz saprotamāk, nekā "investīcijas", "akcijas", "obligācijas" vai "finanšu instrumenti". Vai tas viss tiešām ir tik sarāžģīt, vai no tā visa būtu jābaidās? Kad un kā sākt investēt, cik liela nauda nepieciešama, kā izvērtēt riskus, un kur investēt, šaj...

Par vakcinēšanos un vakcīnām viedoklis ir visiem. Tas veidojies visdažādākajās informatīvajās vidēs, kur ne vienmēr valda fakti, pētījumi un zinātne. Vakcinācijas projekta birojs šobrīd ir milzīgu izaicinājumu priekšā, jo jāuzrunā pilnīgi visa sabiedrība neatkarīgi no sociālā slāņa, izglītības līmeņa vai vecuma grupām. Par šo “Neiespējamo misiju” šajā DIENA PĒC sērijā Oskara Priedes saruna ar Vakc...

Kas ir mikrobioms un kāpēc būtu svarīgi zināt savējo? Kā tas ietekmē kopējo cilvēka veselību, un kas ir Latvijas Mikrobioma projekts? Par to šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā saruna ar zinātnieci, molekulāro bioloģi Ilzi Elberi. Support the show

Runājot par tehnoloģijām un mākslīgo intelektu, nereti pirmās prātā pavīd ainas no fantastikas filmām, bet to, ka šīs lietas jau sen ir mūsu ikdiena, mēs apzināmies retāk. Iepērkoties lielveikalā klātienē vai internetā, mēs darbinām daudz sarežģītāku mehānismu, nekā sākumā varētu iedomāties. Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā saruna ar RIMI Digitālās attīstības direktori Lieni Periju par lielvei...

Sabiedrības finanšu pratība uzlabojās, bet tā joprojām ir lēna kā liels zilonis. Tā uzskata FKTK Finanšu pratības stratēģijas darba grupas vadītāja Aija Brikše. Daļa sabiedrības turpina uzskatīt, ka finanšu pratība ir “jauka lieta, ko darīt”, bet tā nav obligāta. Tomēr šībrīža realitāte mums māca pilnīgi ko citu. Kur un kā mācīties finanšu pratību, kādas ir tās aktualitātes, un kā par to komunicēt...

Tikai retais Latvijā nebūs dzirdējis par Pēteri Apini. Viņa viedoklim un atklāmēm var piekrist vai nepiekrist, bet reti kurš paliek vienaldzīgs. Arī šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā Apiņa kungs izteiks ne mazums interesantu tēžu gan par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, gan par uzticēšanos ārstiem, gan par to, ka dzīvot līdz 120 gadiem būtu pavisam normāli, un ceļš uz to būtu jāsāk jau skolā.  S...

Latvijā ir labāks internets nekā daudzviet Eiropā, bet vai tā jauda šobrīd ir pietiekama, lai nodrošinātu visus tiešsaistes procesus? Vai izprotam 5G ietekmi biznesā? Ko no Satiksmes ministrijas stratēģijas airBaltic gadījumā var mācīties citi biznesi, vai iespējama konsolidācija avio biznesā un telekomunikācijās, kāds ir Rail Baltica ekonomiskais potenciāls un kādas ir autoceļu prioritātes. Par š...

Vai taisnība ir tiem, kuri saka: “Man jau ir tik mazi ienākumi, ka man nekas pāri nepaliek, es neko nevaru iekrāt”? Finanšu koučs un pārdošanas trenere Elīna Pelčere apgalvo, ka nē. Iekrājumus var veidot no jebkuriem ienākumiem, kā to pareizi un gudri darīt, par to pirmajā DIENA PĒC | FINANSES sarunā. Support the show

DIENA PĒC | DROŠĪBA ar Edmundu Visendorfu Cīņas mākslu prasme skarbajos 90ajos deva iespēju viņam izglābt klientu, izdzīvot un vēlāk kļūt pieprasītam miesassargam. Advokāts Edgars Lešinskis ir specializējies konfliktoloģijā un joprojām cieņā tur samuraju goda kodeksu. Viņa teiktais ir atklāts, skarbs un godīgs - kā naža asmens! Support the show

DIENA PĒC | VESELĪBA ar Kasparu Vendeli. Vīruss mūs būs izmainījis. "Mēs ideāli redzesim, kas strādā un kas nestrādā," tā saka Latvijas slavenākais kardiologs, profesors Andrejs Ērglis. Mēs atmetīsim lieko,  Arī medicīnā. Lai gan rokas, lai operētu cilvēkus, kādu laiku vēl būs "modē". Support the show

