Zināmais nezināmajā

Nevienam no mums nav atmiņu no laika, kad apguvām pirmos vārdus savā dzimtajā valodā, toties lieliski zinām, cik izaicinoši ir apgūt svešvalodas jau lielākā vecumā. Kādas attiecības mūsu smadzenēs veidojas starp dzimto valodu un katru nākamo apgūto? Kā mēs apgūstam valodu tad, ja tai nav mācību grāmatas un tā neskan uz ielas, bet ir dzīva tikai tradīcijās? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rēz...

Ikviens ir pamanījis, ka pārtika pēdējos gados kļuvusi dārgāka. Tas vēl jo vairāk mudina domāt gan ražotājus, gan tirgotājus un arī pašus pircējus - kā samazināt pārtikas atkritumus. Vai vienmēr pie vainas pircējs, vai arī ražotājiem nepieciešamas jaunas inovācijas, kā savu produkciju ilgāk uzturēt svaigu? Un, kā izvairīties no pārtikas atkritumiem jau pašā tīrumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vē...

Lāčplēša dienā raidījumu veltām zinātnes neatsveramajam atbalstam mūsu drošībā. Inženieri Latvijā ciešā sazobē ar aizsardzības nozari rada inovācijas valsts fiziskajai un kiberdrošībai. Sākot ar droniem un aizsargvestēm, beidzot ar datiem - visās šajās jomās tapuši pētījumi ar mērķi stiprināt valsts drošību. Kādi ir šie risinājumi un kas ikdienā ir nepieciešams militārajām struktūrām, lai ar moder...

Mūsu āda ir kolonija veselai saimei dažādu organismu, kurus ar aci nesaskatīsim, bet bez kuru klātbūtnes nevaram iedomāties veselu cilvēka lielāko orgānu - ādu. Tā ir mājvieta dažādām baktērijām, sēnēm, vīrusiem un citiem sīkiem organismiem. Dažkārt šai vērtīgajai kopienai kaitējam neapzinoties, pēc tam ilgi cīnoties ar sekām. Kāpēc ādas mikrobioms ir tik svarīgs un kādas ādas problēmas novērojam,...

Valodnieki un vēsturnieki meklē pēdas mākslīgajam intelektam arī antīkās pasaules kultūrā. "ChatGPT" sengrieķu eposos neatradīsim, taču jau tolaik cilvēka prātu nomāca jautājumi par mākslīgi radītu tēlu un vārdu lomu viņu dzīvēs. Par dabisko un mākslīgi radīto lietu kārtību Antīkajā pasaulē saruna raidījumā. Skaidro Ilona Gorņeva, filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Univers...

Antropologi šovasar devās ekspedīcijā Latvijas rietumu piekrastes ciematos Kolkā, Rojā, Engurē, Bērzciemā un Lapmežciemā, lai dokumentētu to, kā mainās tradīcijas un paradumi zvejnieku dzīvēs. Vai šī profesija turpinās nākamājās paaudzēs un kā mainās zvejnieka arods līdz ar politiskiem lēmumiem un ekoloģiskām krīzēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā par ekspedīciju stāsta vides antropoloģe, Centrālei...

Aizvadītajās nedēļās pasaules valstu pārstāvji tikās Kolumbijas pilsētā Kali sarunās par biodaudzveidības jautājumiem un ekoloģisko krīzi, kas piemeklē planētu šobrīd. Sākot ar drošticamiem datiem par ekoloģisko stāvokli, beidzot ar rīcības plānu - diskutējamā bijis daudz. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies dabai un klimatam, un tam, kā mums sokas ar plāniem apturēt sugu izzušanu uz zemes....

Rudens pagriezies uz otro pusi un to dabā saistām ar laiku, kad koki nomet pēdējās lapas. Kāpēc dabā ir novērojams lapkritis? Ko lapu krāsa stāsta par procesiem pašā kokā un vai klimata pārmaiņas var apdraudēt ikgadējo zelta rudeni? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes augu fizioloģijas katedras pētniece Jevgeņija Ņičajeva un Latvija...

