Šīs dienas acīm

1918. gada 11. novembrī pulksten piecos no rīta pēc Rietumeiropas laika dzelzceļa vagonā, kas tobrīd atradās Kompjeņas mežā, apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Parīzes, Vācijas impērijas delegācija parakstīja pamiera līgumu, atzīstot savas valsts sakāvi Pirmajā pasaules karā. Pamieram bija jāsākas sešas stundas vēlāk jeb kā bija teikts tekstā – vienpadsmitā mēneša vienpadsmitajā dienā pulksten...

1868. gada 24. oktobrī Krievijas impērijas iekšlietu ministrija apstiprināja Rīgas latviešu biedrības statūtus un 22. novembrī pulcējas biedrības dibinātāju sapulce. Droši vien Rīgas latviešu biedŗibas vēsturi var uzlūkot, izmantojot klišejisko laikmetu metaforu, ka mums ir “zelta laikmets", kad biedrības nozīme tobrīd vēl topošās latviešu nācijas apziņas konsolidēšanā bija izšķiroša. Jautājums, k...

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par cilvēku, kura radošais darbs ir cieši saistīts ar visu, ko mēs jūtam un domājam Latvijas brīvības idejas un Latvijas brīvības būtības sakarā. Tas ir tēlnieks Kārlis Zāle (1888.-1942.), Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriāla autors. Stāsta mākslas zinātniece Ruta Čaupova. 1918. gadā Kārlis Zāle nav Rīgā, viņš darbojas Petrogradā jaunās padomju valdības, Ļeņ...

Iznākusi jauna grāmata “1920.-1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”. Pirmais sējums veltīts 1920. līdz 1922. gadam. Saruna ar grāmatas veidošanas darba grupas dalībniecēm Līgu Peinbergu, grāmatas projekta vadītāju un Valsts kancelejas departamenta vadītāju, un Irinu Zeibārti, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā....

Latviešu sociāldemokrātija – pirmā īstā lielā latviešu partija, Raiņa partija, Latvijas tautas priekšpulks 1905.gadā. Latviešu sociāldemokrāti ir pirmais īsti formulētais latviešu spēks, pirms tam tās ir bijušas vairāk kustības, kurām ir kulturāla, saimnieciska, nācijas pašapziņas celšanas programma. Sociāldemokrāti ir pirmā īstā partija, un tajos laikos īsta partija nozīmē nelegāla partija, jo ru...

25. oktobrī pirmizrāde jaunai režisora Dāvja Sīmaņa filmai “Tēvs Nakts”. Filma ir veltīta nu jau leģendārajam ebreju glābēja holokausta laikā Žanim Lipkem, kura līdzdalība šajos apstākļos ir palīdzējusi izdzīvot vairākiem desmitiem cilvēku. Saruna ar vienu no filmas scenārija autoriem – Matīsu Gricmani. "Filmas nosaukums bija ļoti daudzu strīdu objekts tieši tā iemesla dēļ, ka pamata materiāls, ar...

8. oktobrī apritēs 30. gadskārta, kopš 1988. gadā tikai dibināta Latvijas Tautas Fronte, organizācija, kas konsolidēja trešās atmodas kustību un īstenoja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Atzīmējot šo notikumu Dailes teātrī notiks konference “Par neatkarīgu un demokrātisku Latviju”. Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas ar vairākiem konferences priekšlasījumu autoriem, sniedzot ieskatu viņu a...

1968. gads – ir notikumiem un satricinājumiem bagāts ne tikai Austrumeiropā, kur risinās “Prāgas pavasaris”, bet arī Eiropas rietumos un citviet pasaulē. Notikumi 1968. gadā briest zināmā laika periodā, vai šobrīd vēsturniekiem ir skaidrs, kas izraisa šo kreisās ievirzes viļņošanos Rietumos un kas notiek 1968. gadā Francijā un citur pasaulē stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Anton...

70 gadi mūs šķir no laika, kad Korejas pussala sadalīta dienvidu un ziemeļu daļās, kļuva par divām atsevišķām valstīm. Dienvidos izveidojās Korejas Republika, ziemeļos – Korejas Tautas demokrātiskā republika. Korejas liktenis 20. gadsimta pirmajā pusē ir dramatisks, valsti jau 1910. gadā okupē Japānas karaspēks un šī teritorija tāpat kā viss reģions jau kādu laiku iepriekš ir cīņas arēna starp Jap...

Raidījumā Šīs dienas acīm ielūkojamies mūsu aizjūras kaimiņvalsts Zviedrijas vēsturē. Latvijā Zviedrija tradicionāli uzlūkota kā miera un pārticības zeme, kas šo savu stāvokli uzturējusi, lielā mērā distancējoties no apkārtējiem politiskiem un militāriem procesiem. Visumā šis priekšstats ir pamatots, taču vēsturiskā realitāte ir daudz niansētāka. Saruna ar Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūt...

9. septembrī Zviedrijā notiek parlamenta Riksdāga vēlēšanas. Tas ir iemesls, lai raidījumā Šīs dienas acīm ielūkotos šīs mūsu aizjūras kaimiņvalsts vēsturei. Latvijā Zviedrija tradicionāli uzlūkota kā miera un pārticības zeme, kas šo savu stāvokli uzturējusi, lielā mērā distancējoties no apkārtējiem politiskiem un militāriem procesiem. Visumā šis priekšstats ir pamatots, taču vēsturiskā realitāte...

