Radio mazā lasītava

Kāda nama pagrabā Konstantins Raudive nododas "balsu ierakstiem ", bet augšstāvā - Zenta Mauriņa atvēl istabu brīvdomīgiem teātra eksperimentiem. Darbības vieta ir Dienvidvācijas mazpilsēta Bādkrocingena, darbības laiks - pagājušā gadsimta 60. gadi. Andra Zeibota romāns "Lēngaitis" ir gan divu intelektuāļu trimdas dzīve, gan kara traumu dziedēšana "vēl divdesmit gadus pēc kara", gan detektīvintrig...

Domājot par īru rakstnieku Semjuelu Beketu, vispirms prātā nāk absurda luga „Gaidot Godo”. Daudz mazāk zināmi viņa darbi, kuri rakstīti franču valodā. Kā teicis pats Bekets, rakstīšana franču valodā ļāvusi viņam „nošņāpt lieko”. „Stāsti un teksti par NEKO” ir Semjuela Beketa minimālisma darbi. No franču valodas tos tulkojusi Agnese Kasparova, izdevusi „Omnia Mea”. Radio mazajā lasītavā Gundars Ābo...

Viss, kas jums patīk japāņu rakstnieka Haruki Murakami darbos, te būs divdaļīgā episkā romānā "Nogalēt Komandoru". Galvenais varonis ir kāds portretu gleznotājs, kuru pametusi sieva, viņš patveras slavenajam māksliniekam Amadam Tomohiko piederošā mājā kalnos. "Nogalēt Komandoru" ir kāda glezna, kas būtiski izmaina galvenā varoņa dzīvi, bet tulkotāja no japāņu valodas Ingūna Beķere atzīst, ka nav p...

„Mirušie" ir šveiciešu rakstnieka Kristiana Krahta romāns, kurā darbība notiek vairākās paralēlās pasaulēs. Pavisam noteikti divās - Rietumu un japāņu. Romānā ir divi galvenie varoņi – šveiciešu kinorežisors Emīls Nēgeli un Masahiko Amakasu. Ilze Jansone recenzijā par romānu „Mirušie” uzskaita tikai dažus no bagātīgajiem grāmatas iespaidiem „Nēgeli filma, Idas sapņi, Čaplina un Masahiko golfa spēl...

"Šāda grāmata par alpīnismu latviešu valodā ir pirmā un vienīgā," tā par grāmatu "Pamirs mana sirds mīlestībā" saka alpīnists Pēteris Kūlis. "Pamirs mana sirds mīlestībā" ir Kristīnes un Kristapa Liepiņu pieredzes stāsts tekstā un fantastiskās fotogrāfijās. Īsā laikā grāmata radīja necerēti lielu interesi Latvijā. Iespējams, to lasa ne tikai rūdīti kalnos kāpēji un iesācēji, bet arī tie, kuri nega...

Viņš pasludināja sevi par „gleznotāju karali. Radīja leģendas pats par sevi. Mainīja identitāti no labi situēta Rīgas franta līdz pusbadā dzīvojošam māksliniekam. Viņš rakstīja vēstules Viņai. Gleznotājs Jānis Pauļuks māksliniecei Felicitai Pauļukai. Mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vadīts Gundars Āboliņš lasa Jāņa vēstules Felicitai, kas tagad publicētas grāmatā „Mīlu Tevi". Izdevis apgāds "Z...

Tulkotāja Dace Meiere atzīst, ka Veronēzi ir perfekts rakstnieks, bet romāns "Kolibri" zināmā mērā ir viņa darbu kvintesence. Fragmentēts laiks un it kā sajaukta notikumu secība, taču katrs spirāles loks atklāj jaunas nianses zaudējumos un sēru pārvarēšanā. Galveno varoni Marko Karreru bērnībā sauca par Kolibri, jo viņš bija ļoti sīks augumā, bet mazajam putniņam kolibri ir jāvicina spārni 70 reiz...

