Radio mazā lasītava

„Ielu muzikantu piezīmes” ir superbieza grāmata, ne tikai lappušu skaita ziņā, bet arī tās emocionālās amplitūdas ziņā. No divu bohēmiski noskaņotu mūziķu ceļošanas, dzīvošanas uz ielām, alkohola un citu vielu lietošanas, neatcerēšanās un negribēšanas atcerēties 2009. gadā līdz Ūdra avārijai un laikam pēc tam, kurā Ilonai nākas domāt ne tikai par vīru un tā kopšanu, bet arī par dēlu Bārtu un eksis...

„Ja nāve un asinis – tad līdz smakai. Ja mīlestība – līdz seksam, reizēm arī rupjam. Un ja māksla, tad tā, ka tajā aizmirstas viss,” tā par Sofjias Šovo romānu „Sapnī ar Botičelli” saka tulkotāja no franču valodas Irēna Auziņa. Un piebilst – ja kaķi, tad šņācoši un mežonīgi. 15. gadsimta Florencē, kurā valda renesanses mākslinieku atbalstītājs Lorenco Mediči, gleznotājs Sandro Botičelli rada māksl...

Vēl pirms Covid un kara tulkotājam Denam Dimiņam kā suvenīru konferencē uzdāvināja kādu grāmatu. Viņš izlasīja. Pēc kāda laika apgāds „Zvaigzne ABC” viņam piedāvāja šo grāmatu tulkot. Viņš, protams, piekrita, jo bija to jau lasījis. Tā bija Alekseja Saļņikova grāmata „Petrovi ar gripu”. Uz grāmatas latviešu izdevuma vāka ir Kirila Serebreņņikova filmas plakāts, starp citu šajā filmā Petrova sievu,...

Jaunā Rīgas teātra izrādes "Žižeks un Pītersons. Gadsimta duelis" pārsteidzošā popularitāte liecina, ka intelektuāli dueļi ir nepieciešami mūsdienu cilvēkiem. Un viens šāds mūsdienu intelektuālis ir britu publicists politisko un sociālo jautājumu jomā Daglass Marijs. Pēc grāmatas "Eiropas dīvainā nāve" viņš piedāvā "Pūļa neprātu", kas kļuvis par dižpārdokli un tulkots daudzās valodās, tagad arī la...

Žorža Pereka trešā grāmata "Cilvēks, kas guļ" ir stāsts par radikālu attiekšanos - meditācija par dīkstāvi, etīde par tukšumu, atsvešināšanās hronika, kas vēstī par pakāpenisku aiziešanu no cilvēkiem un lietām. Kāds to nodēvējis arī par attālu Oblomova radinieku. To var uztvert gan kā autobiogrāfisku refleksiju par personisku utopisku plānu, gan kā paaudzes manifestu, protestējot pret patērētāju s...

Stāsti par dzīvi un mūziku, par dzīvi mūzikā un mūziku dzīvē – tie šoreiz vieno Deivu Grolu grāmatā "Stāstnieks" un Arti Dvarionas Radio mazās lasītavas studijā. Deivs Grols jau agri dodas koncertturnejās ar grupu "Scream", tad pievienojās "Nirvanai" kā bundzinieks un visbeidzot izveidoja grupu "Foo Fighters", par kuras vēl gaidāmajiem mūzikas notikumiem zina stāstīt mūziķis un radio SWH ētera per...

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomija...

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomija...

„Ir cilvēki, kuri par manu labāko filmu uzskata „Es soļoju pa Maskavu”, citi – „Rudens maratonu”, vēl citi – „Kin-dza-dza” vai „Asaras bira”. Taču vairums ir pārliecināti, ka mana labākā filma ir „Neskumsti!” – Tu, Danelija, esi gruzīns, tāpēc tev arī tā ir sanācis! Nezinu. Varbūt tā arī ir.” Tas ir citāts no režisora Georgija Danelijas īsmetrāžas stāstiem no kinorežisora dzīves „Pasažieris bez bi...

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas vēlāk kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, sīkumtirgus, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs”, par kuru interesējās policija, un daudzas citas „Lasāmvietas”. „„Lasāmvietas” ir ceļvedis pa lasīšanas vietām 20. gadsimta sākuma Rīgā. Ceļvedi izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēkas ciklā „Latviešu grāmatai 50...

Smējīgi stāstnieki esot visi Streiči, bet šoreiz Radio mazā lasītava sarunājas ar kinorežisoru Jāni Streiču un lasa viņa brāļa Ērika Streiča grāmatu "Latviešu dēkainis krievu armijā", kuru Ēriks nesagaidīja. Gundars Āboliņš lasa par to, kas ir armijnieka gulta, kādas dziesmas dziedātas un stāstu par slēpēm Leonoru un kādu aktrisi. Visi kopā vienojamies, ka, liekot kopā visus daudzos piedzīvojumus...

Žurnālisti kļūst bīstami, ja ilgi un pamatīgi iedziļinās kādā konfliktā, fiksē ceļā redzēto un sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, cik vien tas brīviem medijiem ir iespējams. Žurnālists Atis Klimovičs 90. gados sāka braukt uz vietām, kur notika etniskas sadursmes un kari. Un viņš brauc joprojām ne tikai, lai rakstītu, bet arī, lai vestu humānās palīdzības kravas. Visticamāk Atis arī pašlaik ir...

