Vai zini?

Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls “Regtaims” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. “augstās šķiras” baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepā...

Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Dr. art. Inese Žune. Emilis Melngailis 1901. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju un pēc tam tur piecus gadus strādāja par mūzikas kritiķi lielākās vācu avīzes "St. Petersburger-Zeitung" redakcijā, pasniedzis privātstundas, spēlējis ērģeles un vadījis kori latviešu baznīcā, bet tad pēkšņi devies uz Vidusāziju, Taškentu, kur aizv...

Stāsta vēsturnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas ilggadējs vadītājs Elmārs Zemovičs. Kad gatavojāmies tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades sagaidīšanai 2020. gadā, kopā ar profesoru Vilni Strautiņu apzinājām visus pūšaminstrumentu katedras pedagogus, kuri strādājuši akadēmijā kopš pašiem pirmsākumiem. Un viņu vidū – Jāzepa Vītola grāmatā par Latvijas kon...

Jautāšu citādi: kurš ir visplašākais no latviešu tautasdziesmu tematiskajiem cikliem? Vai vēl precīzāk – kuriem latvieša mūža godiem veltīts visvairāk dziesmu? Jā, protams – kāzām. Skaitļi ir iespaidīgi. Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu vākumā ir pāri miljonam tekstu. Gandrīz piektā daļa, nepilni 200 tūkstoši, attiecas uz kāzu jo daudzveidīgajām norisēm. Varbūt lieki, tomēr precizēšu, ka...

Stāsta tulkotāja Māra Poļakova. 1986. gada pavasarī Kijivas apgabala ziemeļos, 16 km no Baltkrievijas robežas, notika tāda katastrofa, ka šīs vietas nosaukums, kā raksta dižā Oksana Zabužko, kļuva par pirmo ukraiņu valodas vārdu, kuru drīz zināja ļaudis visos kontinentos – “piecus gadus pirms tam, kad Eiropas kartē parādījās vārds “Ukraina” (abi notikumi gan ir tieši saistīti, un nu jau var droši...

Ričarda Rodžersa (Richard Rodgers) un Oskara Hamerstaina (Oscar Hammerstein II) mūzikla pamatā ir Ferenca Molnāra drāma "Lilioms", kas vēsta par karnevāla iekšāsaucēju Liliomu jeb mūzikla versijā – Biliju – un viņa sievu Džūliju, kura jauno vīrieti mīl par spīti Bilija vardarbībai pret viņu. Mūzikla noslēgumā izskan rinda, ko, domājams, mūsdienās nespētu uzrakstīt neviens saprātīgs cilvēks: "Ir ie...

Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Dr. art. Inese Žune. Ne par vienu citu latviešu komponistu nav tik daudz nostāstu un anekdošu kā par Emili Melngaili. Mūzikas kritiķis un komponists Jānis Cīrulis (1897–1962) atmiņu grāmatā “Muzikanta piezīmes” rakstījis: “Melngailim piemita vairākas sejas, bet neviens īsti nevarēja atminēt, kura ir īstā. (..) Ja vajadzēja, Melnga...

Stāsta vēsturnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas ilggadējs vadītājs Elmārs Zemovičs. Daudziem mūsdienās tas ir pilnīgi svešs vārds, taču 19./20. gs mijā viņa bija pirmā starptautiski atzītā koncertējošā latviešu pianiste. Elīze dzimusi 1870. gada 9. janvārī Rīgā. Sākumā mācījusies pie vēlāk ļoti slavenā diriģenta Otto Lozes, kurš savā laikā karjeru sāka Rīgas Vācu teātrī kā čell...

Stāsta mūziķe, folkloras skolotāja, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece  Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizm...

Stāsta tulkotāja Māra Poļakova  Mēs zinām, ka Ukrainā lieto t. s. kirilisko alfabētu, kura radīšanu tradīcija piedēvē kristiešu mūkiem Kirilam un Metodijam no Solunas, tagadējiem Salonikiem, taču cilvēki tagadējā Ukrainas teritorijā rakstīja arī pirms tam. 9. gs. beigās – 10. gs. sākumā dzīvojušais bulgāru mūks "Melnsvārcis Hrabrs" – vai varbūt "Drosmīgais Mūks" – traktātā "Stāsts par rakstzīmēm"...

Arī mūziklu vēsturē un šodienā pastāv aizspriedumi par šo žanru: tas jau tāds lēts, lipīgu melodiju šovs vien ir. Un nav jau tālu no patiesības – daudzi mūzikli patiešām tika radīti izklaidei, lai, piemēram, pagājušā gadsimta karu ēnā dzīvojošie kaut uz stundu varētu aizmirst savu trauksmi, ko ģeopolitiskā situācija radīja ikviena iedzīvotāja dzīvē. Taču paralēli izklaidējošiem mūzikliem tika radī...

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte, muzikoloģe, Dr.art. Inese Žune Melngailis interesējies arī par latviešu valodas jautājumiem. Tāpat kā viņa mūzikā, kas izaugusi no tautas melodiju dzīlēm, arī valodā viņam bijis savs stils. Iespējams, ka arī Melngaiļa īpatnējo, bet ļoti bagāto latviešu valodu ietekmējusi viņa iedziļināšanās senatnes garamantās. Pierakstot teicēju dziedātās m...

Stāsta vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis Ar Lūciju Garūtu tuvāk iepazinos 1969. gada nogalē, kad trio sastāvā ar Valdi Janci un Māri Villerušu gatavojām Garūtas Klavieru trio mūsu Konservatorijas 50. gadadienas jubilejas koncertam. Pēc koncerta komponiste katram no mums uzdāvināja Silvijas Stumbres sarakstīto monogrāfiju par Lūcijas Garūt...

