Šīs dienas acīm

Atgriežamies 1988. gada pavasarī, kad ielās esošās varas nesankcionētās akcijās izgāja daudz ļaužu – runa ir par akcijām pret plānoto metro celtniecību Rīgā. Tajā laikā daudzi arī uzzināja, ka pastāv tāda organizācija, kā Vides aizsardzības klubs. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Vides aizsardzības kluba prezidentu – Arvīdu Ulmi. Atmodas kustībā laikā no 1987. gada nogales līdz 1988. gada jūnij...

1818. gadā 5. maijā nāca pasaulē Kārlis Markss, viens no ietekmīgākajiem ne tikai 19. gadsimta, bet arī visu pēdējo pāris gadsimtu domātājiem. Par Kārli Marksu, par viņa idejisko mantojumu un viņa ideju ietekmi vēsturē, saruna ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Juri Rozenvaldu. Markss nācis pasaulē Vācija 19. gadsimta pirmajā pusē, kas ir politiski sadalīta, bet kulturāli...

Pirmā visas Latvijas tautas vēlētā pārstāvniecības institūcija – Latvijas Republikas Satversmes sapulce – savu darbību uzsāka 1920. gada 1. maijā. Kāda bija jaunās Satversmes sapulces dienas kārtība, raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks, Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Pirmie veicamie darbi bija Satversmes izstrāde un nedaudz vēlāk agrārā reforma...

Tautu pavasaris – tādu apzīmējumu ieguvis revolūciju un sacelšanos vilnis, kuru Eiropa piedzīvo pirms 170 gadiem – 1848. gadā. Kas izraisīja šo viļņošanos Eiropā, kādi bija šie procesi un to rezultāti, raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Raimonds Cerūzis. Tādu revolūciju, politisku pārmaiņu domino efektu, kāds bija Tautu pavasaris, Eiropa nav piedzīvojusi ne pirms, ne pēc tam. Vienīgo līd...

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Otrā pasaules kara notikumiem. Sarunas temats operācija “Winterzauber” jeb “Ziemas burvība” un tās kontekstā arī saruna par latviešu policijas vienību darbību vācu okupētajā padomju un Austrumeiropas teritorijā. Operācija “Ziemas burvība” Baltkrievijas teritorijā Latvijas teritorijas tiešā tuvumā notika 1943. gada pirmajos mēnešos. Tā noslēdzās 1943. gada aprīļ...

1948. gada 3. aprīlī Amerikas Savienoto valstu prezidents Harijs Trumens (attēlā) paraksta likumu par ekonomisko sadarbību, līdz ar to tiek iedarbināta ļoti plaša atbalsta programma karā cietušajām Eiropas valstīm, kas plašāk pazīstama kā Māršala plāns. Par Māršala plāna tapšanu, darbību un rezultātiem raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Mā...

1918. gada 1. aprīlis ir iezīmīgs datums kara aviācijas vēsturē. Šajā datumā ir dibināti Lielbritānijas gaisa spēki – pirmā no citām ieroču šķirām neatkarīga kara aviācija. Pirmais pasaules karš ir pirmais lielais militārais konflikts, kur plaši sāk izmantot aviāciju kā karošanas līdzekli un līdz ar to veidojas jauni karošanas paņēmieni, kā izmantot šo tehnisko līdzekli. Arī pati aviācija kara lai...

Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies simts gadus senā pagātnē pie Pirmā pasaules kara notikumiem Rietumu frontē. Bija skaidrs, ka vācu virspavēlniecība mēģinās izmantot savā labā veiksmīgi noslēgušos karu Austrumu frontē. Ka tā mēģinās, pārsviežot spēkus uz Rietumiem, gūt izšķirošos panākumus un noslēgt karu sev vēlamā veidā Rietumos, jautājums bija, kur un kad. Šī uzbrukuma operācija sākās 1918...