Pasaule, kurā mēs nonākam mūsu prāta dziļākajos apcirkņos - fascinējoša, dažkārt biedējoša un tik maz izpētīta. Kāda laba paruna saka - miegs gaida tos, kuri uzdrošinās sapņot. Sapņi tik tiešām ir neatņemama miega sastāvdaļa un ne tikai, jo dažkārt skaists vai tieši otrādi biedējošs sapnis var mainīt noskaņojumu visai nākamajai dienai. Ko šie nakts fantāziju stāsti mūsu galvās lieicina par mums pa...

Atslēgas vārds būtu iekļaušana - tā varētu teikt par šī gada Nobela prēmijas laurētu pētījumu ekonomikā, kas izpelnījies komisijas atzinumu un ļauj mums gūt atbildi uz mūžseno jautājumu - kāpēc viena valsts izvirzās vadībā savā ekonomiskajā attīstībā, kamēr citas stagnē un brūk. Kāda valsts maciņam saistība ar cilvēku labsajūtu un valsts institūciju spēju sarunāties un iesaistīt pilsoņus ikdienas...

Par šī gada Nobela prēmijas laureātiem medicīnā var teikt, ka viņi ir atkājuši ko tādu, kas daudz labāk ļauj izprast to, kā tādi sarežģīti organismi kā cilvēki, spēj augt un attīstīties, turpretim Nobela prēmija ķīmijā līdzīgi kā fizikā parāda mākslīgā intelekta lomu dažādās zinātnes jomās. Par microRNS atklāšanu un par proteīnu datormodulēšanu stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Helvijs...

Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilī šajā rudenī atgriežas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Lai arī ar pilnu jaudu tas darbību atsāks tikai nākamajā gadā, jau šobrīd interesentiem ir iespēja apskatīt rekonstruētās telpas un apmeklēt pasākumus. Par to, ko šīs telpas slēpj vai nu jau jāsaka gluži pretēji - atsedz un kāda ir pati Rīgas pils vēsture, saruna raidījumā. Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures...

Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī aizvadīta starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība”. Kā bruņoti konflikti ietekmē kādas kopienas kultūrvēsturisko mantojumu? Vai kultūra var eksistēt teritorijā, kur ilgstoši nav miera, un kā saglabāt to, kas ir tik trausls, kā sena ēka vai muzeja kolekcija, un...

No idejas līdz gatavam medikamentam, ko piedāvā pacientam - šis ceļš ir ļoti garš, dažkārt prasa vairāku desmitgažu rūpīgu darbu un ne vienmēr gala rezultāts apmierinās pacientus, ne vienmēr daudzie gadi darba rezultēsies veiksmīgā slimības ārstēšanā. Taču katrs pētījums ļauj būvēt nākotnes medikamentu līdzīgi kā lego klucīši, vairojot zināšanas par to, kā mūsu organisms pieņems konkrēto medikamen...

Šī gada Nobela prēmija fizikā atnesusi lielu pārsteigumu - tradicionālo fizikas atklājumu vietā laurus plūs mašīnmācīšanās un neironu tīklu pētījumi. Ko šāds pavērsiens nozīmē matemātiķiem un datoriķiem? Kā mašīnas ir iemācītas mācīties un kā šie atklājumi ir mainījuši mūsu ikdienas dzīvi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē fiziķis, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Universitātes Padom...

Rīgā vairākās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem vides organizācijas un domnieki spriedīs par to, kā pilsētu pielāgot klimata pārmaiņām. Lai arī Rīga nekad nav gatava, klimata pārmaiņas min uz papēžiem un jau šobrīd jārod risinājumi karstuma, plūdu u.c. problēmām pilsētā. Nesen raidījumā runājām par centieniem glābt ledājus un šajā sarunā atkal ieskanējās jautājumi par to, kas notiks ar tādu pilsētu...

Dažkārt sarežģītu vēstures procesu ir vieglāk izprast caur viena cilvēka dzīvesstāstu, kādas mazas vietas vēstures izpēti vai kādu ļoti lokālu notikumu. Šī "mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka. Kāpēc nepieciešama mikrovēsture un kāpēc neiztikt bez lielo notikumu pārzināšanas? Ierasts, ka vēsturi uzlūkojam un arī mācāmies, par pamatu ņemot lielus un nozīmīgus notikumus - kara sā...