Stāsta mūziķe, folkloras skolotāja, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece  Vai zini, kas ir bandinieki? Ne tie, kas šahā. Kaut gan, arī ar viņu nosaukumu nav bijis tik vienkārši. Pirmais šīs šaha figūras nosaukums latviešu valodā 1885. gadā bija "bauris" (no vācu valodas – Bauer, t.i., zemnieks.). Šā vārda nievīgās nokrāsas dēļ nākamie autori izvēlējās citus apzīmējumus: ka...

Stāsta tulkotāja Māra Poļakova  Vai zini, kāpēc Ukrainas galvaspilsētas nosaukumam latviski jābūt "Kijiva", ja ukrainiski ir gan "мій Київ", gan "Києве мій"? Ukrainas galvaspilsētu, kas šogad svinēs 1542. gadskārtu, ukraiņu valodā sauc "Київ", un leģenda vēsta, ka šis nosaukums radies no tās leģendārā dibinātāja, cilts vadoņa Kija vārda: teiksmainie Kijs kopā ar brāļiem un māsu dzīvojuši Dņipras k...

Ir vēsīgs 1985. gada oktobris, un britu teātra producents Kamerons Makintošs (Mackintosh) savā klēpī tur rīta avīzi. Iepriekšējā vakarā pirmizrādi piedzīvojis kāds viņa producēts mūzikls. Šajā pašā 1985. gadā franču komponista Kloda Mišela Šēnberga radīto koncertuzvedumu "Nožēlojamie" pēc Viktora Igo romāna motīviem Londonas vestendieši pārveidojuši savā mēlē un nu ar krāšņu skatuvi, leģendāriem a...

Stāsta Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte, muzikoloģe, Dr.art. Inese Žune Emili Melngaili, kuram 15. februārī apritēs 150, atceramies un godinām galvenokārt kā folkloristu un komponistu, kuram bijusi principiāli jauna attieksme pret latviešu tautas gara mantojumu. Liekas pat savadi, ka šo skarbo, šķautnaino cilvēku tā varējusi savaldzināt vienkārša tautasdziesma, kāda jauna, līdz tam...

Stāsta vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis Vai zini, ka Latvijas mūzikas vēsturē zināmas divas sievietes, kas jau tālajā 19. gadsimtā augstskolā studējušas vijoļspēli? Šoreiz pastāstīšu par vienu no viņām – Mariju Feders. Par viņu kaut ko uzzināt man palīdzēja mūzikas pētnieks Elmārs Zemovičs, vēsturnieks Ainārs Radovics un arī pianists Ven...

Stāsta mūziķe, folkloras skolotāja, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece Vai zini, ka ir kāds teiksmains motīvs latviešu folklorā, par ko dzied dziesmas un stāsta pasakas? Tā ir Garā pupa. Pasaka par bārenīti, kas uzkāpj debesīs pa pelnos izdīgušās pupas zariem, domāju, visiem zināma. Meklēdama to savā pasaku grāmatu plauktā, uzduros mazai pelēcīgi brūnganai grāmatiņai "Br...

Stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte. Gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) 20. gs. sākumā bija biežs viesis Kārlim Vilhelmam Manteifelim (1872–946) piederošajā Kazdangas muižā, tur gleznoja, izveidoja arī piemiņas medaļas metu pils īpašnieka veiksmīgai pārnākšanai no krievu-japāņu kara (1904–1905). Šādu medaļu bijis ap simtu, un Manteifelis tās d...

Tiesa, pētījumos „laime” reti ir viena no galvenajām sociologu interesēm. Biežāk to noreducē uz apmierinātību ar dzīvi, jo grūti atrast pētījuma marķierus tik gaistošai parādībai kā laime. Par laimi sarežģīti ir ne tikai pētīt, bet vispārinoši aptvert jebkādus parametrus vai izpausmes, jo laime ir individuāla izpratne, piedzīvojums, arī pārdzīvojums. Laimīgi cilvēki nav interesanti literatūrai, mū...

Atmiņās dalās vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis. „Viens no dižgariem, ar kuru man ir bijis tas gods un laime sadarboties, ir Leonīds Vīgners. Viņš pēcgara gados bija neapšaubāma autoritāte – gan kā operas diriģents, gan simfoniskās mūzikas diriģents. Viņš bija cilvēks, kurš patiešām drīkstēja nest vārdu "maestro". Necerēju, ka iepazīšu vi...

Stāsta Dita Jonīte, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente. Reizēm horeogrāfs ir tikpat svarīga persona kā režisors. Bet vispirms gan jāpasaka, kas saprotams ar vārdiem “horeogrāfs” un “dramatiskais teātris”. Horeogrāfs ir kustību mākslinieks, kas strādā ar ķermeni laikā un telpā. Tā var būt gan deju sacerēšana un iestudēšana...

Stāsta arfiste un koklētāja, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfu grupas koncertmeistare Ieva Šablovska. Ķeltu arfa atšķiras no mūsdienu koncertinstrumenta – tā ir mazāka, klēpī turama un tās īpašā atšķirība ir lokveida kolonna. Ķeltu arfa ir svarīgs īru tautas simbols, kuras tēls tiek ļoti bieži izmantots – Īrijas ģerbonī attēlota zelta arfa ar sudraba stīgām uz zila vairoga. Ģerboņa aizsā...

Stāsta literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte Ne vairāk, ne mazāk tā ir Mirdza Ķempe! Atgādināšu, ka viņa bija pirmā Latvijas Radio spīkere, savu karjeru uzsākot nu jau tālajā 1928. gadā. Savas humorspējas Ķempe izkopa jau 1930. gados, tulkojot un pielāgojot ārzemju šlāgeru tekstus skaņuplašu fabrikas "...