Livonijas karš – mūsu dzimtenei būtisks notikums, kas pa griež tās attīstību uz vairākiem simtiem gadu un atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu vēsturē. 1558. gada pašā sākumā Ivans Bargais sūta savu armiju uz Livoniju. Krievija to pamato ar pretenzijām par kādiem veciem parādiem pret Livoniju. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.

18. martā kaimiņvalsts Krievijas pilsoņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par savas valsts prezidentu nākamajiem sešiem gadiem. Domājams, nevienu ne lielākajai daļai balsotāju, ne arī šī procesa vērtētājiem nav šaubu par vēlēšanu iznākumu – vairums Krievijas elektorāta uzskata prezidentu Putinu par labāko, ja ne par vienīgo iespējamo izvēli pašreizējā situāciju. Kas veidojis šīs dienas Krievi...

1917. gada novembrī, nākusi pie varas Krievijā, boļševiku valdība tūdaļ steidzās uzsākt miera sarunas ar Vāciju. Tās 1918. gada 3. martā noslēdzās ar Brestļitovskas miera līgumu noslēgšanu. Kad Ļeņina valdība uzsāka Miera sarunas Brestļitovska, pilsētā, ko šodien pazīstam kā Brestu, boļševiku cerības ir noslēgt karu atbilstoši viņu deklarētajiem lozungiem – bez aneksijas un kontribūcijas. Vācijai...

24. februārī savu valstiskuma simtgadi svinēja mūsu kaimiņi - Igaunijas Republika. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītāju militāro vēsturnieku Artu Johansonu. "Domājot par faktoriem, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā, mē...

Lietuva svin savu simto gadskārtu. 1918. gada 16. februārī Viļņā Lietuvas padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu. Kāda bija Lietuvas politiskā vide un politiskā elite 20. gadsimta sākumā? Kāda bija Lietuvas nacionālās kustības pozicionēšanās pret citiem spēkiem, kas tobrīd pastāvēja Lietuvā, kur tāpat kā Latvijā bija ne tikai Krievijas valsts vara, kuru pārstāvēja vietēja krievu birokrātij...

Polijas janvāra sacelšanās, reizēm dēvēta arī par “poļu dumpi” sākas 1863. gada janvāra beigās. Šī ir lielākā un pirms 1905. gada notikumiem pēdējā poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu, taču nav pirmā. Šim notikumam ir vismaz 100 gadus ilga priekšvēsture. Tieši poļi un Polija ir lielākie nemiera cēlāji 19. gadsimtā Krievijā un Centrāleiropā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Ēr...

1937. gada beigas un 1938. gada sākums, laiks pirms 80 gadiem, ir periods, kas saistīts ar vienu no traģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē, proti, ar staļiniskā režīma represijām pret latviešiem Padomju Savienībā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Pētnieks uzskata, ka Latvijā šim noziegumam pievēršam pārāk maz uzmanības. 1937. gada 5. decembris tiek uzskatīts pa...

1918. gada 30. janvārī, pulcējušies Petrogradā, Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pārstāvji pieņēma savā darbībā otro deklarāciju, pirmo reizi tieši sakot, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai. Par Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbību 1918. gada pirmajā pusē stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Raidījumā Šīs dienas acīm jau ir izskanējis s...

Otrā pasaules kara izskaņā Rietumos nonāca ap 160 tūkstošiem latviešu. Salīdzinoši neliela daļa no viņiem, apmēram 4500 latviešu, no kļuva Zviedrijā. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kā veidojās Zviedrijas trimdas latviešu sabiedrība, kādas bija tās īpatnības un attiecības ar Zviedrijas valsti un saiknes ar anektēto dzimteni, stāsta Stokholmas Universitātes lektore Baltu valodu studiju programmas...

