Kolnasāta

Saruna ar profesoru, viesturis zynuotņu doktoru i arheologu, kuru daudzi nūteikti pazeist ari kai aktivuokū piļskolnu pietnīku — Juri Urtānu. Jurs ir atkluojs daudzus da šam nazynomus piļskolnus i ir ari Latvejā vīneigais arheologs, kuram pošam pīdar piļskolns — Dzirkaļu piļskolns, kas ir vaļsts nūzeimis arheologejis pīminieklis. Ar profesoru runuosim par Latgolys piļskolnim i jaunuokajim atkluoju...

Dailis teatra aktrisei Katrīnai Grigai itūgod uztycāta septeituo diktata latgaliski teksta skaiteišona. Katrīna poša īt nu Latgolys, Preiļu pusis, Rudzātu. Pamatškolā Preiļūs pi pasnīdziejis Vilhelmīnis Jakimovys teatra grupā “Kājām gaisā” ari aizasuoce juos pyrmuo saisteiba ar teatri. 2021. godā Katrīna absolvieja Latvejis Kulturys akademeju dramatiskuo teatra aktera specialitatē, kur vuicejuos p...

Oktobra vydā teik svieteita Vaļsts volūdys dīna. Niu jau par tradiceju, svietejūt Vaļsts volūdys dīnu, palykuse pasauļa diktata latvīšu volūdā raksteišona, kas itūgod byus deveitū reizi (vaira par IX pasauļa diktatu latvīšu volūdā var izzynuot raksti.org). Tok, izsverūt latvīšu volūdys byušonu vysaidai, kotrys grybātuojs sevkur pasaulī jau septeitū reizi teik aicynuots paraudzeit spākus raksteišon...

Dzīšmu stuostu rubrikā dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime itūreiz atkluos dzīsmis “Svāti zvoni sazvaneja” stuostu. Dzīsmi “Svāti zvoni sazvaneja” popularu sovulaik 90. godu golā padareja taids legendarais duets kai Mildeņa Nabeņa i Skaidreite Krāniņa, aiz kuru globuojās akteri Juoņs Jarāns i Daiņs Porgants. Akteru i humoristu duets sovulaik beja cīši populars vysā La...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit - skāde? Lela škode nūtykuse, beņčam kuoja nūlyuzuse.

Ar vīnu nu Latgolys kulturys magnetu – Rotko muzeja (pyrma tuo Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs), vadeituoju Māri Čačku i  kruojuma departamenta vadeituoju Zanei Melāni runuosim par tū, kai i deļ kam Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs palyka par Rotko muzeju i kaidus aizdavumus i atbiļdeibys jaunais stauss nas sev leidza. Taipat ari par dorbim iz prīšku, muokslu Latgolā i Latgolys muoksl...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit - kaut kas. Kas naviņ. Kur naviņ. Kod naviņ.  

Turpynojom īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā. Suprātkuos Aulejā pīsadola: etnografiskuo ansambļa „Aulejas sievas” dalineicys Janīna Kaštaljana, Vallija Lipšāne, Ing...

Itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Aulejis pogostu i iteinis ļaudim. Vosorys golā „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab ite kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu ap dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom Aulejā. Par kļockom, vorščiku, klezmerim, Aulejis sīvom, pūdnīceibu, pošpuorlīcynuoteibu i pošpīteikameibu aulejīš...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu kultura.

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par tū, kai jūkuoja latgalīši pyrma vaira nakai symta godu? Voi šudiņ taidus vacus jūkus varim saprast i voi jī redzīs gona smīkleigi?

Šudiņ pi myusu gostūs ir uodu apstruodis meistars ar vaira nakai 40 godu pīredzi, ari Rēzeknis gūda piļsūņs 2022. godā,  uzjāmuma “Kristāla kurpīte” saiminīks Andris Kačkāns.  Niu Latgolys kulturviesturis muzejā apsaverama izstuode, kas veļteita uodu apstruodis meistara Andra Kačkāna 40 i SIA “Kristāla kurpīte” 25 darbeibys godim. Kai vīnā izstuodē īlikt vaira nakai četrdesmit godu dorbu? Taipat a...

