Radio mazā lasītava

Žurnāls „Avots” – tā bija iespēja pirmoreiz lasīt Orvela „Dzīvnieku fermu” pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē bijušajā Latvijas PSR. Līdz šim neatļautā literatūra un publicistika žurnālā „Avots”, kurš iznāca no 1987. līdz 1992. gadam, sasniedza cilvēkus latviešu un krievu valodā. Kāpēc vispār varēja iznākt tāds žurnāls? Kāpēc tajā varēja sapulcēties jaunie un talantīgie? Ciktāl notika spēles a...

Par dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas „lielo piecinieku” mēdz dēvēt viņas grāmatas „ Septiņi romantiskie stāsti”, „No Āfrikas dziļumiem”, „Ziemas pasakas”, „Likteņa anekdotes” un „Pēdējie stāsti”. Tagad visi šie darbi lasāmi arī latviešu valodā, jo jau agrāk izdotajiem pievienojušies Pētera Jankava tulkotie „Pēdējie stāsti”. Un pēdējie stāsti, kā izrādās, nemaz nav pašas Karenas Bliksenas pēdējie...

Interese par  17. un 18. gadsimta itāļu operu Denisam Hanovam izvērtās raidījumos LR3 „Klasikā” vairāku gadu garumā, bet tagad 15 stāsti lasāmi grāmatā „Sarkanā samta stāsti”. Sapņi, skumjas, dusmas, atriebība un piedošana – arī caur šīm sajūtām iespējams izstāstīt cilvēces vēsturi. Eiropas kultūras vēsture un politiskās kolīzijas spoguļojas operas telpā – gan uz skatuves, gan zālē. Kultūrpētnieks...

Vasaras ceļu, vasaras vakaru un rītu, vasaras nojaušamās mūzikas pilna ir Kārļa Kazāka grāmata „Sākums mūs atrod pats”. Mainot naktsmājas pret mūziku, Kārlis Kazāks ar saviem ceļabiedriem izbrauc Latviju un ceļo paši sevī, atklājot arvien jaunas lietas, uz gaišām koncertskatuvēm, kuras visticamāk neatklātos. Deviņi gadi un 10 braucieni ir grāmatā, bet vispār nu jau bijuši 11 braucieni, un dziesmin...

Kad satiekas „komēdiju aktrise” (kā viņa pati sevi nosauc) un runas pedagoģe Zane Daudziņa ar aktieri Gundaru Āboliņu, tad sākas savstarpēja apcelšanās un lomu dalīšana, jo Zane tagad ir arī grāmatas autore – „Zvaigzne ABC” izdevusi viņas „Dienasgrāmatu”. Zane stāsta, ka sākusi rakstīt, lai trenētos lielajai promocijas darba rakstīšanai, bet tagad gan promocijas darbs uzrakstīts, gan „Dienasgrāmat...

Romāns „Vendenes lotospuķe” par Jāni Poruku sākas ar laiku Drēzdenē, kur Poruks studē Drēzdenes konservatorijā un bauda gan mākslu, gan bohēmu. Tad seko Rīga un Cēsis. Savukārt Druviena ir Poruka dzimtā vieta, tieši tur, romānu vaļā verot, fragmentus lasīja autore Inga Žolude, apliecinot, ka Poruks nav tikai autors „Kaujai pie Knipskas” un „Pērļu zvejniekam”, bet Poruks jālasa viss. Romāna pamatā...

Radio mazā lasītava ik pa laikam kļūst franču literatūras gardēde un ieskatās izdevniecības "Omnia Mea" izdevumos. Šoreiz Mauritānijā dzimušās franču rakstnieces Natašas Apānas romāns "Pār jumtu debess vien". No franču valodas tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece. Grāmatas nosaukums aizgūts no Pola Verlēna dzejoļa, bet stāstā par Fēniksu un viņas bērniem ir gan daudz melnu lappušu, gan gaisma no zilām...

"Vispirms Mērija ar latviskiem ornamentiem izraksta cimdus un seģenes, līdz sāk pierakstīt laikmetu," tā saka filmas "Mērijas ceļojums" un romāna "Grosvaldi" autore Kristīne Želve. Mērijas Grīnbergas (vecākās) rakstītais vēsta par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 1964. gada vidum. Atmiņās lasītājs ir aicināts iepazīt 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidi, kuras centrā ir Mēri...

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..)....

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..)....

Profesora Karstena Jānkes grāmata "Hanza" ļauj pārskatīt priekšstatus par Hanzu. No vācu valodas to tulkojis vēsturnieks Kārlis Zvirgzdiņš. Izdevis "Mansards". Raidījumu atbalsta:  

Latviešu populārās mūzikas vēstures lappuses, kad lielo orķestru ēru nomaina vokāli instrumentālie ansambļi, muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmatā "Melnbaltās dziesmas 2". Par grāmatu "Melnbaltās dziesmas 2" ar Daigu Mazvērsīti saruna arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta

Sigits Paruļskis romānā “Tumsa un partneri” fotogrāfiju izmanto kā metaforu, lai runātu par vērošanu un samierināšanos ar Lietuvas nesenās vēstures tumšākajiem notikumiem. No lietuviešu valodas Paruļska romānu “Tumsa un partneri” tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

''Es atradu laimi" ir aktrises un režisores Dzidras Ritenbergas atmiņas. Teātra zintātniece Edīte Tišheizere uzsver Dzidras Ritenbergas sulīgo valodu, kas uzbur mūsu acu preikšā ainiņas no viņas bērnības, no ienākšanas Liepājas teātrī, no "Malvas" filmēšanas un nostāšanās blakus Džinai Lolobridžidai. Dairas Āboliņas pēcvārds vēsta par Dzidras Ritenbergas kino lomām un režisētām filmām. Grāmatu "Es...

