Vai zini?

Stāsta kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla Kultūrā iedibinātā prakse kādam novēlēt "Daudz laimes dzimšanas dienā!" meklējama senos laikos. Arī apsveikuma veids ir attīstījies no dažādu kultūras un vēstures tradīciju sintēzes. Senatnē Austrumu imperatori bija uzsākuši tradīciju rīkot svētkus dzimšanas dienās. Hērodots (5. gadsimts p...

Stāsta vijolnieks, JVLMA emeritētais profesors Juris Švolkovskis Arvīdu Žilinski no pirmajām reizēm atceros kā pianistu. Bija tādi pedagogu koncerti – droši vien tie bija Dārziņskolas pedagogi, un interesanti, ka no spēlētājiem vislabāk atceros tieši Arvīdu Žilinski: viņš spēlēja savu darbu "Labrenča gadatirgū", tas man likās tāds "feierverks" – pie klavierēm viņš nudien darīja brīnumu lietas! Kad...

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Vai zini, ko laikmetīgajā skatuves mākslā mēs saprotam ar vārdu "performants"? Tas ir mākslinieks, kas reizē ir izpildītājs un autors, pats var būt radījis gan dramaturģiju, gan muzikālo partitūru, pats arī var būt bijis savas izrādes režisors vai horeogrāfs. Vēl š...

Stāsta arfiste un koklētāja, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfu grupas koncertmeistare Ieva Šablovska Arfa vienlaikus ir viens no vissenākajiem un arī visjaunākajiem mūzikas instrumentiem. Kāpēc tā? Neraugoties uz arfas seno izcelsmi, kas meklējama senajās civilizācijās, instruments attīstījies ļoti lēnām un eksperimentēšanas rezultātā mūsdienu klasiskā koncertarfa izveidojusies tikai 180...

Stāsta literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte Vai zini, ka Valtaiķu mācītājmuižā dzimuši divi izcili luterāņu mācītāji – brāļi Katerfeldi, kuri netiešā veidā sekmējuši Jaunlatviešu kustību? Johanns Katerfelds (1794-1869) bija mācītājs Valtaiķu draudzē. Vairākkārt palīdzēja materiālās grūtībās nonākušaja...

Stāsta kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla Francijā pieņemts uzskatīt, ka kultūra sākas ar ēdienu, respektīvi, galda kultūru. Tās vēsture ir interesanta, jo Francijas virtuves un galda kultūras vēsture sākas ar Gijomu Torelu (Guillaume Tirel, 1310-1395), kurš bija pazīstams ar iesauku "Taiva" (Taillevent) – viņš bija karaļa Kārļa V...

Stāsta vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis Manas studijas Maskavā beidzās 1965. gada pavasarī, bet 1964. novembrī uz brīvdienām biju iegriezies Rīgā. Apciemoju savu pirmo Alma Mater, iegāju vestibilā un faktiski jau durvīs sastapos ar tālaika katedras vadītāju docentu Voldemāru Stūrestepu, kurš stāsta: tā un tā, profesors Targonskis uz kādu...

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Teātru katalogs Izrādes.lv ir privātu entuziastu iniciēts projekts, kas 2019. gadā attīstījies no viena aizrautīga teātra skatītāja Kristapa Skujiņa veidotas "excel" tabulas. Tajā tika atzīmētas noskatītās teātra izrādes, pievienots vērtējums un… kādā brīdī izrādīj...

Stāsta arfiste un koklētāja, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfu grupas koncertmeistare Ieva Šablovska Arfa pieder pie pasaulē vissenāk pazīstamajiem mūzikas instrumentiem. Tā tika plaši izmantota jau senajās civilizācijās, par tās izcelsmi stāsta leģendas un mīti. Daži mūzikas vēstures pētnieki apgalvo, ka arfa cēlusies no mednieka loka un radusies tad, kad pirmatnējais cilvēks izjuta nep...