Kā palielināt savu personīgo "veselības budžetu" (un runa nav par naudu)? Kā to izdarīt visefektīvāk? Oskars Priede, viens no DIENA PĒC dibinātājiem un autoriem ir pirmais viesis Kaspara Vendeļa vadītajā rubrikā/raidījumā - DIENA PĒC | VESELĪBA. Support the show

Vairumā gadījumu, kad nākas saskarties ar jēdzienu “bezdarbnieks”, daļai sabiedrības tas asociējas ar kaut ko negatīvu. Pat nievājošu. “Darba meklētājs” jau skan mazliet labāk. Kāda un vai vispār starp šiem jēdzieniem ir atšķirība, šodienas DIENA PĒC sarunā runāsim ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietnieci Kristīni Stašāni. Sarunā arī par to, kas ir tipisks NVA klients, kādas ie...

Guvis rūdījumu dienestā Afganistānā, ilgstoši gādājis par drošību Latvijas Bankā, FKTK, un bijis pasaules lielākā apsardzes uzņēmuma līdzvadībā Latvijā, viņš iepriekšējās finanšu krīzes laikā ar kolēģiem nodibināja uzņēmumu, kurš tagad sniedz drošības pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tāpēc ar Eduardu Bukovski, "Secure Solutions Latvia" valdes locekli DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmund...

Kad kāds ārzemnieks brīvi runā latviski, tad mums, latviešiem, tas ir pārsteigums, jo pastāv mīts, ka latviešu valoda ir viena no grūtākajām valodām, ko mācīties. Cik šis mīts ir patiess, šodienas DIENA PĒC sarunā ar valodnieku Josu Samaniego del Campo, kurš dzimis Spānijā, bet nu jau ilgāku laika periodu dzīvo Latvijā. Vēl šajā sarunā par to, kas ir tas, kas liek ārzemniekiem mācīties latviešu va...

2020. gadā vairāk kā 2 reizes ir pieaugusi pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība internetā. Arī krāpnieku aktivitātes kopš pavasara esot vairāk un viltīgākas, saka CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina , ar kuru DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kāpēc ir jāveic datoru un telefonu programmu regulāri atjauninājumi, kāpēc ir svarīgi veidot rezerves kopijas un kas ir paroļu pārvaldn...

“Vēstījumi bieži vien ir apslēpti datos. Jo vairāk vēstījumu vēlies radīt, jo vairāk dati būs jāpēta,” tā zina teikt Agnese Strazda, korporatīvās komunikācijas eksperte, kurai pateicoties daudzos uzņēmumos komunikācijas cilvēki nu sēž pie viena vadības galda ar menedžmentu. Par to, kā veidot saturu no sausiem datiem, kā ieraudzīt stāstu garlaicīgi skaitļu plūsmā, kāda ir komunikācijas loma pārmaiņ...

IT tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ne tikai maina mūsu ikdienas paradumus, bet veido jaunu ģeopolitiku, maina makroekonomiku, fiskālo un finanšu politiku. Mēs visi esam iesaistīti šajos procesos, kaut vai ar to, ka izmantojam mākoņrisinājumus darba un privātās informācijas saglabāšanā vai daloties ar to. Kas kontrolē šīs globālās pārmaiņas, kādu lomu spēlē ASV, Ķīna un Eiropa, kas mūs sagaida...

Ilze Zaharāne vēlējās kļūt par aktrisi, bet dzīve iegrozījās mazliet citādāk un nu Ilze ir audiologopēde, kura specializējusies darbam ar bērniem. Izrādās, ka audiologopēdam, aktierim un improvizācijas teātrim ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu iedomāties. Par komunikāciju ar bērniem, par to, kādos gadījumos Ilzes palīdzību meklē pieaugušie, par tehnoloģiskajiem risinājumiem šajā profesijā, un pa...

Tornis Zaķusalā, nereti saukts par “Adatu”, ir neatņemama Rīgas tēla sastāvdaļa, to redzējis ir ikviens, bet tikai retais zina, ar ko tur nodarbojās, lai gan šī torņa pakalpojumus izmanto teju visi Latvijas iedzīvotāji. Organizācija, kurai šis tornis ir mājas, LVRTC maina zīmolu. Zīmola maiņa nenozīmē tikai nomainīt logo un krāsas, tā ir arī komunikācija, gan iekšējā, gan ārējā, gan arī lepnums pa...