Katra izrāde ir katastrofa. Sapnis ir visgaistošākā matērija. Sajaucot šīs matērijas kopā, radusies rokasgrāmata jauniem un cerīgiem māksliniekiem „Mana grāmatvedība". Aktieris Juris Strenga savus grāmatvedības pierakstus lasa kopā ar kolēģi Gundaru Āboliņu. Ilonas Brūveres dokumentālās prozas izdevumu „Mana grāmatvedība" klajā laidis grāmatu apgāds „Aminori".   Raidījumu atbalsta:

Lilija Dzene ir 20. gadsimta izcilākā latviešu teātra zinātniece, kritiķe un vienīgā teātra rakstniece. No viņas vairāk nekā 400 rakstiem, apskatiem un recenzijām teātra vēsturnieks Jānis Siliņš atlasījis 26 rakstus. Savukārt savas dienasgrāmatas Lilija Dzena (1929. -2010.) savulaik uzticēja Ritai Melnacei, viņa tās arī sagatavojusi publicēšanai. Lilijas Dzenes "Izmeklētus rakstus" izdevis Teātra...

Labs aktieris reti kad esot labs rakstnieks. Un otrādi. Jaunā Maskavas aktiera Grigorija Služiteļa gadījums šo likumsakarību apgāž. Viņa debijas grāmata "Savēlija dienas" burtiski atdzīvojas krāsainās ainās no kaķa skatu punkta. Tā nav parādes Maskava, tie nav parādes cilvēki, ar kuriem iepazīstina kaķis Savēlijs. Kaķiem asistējot, Savēlija dienas no krievu valodas tulkojusi Renāte Punka. Izdevis...

Kinorežisora Federiko Fellīni grāmata "Veidot filmu" apstiprina, ka miglā var peldēt, kinokadrs var turpināties zvaigžņotās debesīs, brīnumainā klusumā jūrā var krist sniegs. Nekas nav neiespējams. Gundars Āboliņš atceras kinozinātnieces Valentīnas Freimanes lekcijas par Fellīni filmām, lasa, ko režisors domājis par žurnālistiku, personāžu tapšanu, televīziju un radio. Viņam nākas lasīt arī Italo...

Kad Akmentiņš meklē Ezeriņu, viņš mūs vadā pa skolām un krogiem, pa kapiem un neuzrakstītiem dzejoļiem, bet beigās atzīstas, ka rakstniekam par rakstnieku romānu rakstīt ir traki nepateicīgs uzdevums. Andra Akmentiņa romāns "Meklējot Ezeriņu" par Jāni Ezeriņu iznācis romānu un monogrāfiju sērijā par latviešu klasiķiem "Es esmu...". Fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi Dienas Grāmata. Raidījum...

„Panorāmas” žurnāliste Maija Migla-Streiča ir tik pazīstama no televīzijas sižetiem, tomēr izrādās – ļoti nepazīstama, jo to, ka pirms televīzijas viņa kā Maija Līcīte rakstījusi dzeju, droši vien zina tikai tuvākie draugi. „Matildes gadsimts” ir viņas pirmais romāns, kurā dažus savus senčus autore sauc vārdos, citiem dod jaunus vārdus. Tikai Liepāja ir Liepāja, un vecmamma Matilde ir Matilde. Sar...

Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa glezna „Drudzis” bija viena no kuratora Rūdolfa Rapeti izvēlētajām gleznām izstādei „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Diezin vai igauņu mākslinieks, kurš nodzīvoja tikai 25 gadus garu mūžu, varēja iedomāties, ka viņa glezna kādreiz būs skatāma Parīzē, Orsē Mākslas muzejā. Diezin vai viņš varēja iedomāties, ka viņa dzīve un gleznas rosin...

Valentīnes Lasmanes atmiņas kalpojušas par pamatu vēsturisko notikumu rekonstrukcijai gan režisora Pētera Krilova filmā „Uz spēles Latvija”, gan zviedru režisora Ulles Hēgela vēsturiski dokumentārajā filmā „Pēdējā laiva uz Jūrkalni”. Viņas dzīvesstāsts grāmatā „Nakts jau nav tikai gulēšanai” sniedz ieskatu 102 gadus garā mūžā. Radio mazajā lasītavā lasām fragmentus un sarunājamies ar literatūrzinā...

„Anšlavs gan tā neteiktu, tieši tā Anšlavs un Veronika būtu varējuši ironizēt, viņi varētu vēl trakāk!” šie un citi izteikumi radušies pēc Laimas Kotas grāmatas „Cilvēks ar zilo putnu” izlasīšanas. Izvēloties laika sprīdi, par kuru Anšlavs Eglītis pats ir rakstījis vismazāk, Laima Kota rada savu literāri teatrālo versiju par pieciem trimdas gadiem pēc Otrā pasaules kara Vācijā mazā švābu pilsētiņā...

