Kolnasāta

Aigars Runčis ir grupys „Borowa Mc” liders i latgalisko raidejuma „Kolnasāta” pyrmais vadeituojs. Turpynojūt svieteit Latvejis Radejis 100. godadīnu, saruna ar Aigaru par latgalīšu volūdu radejā, latgalīšu muzyku, kai ari par inovaceju i tehnologeju izmontuošonu latgaliskajā. Aigars atguodoj, ka vodūt „Kolnasātu”, beja dikusejis par tū, kai lobuok runuot latgaliski, tod jam atskaitis punkts vysod...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.   Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „piedod”. Latgaliski, prosūt pīdūšonu, lobuok saceit „atlaid!” Atlaid, ka es tai izdareju! Atlaid, Pīter! Atlaid, Juoņ, nu, na tai nazkas. Atlaid mums myusu poruodus! – kod skaitom lyugšonu „Tāvs myusu”.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i juo muzykys albumu „Breineiguo nosta”, kas izdūts 2017. godā. „Vinsents ir vu...

Latvejis Radejai 100. Latgalīšu volūda radio ēterā ir jau trešdaļu godu symta. Pylnvierteigi tū radejis ēterā īnese kaids aizrauteigs latgalīts, radejis žurnalists i programu vadeituojs Bronislavs Spridzāns (1941–2014). Taišni jis veiduoja latgaliskū raidejumu „Latgolys Vuords”, kas da šam ir vysilguok skaniejs Latvejis Radejā, kur nu 1989. goda 2. apreļa da 2012. goda 11. oktobra dažaidūs kanalūs...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lītuot skaitļa vuordus.  Par pīmāru, ūtrys, trešs, divejūs, trejūs. Kai lobuok – ūtrais ci ūtrys, trešais ci trešs, divatā ci divejūs, trejatā ci trejūs? Var lītuot ari vacuos formys: ūtrys, trešs, catūrts, divejūs, trejū...

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz Latvejis Republikys civillykuma pījimšonu 1937. godā, reakceju nu latgalīšu i juo liktini iz prīšku.  „Nasaverūt iz tū, ka nu Latvejis Republikys pasludynuošonys, Naatkareibys kara i Satversmis izstruodis beja paguojušs vaira nakai 15 godu, tik piec Ulmaņa apvārsuma 1937. godā vysa Latveja suoce dzeivuot,...

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosts ir pīpiļsāta, padsmit kilometru nu Rēzeknis. Santa Ostaša jau 10 godu ir Ūzulainis tautys noma vadeituoja, vysaidu kulturys pasuokumu organizatore, ari uzjiemieja i daudzbārnu muote, tok Santa planavoj kai sovu dorba, tai i breivū laiku. „Kū vaira dori, tū vairuok gribīs. Es navaru atsasēst i ilgi sēdēt bez kaida dorba. Prūtams, ir breivdīnys, kod tu eistyn gribi...

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau deveitais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina, kura piec diktata stuosta par latgalīšu volūdys kluotyn byušonu juos kasdīnā. „Maņ ir svareigi, kab byutu, kab napagaistu tei vo...

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, i turpynojūt tradiceju, ari itūgod kotrys gribātuojs diktatā ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Deveitais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 18. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā byus nūsaverams Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM...

Nautrānu pogosts Rēzeknis nūvodā zynoms ar apdzeivuotū vītu Rogovka, nu kurīnis guojuši daudzi latgalīšu kulturys, sabīdriskī darbinīki, literati i cīši aktivi cylvāki. Rogovkīši sataisejuši īvārojamūs cylvāku sarokstu – symtu personeibu, kuruos ir davušys sovu īguļdejumu kai Latvejis vaļsts izveiduošonā, tai kulturā i cytuos jūmuos, par pīmāru, muokslys zynuotnīks Juoņs Pujats, literats i muoksli...

Raidejumā „Kolnasāta” suocam jaunu rubriku „Muzykys žvyrs” par latgalīšu muzykys īrokstim. Jū veidoj muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs, kuram ir ari sovs raidīroksts par smogū muzyku „Metālkāsts”. Jaunajā rubrikā juos veiduotuoji apsavērs, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā byus vysaidi muzykys žanri,...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „lielīties". Kuoleitīs, cytur ari kvāleitīs. Kod grib nūvērtēt cylvāka, tod soka „teikt" — ka esi peļnejs, lai teic tevi ļauds!  

Dzieržūt vītvuordu Jersika, izreizi pruotā īt 13. godu sytmta dyžanuo latgaļu kieneņvaļsts Daugovys krostā i vaļdinīks Vysvolds. Vīns nu leluokūs piļskolnu Latvejā ir Jersikā. 300 godu ite bejuse Caragrada, tik piec tam dūts nūsaukums Gercike – Jersika. Dzelzceļš i staceja viesturyski ir jersikīšu dzeivisveids. Kaidi vēļ nūstuosti dzeivoj vītejūs ļaužu atmiņā, cik daudz nu kieneņvaļsts laika līcei...

Par uora dzīduošonu dobā i tuos akustiku, par uora dzīduošonys tradiceju puormontuošonu i styprynuošonu stuosta uora dzīduošonys apvuiceibu projekta Rēzeknis nūvodā i dzīšmu kūpys „Prīkam i spākam” vadeituoja Kristīne Zeltiņa. Uora dzīduošona seņuok beja tolku dzīsmis, pavasara rūtuošonuos dzīsmis, gonu dzīsmis, vysys vosorā dzīdamuos dzīsmis, kas uorā tuoli skaņ. Latgolā, Rēzeknis nūvoda Feimaņūs...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus i tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „labu apetīti”. „Dīvs gaus! Dīvs gausyn! Ar gausu!” Tys nūzeimoj, lai iedīņs īt lobumā āduojom, lai āduojs daboj naviņ seita sajiutu, bet ari spāku.

Vuocejā dzeivojūšuo latgalīte Sarmīte Trūpa stuosta par sovu debejis gruomotu „Melnais stārķis”, kurys darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā. Ar Sarmīti sasatykom juos gruomotys atkluošonys svātkūs Viļānūs.    

Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau par gobolu radzama 18. g. s. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu muižys niu ir palykuse tik vīta, bet aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižinīku Bogomolecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau ty...

XIII Latvejis Školu jaunatnis dzīšmu i deju svātku laikā raidejums “KOLNASĀTA” tīšraidē nu Latvejis Sabīdriskuo medeja svātku studejis Vērmanis duorzā, Reigā. Raidejumā runojan ar i par latgalīšim, par sajiutom i pīdzeivuotū svātkūs. Svātku studejā gostūs Preiļu Muzykys i muokslys školys akordeonistu orkestra vadeituojs Artūrs Savickis, Daugovpiļs Īspieju vydškolys džeza grupa “Lauku ielas diksile...

Turpynojūt tradiceju, braukt “Suprātkuos” iz kaidu nu Latgolys pogostu, kaba pasarunuotu ar vītejim ļaudim par volūdu, viesturi i dzeivi ite, šudiņ gastejom Rēzeknis nūvoda Rykovā. Jau 70 godus ite dorbojās etnografiskais ansamblis “Rikava”, kas ir vīneigais taids ansamblis Latvejā, kas veidoj etnografiskūs izvadumus, i taišni jī itūgod teik eipaši gūdynuoti storptautyskajā folklorys festivalā “Ba...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „ņemt". tu jem jis jam mes jamam jius jamat pavielē: lyudzu, jemit!

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu zūste.

Itūbreid izdzeivojam energetiski pīpiļdeitū Juoņa dīnys laiku — astronomiskī Vosorys saulgrīži ir 21. junī, sovpus Juoņa dīna 24. junī. Itūreiz runuosim par Vosorys saulgrīžim i tū, kai tūs svieteit — kū i deļkam dareit voi nadareit. Jau vairuokus godus Rēzeknis nūvoda Viļānu pusē Vosorys saulgrīžu svieteišonu kai plotuokam interesantu lūkom, tai poši sovai saimei, rodim i draugim reikoj tradiceju...

Nu 26. da 29. juņam Latvejā nūtiks Storptautiskais folklorys festivals „Baltica”. Itūgod 35 dažaidūs koncertūs, sadzīduošonys i sadoncuošonys pasuokumūs, meistarklasēs i darbneicuos, stuostu vokorūs varēs īpazeit i baudeit latvīšu volūdys boguoteibu i daudzveideibu. “Paceļt sovu pošapzini, iztaisnuot mugurkauli, ka volūda vysaiduos izpausmēs ir myusu pošu daļa. Mes poši asam atbiļdeigi, lai jei sk...

jāga Itūreiz Kolnasātas volūdas rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynojūt stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit koč kū ar „jāgu”.

Sasateikam ar vīnu nu latgalīšu literaturys underground puorstuovu, multimuokslinīku Raibū jeb eistajā vuordā Oskaru Orlovu. Latgaliskajā kulturtelpā juo vuords pādejā laikā nav bīžai dzierdāts, vystik jis vys vēļ aktivi roksta, zeimoj komiksu “Daugovpiļs bebri”, pīsadola vysaidūs dzejis pasuokumūs Latvejā i uorpus juos rūbežu i jau šugod plānoj izdūt sovu ūtrū dzejis gruomotu “Vysi vuordi”. Sovpu...