"Panika" ir izpārdota, par "Paniku" runā, bet mēs ar autori - Helēnu Oru - runājam par to, kas dzelteno presi neinteresē. Helēna Ora ir aktrises un mākslinieces Elīnas radošais pseidonīms, bet viņas pašportrets uz vāka apliecina, ka tā ir tā pati Elīna, tikai jau cita - izrakstījusies cauri panikai un izdzīvojusi. Helēnas Oras grāmatu "Panika" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

"Stikla upe" ir trīs dienu un trīs marginālu cilvēku romāns, kura darbība notiek pagājušā gadsimta 40. un 50. gados kādas stikla fabrikas ēnā. Autors ir somu rakstnieks Tommi Kinnunens, kuru pazīstam no romāna "Četru ceļu krustojums". "Stikla upe", iespējams, radīs melnbalta foto sajūtu, kāda rodas, šķirstot vecu albumu. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu...

Grāmatā „Pārcēlāji” lasāmi trīs cilvēku stāsti – viņi bija pārcēlāji, kuri vadīja bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Otrā Pasaules kara beigās. Operators Raits Valters mums uztic dažus no „Pārcēlāju” stāstiem, savukārt sērijā „Bezbailīgie”, kuru aizsāka Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts „Nakts jau nav tikai gulēšanai”, tagad iznāk grāmata „Pārcēlāji”. Grāmata iznāks apgādā „Mansards"....

Viņa darbus sākumā izdeva „samizdatā", un par profesionālu rakstnieku Jiržījs Kratohvils varēja kļūt tikai pēc „samta" revolūcijas 1989. gadā Čehijā. Par romānu, kura latviskais nosaukums ir „Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika", viņš saņēmis čehu galveno literāro balvu. Jiržīja Kratohvila postmodernajā un maģiskā reālisma pasaulē palīdz nokļūt tulkotājs Jānis Krastiņš. Romānu „Staļina lapsa...

Minna Freimane ir sieviete, kura 19. gadsimtā varēja ceļot, pateicoties tam, ka pavadīja ģimenes kā mājskolotāja vai kambarjumprava. Viņa sūtīja savus ceļojumu parakstus tā laika avīzēm, un tādēļ mums šodien ir iespējams sekot šiem ceļojumiem uz Kaukāzu, pa Eiropas pilsētām, uz Ēģipti. Zita Kārkla ir pētniece, kura rakstījusi ievadu un komentārus grāmatai „Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraks...

Iespējams, vislielākā intriga projektā "Es esmu…" ir Māra Bērziņa romāns "Nākotnes kalējs" par Vili Lāci. Dienu pēc grāmatas klajā nākšanas kopā ar autoru Radio mazā lasītava aizceļoja uz brāļu Kaudzīšu „Kalna Kaibēniem”. Māra Bērziņa romānu „Nākotnes kalējs” izdevusi „Dienas Grāmata”, fragmentus lasa Gundars Āboliņš.   Raidījumu atbalsta:

“Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams,” - tā vismaz vēsta brīdinājums uz grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” pēdējā vāka, bet, iespējams, līdz 19 gadiem šādi teksti nemaz neinteresē. Riharda Bargā vārds joprojām kādam saistās ar tenkām, tiesu darbiem un necenzētiem vārdiem, bet viņam apnikuši žurnālistu klišejiskie jautājumi. Labāk palasīt “Nemodernās Slampes meitenes” - tā ir Riharda Bargā...

Grāmata „Straupes pilskungi" ir veltīta filmai, kuru neizdevās realizēt. Ideja radusies režisorei Vidžīnijai Lejiņai, braucot garām Straupes pilij uz seriāla "Likteņa līdumnieki" filmēšanu Sedā. Tagad Virdžīnija un Jānis Lejiņi visu nofilmējuši uz papīra. Galvenā loma tikusi Valdiņam - puisim ar zelta rokām, ģitāru un alkoholismu, kura brauciens uz Īriju beidzas Straupes dziedinātavā, bet varbūt t...

Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās tēls iedvesmojis daudzas literāras un kino versijas. Reiz dzimusi kā vācu princese, viņa kļūst par Krievijas impērijas valdnieci. Somu rakstniece Laila Hirvisāri turpina romānā „Es, Katrīna” iesākto stāstu grāmatā „Viņas Augstība Katrīna II”. Valdnieces slepenā dzīve atklājas viņas attiecībās gan ar reālām vēsturiskām personām, gan fiktīviem varoņiem. Laila Hi...

Traumatiska pagātne un draudzība – galvenie motīvi amerikāņu rakstnieces Hanjas Janagiharas apjomīgajā romānā „Mazliet dzīvības”. Četri jauni cilvēki no Masačūsetsas koledžas dodas iekarot Ņujorku. Vilems, kurš grib kļūt par aktieri; Džeibijs – gleznotājs, kurš cenšas iekarot mākslas pasauli; Malkolms – jauns arhitekts un četrotnes centrs – Džūds – talantīgs jurists. Tieši Džūda bērnībā un agrā ja...

Grosvaldu pieci bērni un Latvijas vēsture simts gadu garumā. Pirmais impulss bija Mērijas jaunākās zābaki, kurus Kristīne Želve ieraudzīja 2014. gada izstādē. Tapa filma „Mērijas ceļojums” par muzejnieci Mēriju, kura atved atpakaļ uz Latviju muzeju vērtības. Tai seko izstāde „Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”. Un tagad – romāns. Kristīne Želve Grosvaldu rakstītajam, kā pati saka, ir „ied...