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Kruoslovys nūvoda Ezernīku pogostu i iteinis ļaudim. Ezernīki kai apdzeivuota vīta izaveiduoja ap nazkodejuos Bukmuižys centru i...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu buļbe. Voi buļbis jau nūlasejot? Buļbu muotruoji nūpļauti, varēs suokt kast. Buļbis ir gotovys rakšonai.

Dzīšmu stuostu rubrikā dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime kūpā ar muziki i muzykys pedagogu Ēriku Zepu, itūreiz atkluos dzīsmis “Zīdi, zīdi rudzu vuorpa” stuostu.

Pi myusu šudiņ gostūs ir jaunais Verēmu pamatškolys direktors i viesturis školuotuojs Sandis Sprudzāns, kurs itū vuiceibu godu aizsuok jaunā statusā i nūteikti ari ar jaunim izaicynuojumim. Raudzeisim dazynuot, voi i kai jaunajā dorbā paleidzēs viesturis zynuošonys i Jaunsardzis instruktora dorbs pyrma tuo, taipat ari par latgaliskū školuos – voi, cik daudz i kaidā formatā tys byutu vajadzeigs, pa...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai lobuok saceit kamēr - cikom voi kolem?

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu šnūre. Par šnūri, šnūrkim i striči.

Šudiņ pi myusu gostūs ir Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiviste, vīna nu Latvejis Radejis 5 programys raidejuma "Pīci breinumi" personeibu, latgaliskuos kulturys i fotografejis entuziaste Amanda Anusāne. Niu jei nūteikti ir vīna nu pamonomuokūs jaunīšu latgaliskajuos aktivitatēs. Ar Amandu runuosim par dzedim i babom, kas īdvasmoj, Latgolys laukim caur fotoaparata objektivu i bez, gaistūš...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordim agruok, nazkod i senuok.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu aizacīs.

Itamā sezonā Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra dirigentu pulkam pīsavīnuos ari ilggadejais Rēzeknis kamerorkestra vadeituojs i izveiduotuojs, kontrabasists, latgalīts Juoņs Stafeckis. Vysā dreiži, 19. augustā, Rēzeknē jis dirigēs vīnu nu “LNSO vasarnīca” koncerprogramu, kurai niu aktivi gatavejās. „Orkestris ir taids instruments, kuru tu navari vokorā izceļt nu kastis i niu trenētīs, leidz...

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par naseņ izdūtū dzejneicys Dagnejis kruojumu “Ups, kūki i mes”. Dagneja, eistajā vuordā Dagneja Dudarjonoka, īprīšk zynoma ari kai Dagneja Bramane latgalīšu literaturā nav skaitoma par debitanti, tok itei ir juos pyrmuo gruomota. Īprīšk Dagnejis dzejūli publicāti vairuokūs kūpkruojumūs i izlasēs. Nu tūs juoizceļ 2016. godā kūpā a...

Muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Laimi rubrikā "Dzīšmu stuosti" itūreiz atkluos laika gaitā lelu puorsameišonu  pīdzeivuojušuos i niu tautā īmeiļuotuo dzīsmis “Nadūd, Dīvs, veitulam” stuostu. Taipoš aicynojam i tevi, klauseituoj, ka tev ir zynomi vēļ kaidi ituos dzīsmis celi, pasadaleit ar i...

Latgolys tradicionaluos kulturys centrs “Latgaļu sāta” Rēzeknis nūvoda Dekšuoru pogosta Madžuļūs svietej sovu 15 godu jubileju. “Latgaļu sāta” ir bīdreiba, kas popularizej tradicejis i senejūs omotus, organizej ekspedicejis i pietejumus Latgolys viesturis, etnografejis i nūvodpietnīceibys laukūs, regulari reikoj “Kūkļu dīnys” i tradicionaluos kulturys vuiceišonuos darbneicys bārnim i jaunīšim. Bīd...