Stāsta literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte Jāatzīstas, ka drošu ziņu par to nav nevienam, arī man. Bet dalīšos ar versijām un izteikšu dažus minējumus no savas puses. Pirmais apraksts par akmens galvu atrodams Tērbatas vācbaltu iknedēļas laikrakstā "Das Inland" (burtiskā tulkojumā – "Iekšzeme") 1852....

Stāsta kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. Dagmāra Beitnere-Le Galla Jau krietnu laiku emocijas tiek uzlūkotas kā absolūti esenciālas zināšanas socioloģijā, jo neviena darbība sabiedrībā nav izprotama bez emociju klātbūtnes. Jau pati sabiedrība ir emociju mijiedarbībā esoša sistēma, līdzīgi kā cilvēka dzīve nav iedomājama bez emocijām. Viens no emociju...

Stāsta vijolnieks, JVLMA emeritētais profesors Juris Švolkovskis Mūzikas akadēmijā strādāju jau kopš 1964. gada, un, kaut arī blakus tam mazliet esmu bijis saistīts arī ar Filharmoniju, patiesībā mana vienīgā pamatdarbavieta vienmēr bijusi Mūzikas akadēmija. Līdz ar to ar visiem mūsu mūzikas dižgariem esmu sastapies vai nu tuvāk, vai tālāk: vai nu kaut kādā veidā sadarbojoties, vai arī vienkārši s...

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Jēdziens "laikmetīgā deja" profesionālās dejas vidē mērķtiecīgi tika adaptēts 2007. gadā, kad Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas asociācija aicināja uz diskusiju dejas praktiķus un teorētiķus, lai vienotos par to, kā dažādo dejas virzienu, stilu un formu daudzve...

Stāsta Rundāles pils direktore Laura Lūse 29. jūnijā apmeklētājiem tika atvērta Karalisko kolekciju galerija Madridē, kurā skatāmi pēdējo piecu gadsimtu laikā Spānijas karaļnama uzkrātie mākslas darbi. Spānijā karaliskās mākslas kolekcijas un arhitektūra kopš otrās republikas laika (1931) ir valsts īpašums, un par tā saglabāšanu rūpējas Patrimonio National, ko latviski varētu dēvēt par Nacionālā m...

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns  Vai zini, ko rīdzinieki dziedāja 19. gadsimta pirmajā pusē? Vai pat precīzāk – gubernatora Filipo Pauluči (Filippo Paulucci) laikā (1812–1829)? Nu, rīdzinieki jau arī tolaik bija dažādi, visādi, atšķirīgi, bet kodolu tak pavisam droši veidoja vācu pilsoniskās aprindas un lēnām aizejošā aristokrātija. Par šo periodu mums ir izteiksmīgs, dzīvs raksturojums pirmajā Rī...

Stāsta Ojāra Vācieša muzeja vecākais speciālists Mārtiņš Bērziņš Ojārs Vācietis Pārdaugavā Ojāra Vācieša ielā 19 (toreiz – Lielajā Altonavas ielā) dzīvoja no 1960. gada līdz mūža pēdējai dienai 1983. gadā. Viņš mīlēja šo māju. Togad [1960. gada] janvārī, pirmoreiz pagalmā ienākot, Ojāru Vācieti un Ludmilu Azarovu pašā tā vidū sagaidījusi milzīga sudrabegle – kā pirmais šīs mājas sveiciens. 1969. g...

Stāsta Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse    Valdnieka pienākums bija nodrošināt dzimtas turpināšanos pa vīriešu līniju, tāpēc dēlu piedzimšanu īpaši gaidīja, un troņmantinieka nākšanu pasaulē atzīmēja ar svinībām. Laikā, kad Bīroni pēc trimdas varēja atgriezties Kurzemē, Ernsta Johana vecākajam dēlam princim Pēterim bija jau gandrīz 40 gadu, un jautājums par dzimtas turpināšanu kļuva īpaši...