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par cilvēku, kurš nenodzīvoja dažus mēnešus līdz Latvijas valsts pasludināšanai – par pulkvedi Fridrihu Briedi. Stāsta Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītāja Ilze Krīgere un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Ja kādam pusaudzim uz ielas jautātāju, kas ir Fridrihs Briedis, viņa atbilde varētu būt, ka Neatkarības cīņu komandieris, jo F. Briedis ir t...

Pirms 50 gadiem, 1968. gada naktī no 20. uz 21. augustu, Čehoslovākijas robežas šķērsoja apmēram 300 tūkstošus liels Padomju Savienības un dažu citu Varšavas līgumvalstu karaspēks. Tā PSRS režīms reaģēja uz Čehoslovākijas vadības tā brīža īstenoto politiku, kas ieguvusi Prāgas pavasara nosaukumu. Šajā padomju armijas kontingentā neizbēgami bija visu padomju republiku armijā iesauktie jaunie cilvēk...

1918. gada 8. augusts ir pirmā diena Amjēnas kaujai – Antantes valstu armiju uzbrukums Rietumu frontē un arī iesākums tā sauktajai simts dienu ofensīvai, kas ir Pirmā pasaules kara pēdējā aina. Stāsta Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš. 1918. gadā pirmie mēneši Rietumu frontē paiet izmisīgā Vācijas pēdējā spēku sasprindzinājumā, mēģinājumā, pārsviežot divīzijas no Austrumu frontes, kur karš ir fak...

Spāņu gripas epidēmija, viens no vai nāves gadījumu ziņā lielākais epidēmijas  uzliesmojums cilvēces vēsturē. Tas notiek 1918. gada otrajā pusē. Kas bija spāņu grupa, kā tā skāra pasauli un kāda bija vispār epidemioloģiskā slimību situācija pasaulē un arī Latvijā pirms simts gadiem, ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā stāsta vēsturniece Inna Gīle. Par Spāņu gripu runā kā par grandiozu epidēmiju, kura, k...

Pirms 75 gadiem, 1943. gada jūlijā un augustā, Vācijas un PSRS bruņotie spēki izcīnīja Kurskas kauju – vienu no lielākajām sadursmēm Otrā pasaules kara laikā. Par Kurskas kauju stāsta vēsturnieks Valdis Kuzmins.

1918. gada naktī no 16. uz 17. jūliju Jekaterinburgā, tā sauktajā Ipatjeva namā savu dzīvi beidza pēdējais Krievijas imperators – cars Nikolajs II, viņa sieva Aleksandra Fjodorovna, viņa četras meitas, dēls un bijušais troņmantinieks Aleksejs, kā arī cara kalpotāji. Tā ir cara slepkavība vai arī leģitimējama jaunās varas izrēķināšanās ar vecās varas simbolu un galvu. Par to stāsta vēsturnieks Jāni...

Ieskats zinātniskajā konferencē “Varas Latvijā no senlaikiem līdz nacionālai valstij”. Konferenci organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitāte. Uzstājās vēsturnieki un citi sociālo zinātņu pārstāvji, kuri individuālo grantu programmas “Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā” ietvaros apcerējuši dažādus valstiskuma modeļus un sistēmas, kas vēstures gaitā pastāvējušas Latvijas t...

Latvija un Šveice – šodien tās mums šķiet viena otrai tālas zemes, ilgu laiku bijušas gluži kā divās pasaulēs, ar dzelzs priekškaru šķirtas. Tāpēc šodien daudziem paradoksāls varētu šķist fakts, ka formulējums “brīva, suverēna Latvija” pirmo reizi izskanējis tieši Šveicē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma un politoloģe Vita Matīsa.  

Divu sējumu izdevums “Latvija un latvieši” - fundamentāls kolektīvs darbs. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta divi tā autori – vēsturnieki Tālavs Jundzis un Indulis Zālīte. Pirms dažiem gadiem iznāca darbs ar līdzīgu nosaukumu četros sējumos, kas arī bija līdzīgas ievirzes. Šis izdevums nav iepriekšējā pārstrādājums, bet pilnīgi jauns darbs. Arī tā shēma, liela daļa autoru un raksti ir...

Raidījums veltīts šodienai. Maijā, uzturoties Briselē, raidījuma autors Eduards Liniņš tikās ar drošības eksperti organizācijas Vācijas Savienoto valstu Māršala fonds vecāko līdzstrādnieci Kristīni Bērziņu. Sarunas temats – pašreizējā Eiropas drošības situācija un tās nozīmīgākie apdraudējumi.

1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 2. daļa.  

1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 1. daļa

2017. gadā atzīmējām 500 gadus kopš reformācijas. Šogad aprit gadskārta, kas visai cieši saistīta ar reformāciju un tiem simts gadiem, kas paiet pēc reformācijas. Proti, 1618. gadā, tātad pirms 400 gadiem Vācijā uzliesmoja 30 gadu karš, viens no lielākajiem konfliktiem ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas karu vēsturē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fa...

2017. gadā atzīmējām 500 gadus kopš reformācijas. Šogad aprit gadskārta, kas visai cieši saistīta ar reformāciju un tiem simts gadiem, kas paiet pēc reformācijas. Proti, 1618. gadā, tātad pirms 400 gadiem Vācijā uzliesmoja 30 gadu karš, viens no lielākajiem konfliktiem ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas karu vēsturē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fa...