1953. gada 13. janvārī padomju galvenā avīze “Pravda” publicēja ievadrakstu ar nosaukumu “Neģēlīgi spiegi un slepkavas medicīnas profesoru maskās”. Ievadrakstā intriģētie padomju pilsoņi varēja lasīt: “Šodien publicējam aģentūras TASS ziņojumu par ārstu-kaitnieku arestu. Valsts drošības iestāžu pirms kāda laika atklātās teroristiskās grupas mērķis bija ar kaitnieciskas ārstēšanas palīdzību saīsinā...

1918. gada naktī uz 7. janvāri, kā raksta pats savā memuāru grāmatā, nācis pasaulē Mavriks Vulfsons (1918.–2004.), "cilvēks, kurš nogalināja Padomju Latviju". Tā vismaz par viņu teica toreizējais kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo. Vai nu gluži nogalināja, bet gara nagla Padomju Latvijas zārkā Mavrika Vulfsona uzstāšanās 1988. gada Radošo savienību plēnumā bija noteikti. Ra...

Rūdolfs Blaumanis pirmais latviešu lteratūrā uzsver, ka svarīgi ir nevis ko rakstīt, bet kā rakstīt! Viņa vārds latviešu kultūrā un latviešu vēsturē ir viens no zināmākajiem joprojām. Saruna par rakstnieku un viņa laikmetu ar Blaumaņa dzīves un daiļrades pētniecēm Ievu Kalniņu un Līviju Volkovu.      

1918. gada 8. janvāris ir diena, kad Amerikas Savienoto Valstu tā brīža prezidents Vudro Vilsons (attēlā), uzstājoties ikgadējā uzrunā apvienotajai Amerikas senatoru un pārstāvju palātas kongresmeņu sanāksmē nāk klajā ar priekšlikumiem Pirmā pasaules kara pieņemamai izbeigšanai. Šīs tēzes vēstures literatūrā zināmas kā prezidenta Vilsona 14 punkti un tiek uzskatītas par stūrakmeņiem mūsdienu starp...

Notikumi, kuri 1917. gadā risinājās Krievijā un noveda pie varas boļševikus ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā, ietekmēja visu turpmāko 20. gadsimta vēstures gaitu. 2017. gada nogalē raidījumā Šīs dienas acīm veidotājs Eduards Liniņš apmeklēja Pēterburgu un uzklausīja vairāku mūsdienu Krievijas vēsturnieku viedokļus par 1917. gada Krievijas revolūciju un tās sekām. Šajā raidījumā saruna ar vēstures zi...

Kā ierasts gada nogalē, piedāvājam ieklausīties dažu 2017. gada raidījumu fragmentos.     Šis gads bija iezīmīgs ar vairākām apaļām gadskārtām un kā pirmā no tām minama visā pasaulē plaši atzīmētā reformācijas 500. gadadiena. 1517. gada 31. oktobris ir diena, kurā saskaņā ar vispārzināmu priekšstatu toreizējais Vitenbergas universitātes teoloģijas doktors Mārtiņš Luters publiskojis savus argumentu...

Dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, dzimis 1897. gada 25. decembrī. Viņš ir vien no savā paaudzē zināmākajiem dzejniekiem ne tikai tobrīd, bet arī vēlākajos laikos nemainīgi populārs, nesasniedzot to mērogu, kāds bija Aleksandram Čakam un Ērikam Ādamsonam, bet katrā ziņā no tiem desmitiem dzejnieku, kas bija viņa vienaudži, viens no zināmākajiem, lasītākajiem. Tā ir dzejnieku paaudze, kas dzimuši ap 19....

Filozofe Zenta Mauriņa pasaulē nāca 1897. gada 15. decembrī. Viņa ir viena no personībām, kuras liktenis cieši saistīts ar Latvijas valsti: nākusi pasaulē gadus 20 pirms Latvijas valsts dzimšanas, kā personība nobriedusi laikā, kad top un veidojās Latvijas valsts, un līdz ar neatkarības zaudēšanu devusies trimdā. Līdz ar to šeit,  Latvijā, bija tikpat kā nezināma. Raidījumā Šīs dienas acīm par Zen...