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns Vai zini, kur ir Šopēna sirds? Tas ir garāks stāsts, kurā jo spēcīga arī traģiskā komponente. Un arī tuvosimies šim kodolam palēnām… Friderika Šopēna dzīves nogale nebija gaiša. Visvairāk ļauna, protams, nodarīja slimība (tuberkulozei tolaik nebija efektīvas terapijas). Šajā laikposmā daudz palīdzēja komponista senie draugi no Varšavas liceja laikiem. Jau kopš 1830....

Stāsta Mārtiņš Bērziņš, O. Vācieša muzeja vecākais speciālists Ojāra Vācieša dzīvokļa viesistabas plauktos glabājas vairāk nekā trīsdesmit termosu. Tā ir dzejnieka vispraktiskākā kolekcija. Termosus ar karstu tēju vai kafiju viņš reizēm ņēma līdz savās garajās pastaigās. Reizēm, kad nāca viesi viņam uz galda jau bija termoss ar karstu kafiju. Tomēr visvairāk termosi Ojāram Vācietim noderēja tieši...

Stāsta dziedātāja Annija Putniņa. Ērvina Berlina (Irving Berlin) īstais vārds ir Izreals Beilins, un viņš dzimis 1888. gadā Sibīrijas pilsētā Tjumeņā. Ebreju izcelsmes dēļ viņa ģimenei nācās pamest dzimto pilsētu, lai emigrētu uz tālo Ameriku. Berlinam bija tikai pieci gadi, kad ģimene ieradās Ņujorkā. Savu pirmo dziesmu “Mērija no saulainās Itālijas” viņš publicēja 1907. gadā, bet 1911. gadā izdo...

Stāsta vēsturniece, grāmatu "Skaists bij’ tas laiks" un "Kā var aizmirst" autore Anita Bormane Dzīvo ātri, baudi un priecājies, nekam pārāk nepieķeries, jo it visam ātri var pienākt gals – šīs izjūtas bija labi pazīstamas daudziem pasaules kara postu, nāvi un iznīcību piedzīvojušajiem. 20. gadsimta 20. gados vecie kārtu un dzimumu kanoni zaudēja nozīmi. Karā savu morālo un nereti arī fizisko spēku...

Stāsta Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse Kurzemes hercogs Pēteris (1724-1800) bija kaislīgs mākslas kolekcionārs. 18. gadsimtā viņam piederēja mūsdienu Latvijas teritorijā lielākā un vērtīgākā gleznu un grafikas darbu kolekcija, ko papildināja arī tēlniecība, dekoratīvās mākslas priekšmeti un laikmeta modei atbilstošas mēbeļu garnitūras. Iztēlojoties hercoga kolekciju bagātības, jāpatur pr...

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns  Droši vien gandrīz jebkurš mūsdienu cilvēks zinās, pazīs un būs redzējis klavieru pedāļus (tādu mēdz būt no diviem līdz pat četriem). Pats galvenais no tiem iedarbojas ar stīgu slāpēšanas atcelšanu, kas skaņu paildzina, padara apjomīgu, daudzkrāsainu un dzīvu. Tā parasti tomēr ir salīdzinoši īslaicīga – visbiežāk pieskaņota attiecīgajā brīdī dominējošajam akordam /...

Stāsta Ojāra Vācieša muzeja vecākais speciālists Mārtiņš Bērziņš Ojāram Vācietim ārkārtīgi patika pastaigāties. Mazie pastaigu loki turpat Pārdaugavā – uz Arkādijas parku, uz Āgenskalnu, apkārt Māras ezeram. Oficiāli tas, protams, ir Māras dīķis, bet Ojārs Vācietis teica – Māras ezers. "Un dīķis nav dīķis, jo dīķis ir līķis, tev būs to par ezeru saukt," viņš raksta vienā no saviem dzejoļiem. Dzejn...