Cilvēka fiziskās spējas var attīstīt ar rūpīgu treniņu programmu, bet tā ir tikai daļa no sportista veiksmes. Lai “augstāk, tālāk, stiprāk” patiešām piepildītos, talkā nāk inženieri. Mūsdienās neviens sportisks sasniegums, neviena olimpiskā medaļa un pasaules rekords netiek sasniegts bez inženieru palīdzības. Sākot ar sporta apģērbu, beidzot ar tehnisko inventāru - inženieri ar sportistiem strādā...

Krīzes brīžos visi risinājumi ir derīgi - tā varētu teikt ģeoinženieri, kuri šobrīd cenšas rast veidus, kā sargāt kūstošos ledājus, piemēram, sūknējot ūdeni no okeāna uz ledus masas virsmas, cerot tādejādi padarīt ledus slāni biezāku. To, ka ledāji kūst strauji - zinām, to, ka nespējam operatīvi samazināt emisijas un palēlināt klimata pārmaiņas - zinām, bet, vai inovatīvas tehnoloģijas būs tās, ka...

Dzīvības nodrošināšanai uz planētas Zeme ir nepieciešams skābeklis, bet skābekli ražo paši organismi. Tas ir unikāls aplis, kurā viens patērē to, kas otram ir atkritumi. Vismaz zināmajā Visumā nav otras tādas planētas, kurā būtu skabēklis un ūdens, temperatūra un atmosferā tādā apjomā, lai te plauktu dzīvība. Kāda uz mūsu planētas ir skābekļa loma? Kāpēc tas ir tik svarīga dažādiem dzīvniekiem un...

Raidījumu esam veltījuši kosmosam, konkrētāk ķibelēm, likstām un ikdienas sadzīves grūtībām, kas sagaida cilvēkus, dodoties planētas Zeme orbītā. Varbūt esat dzirdējuši, ka kosmosa aparāta "Starliner" tehnisko problēmu dēļ Starptautiskajā kosmosa stacijā uz krietni ilgu laiku atstāti divi astronauti. Misija, kurai bija jāilgst vien nedēļu, izvērtusies daudzos garos mēnešos un šogad Ziemassvētkus a...

Sākot no gliemžvāka, kas vienas sugas ietvaros var būt ar atšķirīgu svītrojumu un krāsu, beidzot ar cilvēku, kurš ir dažāds savā veidolā – fenotipi ir tie, kas parāda pasaulei dzīvo būtņu daudzveidību. Kāpēc vienas sugas fenotipi ir tik daudzskaitlīgi un bagātīgi un citām to ir tik maz; kas īsti ir genotipi un kāpēc pirmajā mirklī ne vienmēr precīzi noteiksim cilvēka izcelsmi? Raidījumā Zināmais n...

Par pļavām pilsētā pēdējos gados esam runājuši visai daudz, acīgākie rīdzinieki būs pamanījuši, ka pļavu teritorijas pamazām apaug ar sev raksturīgo augāju. Kā pa šiem pāris gadiem iedzīvojušās pļavas Rīgā un vai arī nākotnē pilsētā būs vairāk šādu dabisko zālāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Medicīnas...

26. septembrī atzīmējām ir Eiropas Valodu diena , 30. septembrī - Starptautisko tulkotāju dienu. Tas viss mudina mūs pievērsties valodas jautājumiem un īpašu uzmanību veltām valodu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Kā savu renesansi digitālajā vidē piedzīvo lībiešu valoda un kāpēc ir tik būtiski veidot dažādas datubāzes valodai, kurā runā ļoti maza grupa cilvēku? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaid...

Adatainie akmeņi - par tādiem varētu dēvēt vienu otru sukulentu pārstāvi, kuri pirmajā mirklī tik tiešām vairāk atgādina akmeni nekā augu. Taču sukulento augu daudzveidība ir milzīga - to vidū gan šādi viltus akmeņi, gan lieli skaisti ziedoši krūmi. Kā kaktusi un citi sukulentie augi pielāgojas gariem sausuma periodiem? Kas ir supersukulenti un kādi fizioloģiskie procesi notiek šajos augos svilino...