Gruzijā ir tāda paraža – ja nav līķa, tad apglabā nelaiķa mantas, bet, ja nekas nav palicis pāri, tad vīnogulāju… „Apbedītais vīnogulājs” ir grāmata par paaudzi, kuru apzīmogoja gruzīnu-abhāzu karš. Gruzīnu puiša Malhaza Džadžanidzes dienasgrāmata, latviešu žurnālista Artura Jurkeviča literārais teksts un tulkotāja Ilmāra Zvirgzda kopdarbs grāmatā „Apbedītais vīnogulājs”. Izdevis Jāņa Rozes apgāds...

„Annas stāstos” „Aģentūra” nav reklāmas aģentūra, bet laimes indikators rāda reālu laimes līmeni. Visām sievietēm ir Anna vārdā, bet vīriešiem ir visādi vārdi. Slepkavība, iespējams, nemaz nav tik briesmīga, bet tik un tā – visi alkst siltuma. Arvis Kolmanis neiebilst, ka sievietes daba ir neizdibināma, taču ir vērts to papētīt, kaut vai ar prozas līdzekļiem. Provokācijas un paradoksi Arvja Kolmaņ...

Tulkotāja Silvija Brice pati mazliet ironizē, ka tagad ir „baigā rakstniece”, jo iznākusi viņas grāmata „Baigās piezīmes”. Savukārt šīs piezīmes esot baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Silvijas Brices „parkā uz soliņa atstātās piezīmes” lasa Gundars Āboliņš. „Baigās piezīmes” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Vladimirs Zismans ir mūziķis, kurš strādājis gan operā, gan simfoniskajā orķestrī, piedalījies vairākos mūziklos. Viņš rakstījis recenzijas un esejas, grāmatu bērniem „Orķestris un tā iemītnieki”, bet Gundara Āboliņa uzmanību piesaistīja viņa asprātīgā grāmata "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs". Zismana darbu latviski tulkojis un fragmentus priekšā lasa Gundars Āboliņš. Izdod „Upe tuviem...

Reiz satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase – rakstnieks Džezepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu. 1932. gada 24. augustā šie abi cilvēki salaulāti, tikmēr Stāmerienas apkārtne sniedza romāna „Gepards” autoram mieru, klusumu un apceres iespēju. „Vienā likteņdejā savijušies mūži” ir Ilzes Lecinskas un Džoakīno Lancas Tomazi grāmata par Aleksandru...

Vidēji turīgas Rīgas vāciešu ģimenes atvase – Dagmāra Kopštāla – laika posmā no 1917. līdz 1923. gadam rakstījusi dienasgrāmatu, protams, vācu valodā. Viņa fiksējusi notikumus no sava – pusaugu meitenes – skatu punkta. Vēsturisko notikumu karkasam šie pieraksti piešķir emocionālu dzīvīgumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis stāsta gan par to, kā viņa rokās nonāca šī dienasgrāma...

Ingas Ābeles stāstu krājumā „Balta kleita” deviņos stāstos sastopas deviņas sievietes. „..Sapņos šīs sievietes skata sevi baltā kleitā. Varbūt tā ir kāzu, varbūt- mirstamā kleita, un apokalipse ir iespējama jebkurā mirklī, jebkurā vietā, jebkurā prātā”, tā par šo grāmatu raksta Guntis Berelis. Fragmentus no Ingas Ābeles stāstiem lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:...

Lietuviešu rakstnieces Kristīnes Sabaļauskaites jaunākais vēsturiskais romāns „Pētera imperatore” ir pirmā diloģijas grāmata, kas vēsta par Martas Skovroņskas – cara Pētera I sievas un Krievijas pirmās imperatores Katrīnas I – pēdējo mūža diennakti, kuras laikā viņa atceras, murgo, sarunājas. Tas ir arī stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru un mentalitāšu sadursmi šajā laulībā. Romānu „Pētera imp...

Maikla Ondatjes romāns, kara drāma „Angļu pacients” ieguva Brukera balvu, bet filma, kas uzņemta pēc šī romāna, saņēma „Oskarus”. Cits Maikla Ondatjes romāns „Ēnas pār Temzu” stāsta par Londonu pēc 1945. gada, kad kara pagātne vēl nav pagātne konkrētiem cilvēkiem. Tulkotāja Māra Poļakova šo grāmatu atrada, izlasīja un ieteica izdot izdevniecībai „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta: