Latvijas Radio 1
Šīs dienas acīm
Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.
Be sure to visit the podcast's website and support the creator: lr1.latvijasradio.lv
Author
Latvijas Radio 1
Category
Podcast website
Latest episode
Sep 13, 2026
Where to listen?
Podcasts in the app Replaio Radio Coming soonPodcasts are coming to the app soon. Install now and be the first to see a whole new take on podcasts
Episodes
Par Kurskas kauju sarunā ar vēsturnieku Valdi Kuzminu 29.07.2018 30:59
Pirms 75 gadiem, 1943. gada jūlijā un augustā, Vācijas un PSRS bruņotie spēki izcīnīja Kurskas kauju – vienu no lielākajām sadursmēm Otrā pasaules kara laikā. Par Kurskas kauju stāsta vēsturnieks Valdis Kuzmins.
Cars Nikolajs II ģimenes nogalināšana 1918. gadā 22.07.2018 30:35
1918. gada naktī no 16. uz 17. jūliju Jekaterinburgā, tā sauktajā Ipatjeva namā savu dzīvi beidza pēdējais Krievijas imperators – cars Nikolajs II, viņa sieva Aleksandra Fjodorovna, viņa četras meitas, dēls un bijušais troņmantinieks Aleksejs, kā arī cara kalpotāji. Tā ir cara slepkavība vai arī leģitimējama jaunās varas izrēķināšanās ar vecās varas simbolu un galvu. Par to stāsta vēsturnieks Jāni...
Kādai jābūt valsts politikas ietekmei uz vēstures procesu apzināšanos sabiedrībā? 15.07.2018 29:57
Ieskats zinātniskajā konferencē “Varas Latvijā no senlaikiem līdz nacionālai valstij”. Konferenci organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitāte. Uzstājās vēsturnieki un citi sociālo zinātņu pārstāvji, kuri individuālo grantu programmas “Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā” ietvaros apcerējuši dažādus valstiskuma modeļus un sistēmas, kas vēstures gaitā pastāvējušas Latvijas t...
Formulējums “brīva, suverēna Latvija” pirmo reizi izskanējis Šveicē 11.07.2018 29:01
Latvija un Šveice – šodien tās mums šķiet viena otrai tālas zemes, ilgu laiku bijušas gluži kā divās pasaulēs, ar dzelzs priekškaru šķirtas. Tāpēc šodien daudziem paradoksāls varētu šķist fakts, ka formulējums “brīva, suverēna Latvija” pirmo reizi izskanējis tieši Šveicē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma un politoloģe Vita Matīsa.
Divu sējumu izdevumā “Latvija un latvieši” priekšplānā ir Latvija kā valsts 08.07.2018 30:01
Divu sējumu izdevums “Latvija un latvieši” - fundamentāls kolektīvs darbs. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta divi tā autori – vēsturnieki Tālavs Jundzis un Indulis Zālīte. Pirms dažiem gadiem iznāca darbs ar līdzīgu nosaukumu četros sējumos, kas arī bija līdzīgas ievirzes. Šis izdevums nav iepriekšējā pārstrādājums, bet pilnīgi jauns darbs. Arī tā shēma, liela daļa autoru un raksti ir...
Eiropas drošības situācija šodien un tās nozīmīgākie apdraudējumi 01.07.2018 30:18
Raidījums veltīts šodienai. Maijā, uzturoties Briselē, raidījuma autors Eduards Liniņš tikās ar drošības eksperti organizācijas Vācijas Savienoto valstu Māršala fonds vecāko līdzstrādnieci Kristīni Bērziņu. Sarunas temats – pašreizējā Eiropas drošības situācija un tās nozīmīgākie apdraudējumi.
Izraēlas valsts tapšana un tās turpmākā vēsture. 2. daļa 24.06.2018 31:03
1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 2. daļa.
Izraēlas valsts tapšana un tās turpmākā vēsture. 1. daļa 20.06.2018 31:00
1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 1. daļa
Trīsdesmit gadu karš - viens no lielākajiem konfliktiem Eiropas karu vēsturē. 2. daļa 27.05.2018 30:14
2017. gadā atzīmējām 500 gadus kopš reformācijas. Šogad aprit gadskārta, kas visai cieši saistīta ar reformāciju un tiem simts gadiem, kas paiet pēc reformācijas. Proti, 1618. gadā, tātad pirms 400 gadiem Vācijā uzliesmoja 30 gadu karš, viens no lielākajiem konfliktiem ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas karu vēsturē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fa...
Trīsdesmit gadu karš - viens no lielākajiem konfliktiem Eiropas karu vēsturē. 1. daļa 20.05.2018 31:02
2017. gadā atzīmējām 500 gadus kopš reformācijas. Šogad aprit gadskārta, kas visai cieši saistīta ar reformāciju un tiem simts gadiem, kas paiet pēc reformācijas. Proti, 1618. gadā, tātad pirms 400 gadiem Vācijā uzliesmoja 30 gadu karš, viens no lielākajiem konfliktiem ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas karu vēsturē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fa...
1988. gada Vides aizsardzības kluba kampaņa pret Rīgas metro 09.05.2018 29:15
Atgriežamies 1988. gada pavasarī, kad ielās esošās varas nesankcionētās akcijās izgāja daudz ļaužu – runa ir par akcijām pret plānoto metro celtniecību Rīgā. Tajā laikā daudzi arī uzzināja, ka pastāv tāda organizācija, kā Vides aizsardzības klubs. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Vides aizsardzības kluba prezidentu – Arvīdu Ulmi. Atmodas kustībā laikā no 1987. gada nogales līdz 1988. gada jūnij...
Kārlis Markss - viens no ietekmīgākajiem domātājiem pēdējo pāris gadsimtu laikā 06.05.2018 30:56
1818. gadā 5. maijā nāca pasaulē Kārlis Markss, viens no ietekmīgākajiem ne tikai 19. gadsimta, bet arī visu pēdējo pāris gadsimtu domātājiem. Par Kārli Marksu, par viņa idejisko mantojumu un viņa ideju ietekmi vēsturē, saruna ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Juri Rozenvaldu. Markss nācis pasaulē Vācija 19. gadsimta pirmajā pusē, kas ir politiski sadalīta, bet kulturāli...
1920. gadā darbu sāk Latvijas Satversmes sapulce. Tās pirmie veicamie darbi 01.05.2018 29:26
Pirmā visas Latvijas tautas vēlētā pārstāvniecības institūcija – Latvijas Republikas Satversmes sapulce – savu darbību uzsāka 1920. gada 1. maijā. Kāda bija jaunās Satversmes sapulces dienas kārtība, raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks, Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Pirmie veicamie darbi bija Satversmes izstrāde un nedaudz vēlāk agrārā reforma...
Tautu pavasaris - revolūciju vilnis Eiropā 1848. gadā 15.04.2018 30:31
Tautu pavasaris – tādu apzīmējumu ieguvis revolūciju un sacelšanos vilnis, kuru Eiropa piedzīvo pirms 170 gadiem – 1848. gadā. Kas izraisīja šo viļņošanos Eiropā, kādi bija šie procesi un to rezultāti, raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Raimonds Cerūzis. Tādu revolūciju, politisku pārmaiņu domino efektu, kāds bija Tautu pavasaris, Eiropa nav piedzīvojusi ne pirms, ne pēc tam. Vienīgo līd...
Operācijas "Ziemas burvība" Otrajā pasaules karā un latviešu policijas vienību līdzdalība 11.04.2018 30:45
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Otrā pasaules kara notikumiem. Sarunas temats operācija “Winterzauber” jeb “Ziemas burvība” un tās kontekstā arī saruna par latviešu policijas vienību darbību vācu okupētajā padomju un Austrumeiropas teritorijā. Operācija “Ziemas burvība” Baltkrievijas teritorijā Latvijas teritorijas tiešā tuvumā notika 1943. gada pirmajos mēnešos. Tā noslēdzās 1943. gada aprīļ...
Māršala plāna īstenošana pēc Otrā pasaules kara 08.04.2018 30:59
1948. gada 3. aprīlī Amerikas Savienoto valstu prezidents Harijs Trumens (attēlā) paraksta likumu par ekonomisko sadarbību, līdz ar to tiek iedarbināta ļoti plaša atbalsta programma karā cietušajām Eiropas valstīm, kas plašāk pazīstama kā Māršala plāns. Par Māršala plāna tapšanu, darbību un rezultātiem raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Mā...
Kara aviācijas pirmsākumi Pirmā pasaules kara laikā 01.04.2018 31:00
1918. gada 1. aprīlis ir iezīmīgs datums kara aviācijas vēsturē. Šajā datumā ir dibināti Lielbritānijas gaisa spēki – pirmā no citām ieroču šķirām neatkarīga kara aviācija. Pirmais pasaules karš ir pirmais lielais militārais konflikts, kur plaši sāk izmantot aviāciju kā karošanas līdzekli un līdz ar to veidojas jauni karošanas paņēmieni, kā izmantot šo tehnisko līdzekli. Arī pati aviācija kara lai...
Operācija "Mihaels" - Vācijas uzbrukums Rietumu frontē Pirmā pasaules kara laikā 25.03.2018 30:00
Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies simts gadus senā pagātnē pie Pirmā pasaules kara notikumiem Rietumu frontē. Bija skaidrs, ka vācu virspavēlniecība mēģinās izmantot savā labā veiksmīgi noslēgušos karu Austrumu frontē. Ka tā mēģinās, pārsviežot spēkus uz Rietumiem, gūt izšķirošos panākumus un noslēgt karu sev vēlamā veidā Rietumos, jautājums bija, kur un kad. Šī uzbrukuma operācija sākās 1918...
Livonijas karš - būtisks pagrieziens mūsu dzimtenes vēsturē 21.03.2018 28:23
Livonijas karš – mūsu dzimtenei būtisks notikums, kas pa griež tās attīstību uz vairākiem simtiem gadu un atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu vēsturē. 1558. gada pašā sākumā Ivans Bargais sūta savu armiju uz Livoniju. Krievija to pamato ar pretenzijām par kādiem veciem parādiem pret Livoniju. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.
Krievija šodien. Saruna ar politsociologu Igoru Mintusovu 18.03.2018 31:22
18. martā kaimiņvalsts Krievijas pilsoņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par savas valsts prezidentu nākamajiem sešiem gadiem. Domājams, nevienu ne lielākajai daļai balsotāju, ne arī šī procesa vērtētājiem nav šaubu par vēlēšanu iznākumu – vairums Krievijas elektorāta uzskata prezidentu Putinu par labāko, ja ne par vienīgo iespējamo izvēli pašreizējā situāciju. Kas veidojis šīs dienas Krievi...
Brestļitovskas miera līgums 11.03.2018 29:45
1917. gada novembrī, nākusi pie varas Krievijā, boļševiku valdība tūdaļ steidzās uzsākt miera sarunas ar Vāciju. Tās 1918. gada 3. martā noslēdzās ar Brestļitovskas miera līgumu noslēgšanu. Kad Ļeņina valdība uzsāka Miera sarunas Brestļitovska, pilsētā, ko šodien pazīstam kā Brestu, boļševiku cerības ir noslēgt karu atbilstoši viņu deklarētajiem lozungiem – bez aneksijas un kontribūcijas. Vācijai...
Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā 25.02.2018 29:31
24. februārī savu valstiskuma simtgadi svinēja mūsu kaimiņi - Igaunijas Republika. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītāju militāro vēsturnieku Artu Johansonu. "Domājot par faktoriem, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā, mē...
Lietuvai - 100. Lietuvas nacionālā kustība un citi spēki 20. gs. sākumā 18.02.2018 29:18
Lietuva svin savu simto gadskārtu. 1918. gada 16. februārī Viļņā Lietuvas padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu. Kāda bija Lietuvas politiskā vide un politiskā elite 20. gadsimta sākumā? Kāda bija Lietuvas nacionālās kustības pozicionēšanās pret citiem spēkiem, kas tobrīd pastāvēja Lietuvā, kur tāpat kā Latvijā bija ne tikai Krievijas valsts vara, kuru pārstāvēja vietēja krievu birokrātij...
Poļu dumpis – lielākā sacelšanās pret Krievijas impēriju 19. gadsimtā 14.02.2018 30:54
Polijas janvāra sacelšanās, reizēm dēvēta arī par “poļu dumpi” sākas 1863. gada janvāra beigās. Šī ir lielākā un pirms 1905. gada notikumiem pēdējā poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu, taču nav pirmā. Šim notikumam ir vismaz 100 gadus ilga priekšvēsture. Tieši poļi un Polija ir lielākie nemiera cēlāji 19. gadsimtā Krievijā un Centrāleiropā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Ēr...
Lielais terors pret latviešiem. 1937. un 1938. gads Padomju Savienībā 11.02.2018 30:41
1937. gada beigas un 1938. gada sākums, laiks pirms 80 gadiem, ir periods, kas saistīts ar vienu no traģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē, proti, ar staļiniskā režīma represijām pret latviešiem Padomju Savienībā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Pētnieks uzskata, ka Latvijā šim noziegumam pievēršam pārāk maz uzmanības. 1937. gada 5. decembris tiek uzskatīts pa...
Similar podcasts
Replaio is not a podcast publisher; show names, artwork and audio belong to their authors and are distributed through public RSS feeds.