Vietu lietas Latvijā

Trauki no "Pēterburgas" viesnīcas, lāde no Vites un Hikes bāreņu patversmes, Nīcas brunči un ziedu pušķi no gliemežvākiem - šo lietu stāstus lūkojam Liepājas muzeja krājumā.

Šobrīd Limbažu muzeja krājumā ir aptuveni 56 tūkstoši vienību. Krājuma galvenā glabātāja Diāna Nipāne teic, ka muzejs ir mazs, bet dārgumi te ir vairāki. Sudraba miršu pušķi, apbalvojums žēlsirdīgai māsai par nopelniem Pirmā pasaules karā, adītas smalkas zeķes un iedzīvotāju reģistra kartītes - ar šiem priekšmetiem iepazīstina Diāna Nipāne. Šobrīd Limbažu muzeja krājumā ir aptuveni 56 tūkstoši vie...

Sibīrijā rakstītās izsūtīto vēstules uz bērza tāss ir nozīmīgi Tukuma muzeja krājuma priekšmeti, šīs vēstules 2009. gadā tika iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Šo vēstuļu saturu iepazīsim raidījumā, kurā arī uzzināsim, kas rakstīts uz kāda Tukuma nama sienas dēļa 1905. gadā. Un vēl ieskats muzeja krātuves saldētavā, stāsts par Martas Staņas radītām mēbelē...

Grezni izšuvumi uz vienkāršiem audumiem, stāsts par dūraiņiem, kas adīti ar mīlestību, pašdarināta kvēplampiņa un eļļas trauks ar kartupeļa aizbāzni - "pērles" no Viļakas muzeja krātuves. Un atbilde uz jautājumu, kāpēc dēļu tēšamo darbarīku sauc par slīmestu. Tāds dēļu mizojamais darbarīks jeb slīmests ir viens no simtiem sadzīves priekšmetu, kas atrodas Viļakas novada muzeja krātuvē. Pats muzejs...

Turpmāk raidījums Vietu lietas ielūkosies Latvijas muzeju krātuvēs: kas ir tie priekšmeti, kuri ierasti glabājas skapjos un plauktos aiz slēgtām durvīm? Pirmā ekskursija Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krātuvē, tur iepazīstam pašu krātuvi un dažus eksponātus - buļļa ragu no Emiļa Melngaiļa kolekcijas un zināmu literātu rakstāmmašīnas. Rakstniecības, teātra un mūzikas vēstures krājumu sāka ve...

Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps izlēņoja Rankas muižu savam padomniekam fon Rozenam. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās muižas centru. Nams, kur tagad apkopota pagasta vēsture, ir celts 1880. gadā. Tolaik to vēlējis būvēt Rankas muižas barons Meijendorfs, un Piebalgas draudzes mācītājs Kēlbrants tai devis Elizabetes skolas vārdu. Laika gaitā tā saukta...

Nenopietnā gaisotnē sākas stāsts par muižu, kurā tika veikti nopietni atjaunošanas darbi, un tagad ikviens Kukšu muižas apmeklētājs var baudīt   dzīvu un elpojošu vēsturi  šajā namā, jo kā saka Kukšu muižas īpašnieks Daniels Jāns: "Lietām ir jādzīvo harmonijā ar cilvēkiem, nevis atsevišķi kā dekoratīvam elementam." Un muižas viesi drīkst sēdēt 17. gadsimta nogales krievu ampīra stila gulbju krēslo...

Gārsenes pils ir Sēlijas pērle, neogotikas stilā celta ēka, kura piedzīvojusi vairākas pārbūves, bet te ilgstoši, no 16.gadsimta 80.gadiem līdz agrārai reformai pagājušā gadsimta 20. gados, saimniekoja viena dzimta – baroni Budbergi. Gārsenes pilī uzklausām stāstu par baroniem Budbergiem, lūkojam skaistiem zīmējumiem rotāto krāsni - reto interjera palieku no baronu laikiem. Baznīcā uzzinām, kā bar...

Piemiņas zīme kā šaursliežu dzelzceļa sākuma lieciniece Valmierā. Valmierieša, gleznotāja Teodora Ūdera ieraksts kāda vācbaltu viesu grāmatā un senāki pilsētas vēstures liecinieki - izgreznots spēles kauliņš, gludināmais stikls un 17. gadsimta šāviņi, to visu skatām Valmieras muzejā. Laikā, kas tapa šis ieraksts, ekpresizstāde bija veltīta Valmieras šaursliežu dzelzceļa vēsturei un izstādes veidot...

Foto mākslinieka Igora Pliča senlietu kolekcijā Preiļos skatām fotogrāfijas vēsturi, savukārt,ielūkojoties mazākajā Latvijas dievnamā, ko cēlis Igors Pličs, uzzinām, kāpēc latgaļiem bijušas spēcīgas ģimenes. Tā ir vecākā koka ēka Preiļos, kas būvēta ap 1800. gadu un sākotnēji piederējusi Livonijas grāfu Borhu dzimtai – Preiļu un Varakļānu muižu īpašniekiem. Un pirms vairāk kā 20 gadiem fotogrāfs u...

Persiešu paklāji un interjera priekšmeti, kas saistīti ar diviem izciliem lietišķās mākslas meistariem, diviem Jūlijiem – Madernieku un Straumi. Oranžērijas kāpnes no baronu Volfu laikiem un „brīnummašīna” – Pētera Viļumsona pusautomātiskās stelles – to visu skatām Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. Aptuveni 140 gadiem metālā kāpnes ēkā, kur tagad mājo muzejs, veda uz telpām, kur, iespēja...

Rucavas atjaunotajās dzirnavās lūkojam to celšanas vēsturi, stāstu par kolorīto tautas muzikantu Pūķu Jāni, bet novada tautastērpus pētām gan dzirnavās, gan Dunikas pagasta senlietu krātuvē „Lauksargi”, kur arī uzzinām krātuves ēkas vēsturi. Dzirnavu ēku Rucavas ciemā uzcēla laikā no 1936. līdz 1937. gadam, tās darbojās līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem, tad te ierīkoja mehāniskās darbnīcas un nol...

Bērni nesaprot, ka bija jāgroza telefona ripa, un brīnās, kā tādu lielu telefonu, kas ir tik neparocīgs, varēja paņemt līdzi uz skolu. Šādu stāstu dēļ Guntars Zeile kopā ar sievu Lailu labprāt vadā ekskursantus pa savu muzeju, kuru nosaukuši atbilstoši tur redzamajiem eksponātiem – Seno lietu un krāmu muzejs. "Kas citiem ir krāmi, tās mums ir vērtīgas lietas muzejam," teic Skujenes Seno lietu un k...

Šobrīd ārpus Latgales kultūrtelpas izskan prozas rakstītājas un tekstilmākslinieces Anneles Slišānes vārds, vairākas ziemas pēc kārtas acis priecē viņas māsas Lienītes Slišānes adītās cepures uz Nacionālā teātra atlantu skulptūru galvām, brālis Andris ir nemateriālā kultūras mantojuma centra Upīte direktors, viņa bērni turpina skandēt latgaliešu tautas dziesmas, bet dzimtas pīlāram – dzejniekam, n...