Kāds ir Arno Jundzes Veidenbaums? Ungurmuižā tikāmies sarunās par romānu "Es nemiršu nekad", kas dokumentē Eduarda Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, aptverot visu mūžu, kā arī pārlapojām Zigfrīda fon Fēgezaka kultūrvēsturisko romānu "Senči un pēcteči" par Vidzemes muižnieku - Kampenhauzenu - dzimtu.   Raidījumu atbalsta:

Vai džentelmenis var būt bijušais? Grāfam Aleksandram Rostovam, kuram 1922. gadā jāstājas boļševiku tribunāla priekšā un jāsaņem sods – arests neparastā izsūtījuma vietā – viesnīcā "Metropole", kuru viņš nedrīkst atstāt, nākas arī sev atbildēt uz šo jautājumu, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.  Eimora Toulza romānā "Džentelmenis Maskavā" par vienu no galvenajiem varoņiem kļūst Maskavas viesnīca...

„Abas Pētera imperatores daļas pašlaik nenovēršami būs daudz smagāka lasāmviela, nekā tās bija sarakstīšanas brīdī. Notikumi pasaules politiskajā arēnā ar daudzām epizodēm romānos sasaucas neomulīgi tuvu, un gribot negribot nākas vilkt paralēles. Protams, 18. gadsimts nav 21. gadsimts, taču secinājumus lai lasītājs izdara pats. Jebkurā gadījumā Pētera imperatore ir lasāmviela, kas atgādina 18. gad...

Sarunas ar sievu pie vakariņu galda, piedāvājums lasīt lekciju un pārdomas par leģendu, kas no Kartāgas atceļojusi līdz Rīga, vēstures zinātņu doktoru un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu iedvesmo pētīt antīkos tēlus Rīgas namu fasādēs. Atklājas jauni konteksti un rodas grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Grāmata ir tik smaga, ka ar to bīstami iemigt...

Žurnālista Oskara Vizbuļa debijas romānam dots intriģējošs nosaukums – „Ja vīrietis prastu runāt”. Apvienojot žurnālista darbā krātos novērojumus ar ikdienas norisēm un fantāziju, tapusi grāmata, pēc kuras autoram raksta vēstules. Arī sievietes, kurām apnikuši bezcerīgie tinderrandiņi, kuras labāk savu nākamo draugu meklēšot  pie motorzāģu stenda, tur vismaz viņi nemelojot… Sarunā ar autoru Oskaru...

Kā iemīlēties teikumos un sarunāties par vārdiem? Paskāla Mersjē romānu “Vārdu svars” iesaka lasīt tulkotāja Silvija Brice. Paskāls Mersjē, kura īstais vārds ir Peters Bieri, ir dzimis Bernē, bet tagad rakstnieks un filozofijas doktors dzīvo Berlīnē. Savus darbus filozofijā viņš paraksta ar īsto vārdu, bet beletristiku ar pseidonīmu Mersjē. Viņa pazīstamākais darbs ir "Nakts vilciens un Lisabon",...

Smiļģa dārzā ir roze Šoša, tā iestādīta tad, kad aktrise Regīna Razuma saņēma balvu, jo Regīna bijusi Šoša Jaunā Rīgas teātra izrādē "Kabalas noslēpumi", kas veidota pēc Zingera darbu motīviem. Savu lekciju par godu Nobela prēmijas saņemšanai jidiša rakstnieks Jichoks Baševis Zingers (angliskajā pasaule – Aizeks Baševis Singers) veltīja jidišam - "trimdas valodai, valodai bez valsts, bez robežām,...

Tāds arī ir pirmais teikums Zigmara Liepiņa memuāros „Mūzaīka”. Subjektīvs, tiešs un asprātīgs stāsts par dažādām brīvības pakāpēm, kurā radošas idejas sastopas ar cenzūras, varas un naudas nosacījumiem. Un tomēr – Zigmars Liepiņš atzīst, ka nevienās krustcelēs negrieztos lai manītu savas izvēles.  Tas jau bija paredzams, ka Zigmara Liepiņa un Gundara Āboliņa satikšanās studijā varētu izvērsties p...

Katra grāmata, ko no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš, ir notikums tekstā. Šoreiz ‘’Pētergailis” izdevis viņa tulkoto Alenas Mornštainovas romānu "Klusie gadi" , kas ir intīma ģimenes drāma par nesarunāšanos, lielajai vēsturei atstājot scenogrāfijas lomu. Ģimenes noslēpums, kas saistās ar pagājušā gadsimta 70. gadiem Čehoslovākijā, nedod mieru meitenei Bohdanai. Otrs romāna galvenais varonis i...

Sabiles bijušajā sinagogā, kur padomju gados bijusi arī sporta zāle, jau gadu ir atvērts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, un Lasītava šoreiz lasa Viktora Freiberga un Danielas Zacmanes grāmatu "Vakar, šodien, rīt", Danielai Zacmanei un māksliniekam Bruno Mellim klātesot. Šoreiz Radio mazā lasītava ceļo tā, ka atved uz Sabiles kultūrtelpu arī Rīgas kultūrtelpu “Aminori”, kur notiek māks...

Radio mazā lasītava arī šovasar turpina ceļot, paplašinot savus maršrutus no rakstnieku muzejiem uz jaunām un ne tik jaunām Latvijas kultūrvietām. Līgatnes "Zeit" veidojuši divi labā nozīmē traki cilvēki – Marģers un Inese Zeitmaņi kopā ar domubiedriem, bet šīs vietas īpašā piesaiste trimdas literatūrai radīja arī šī vakara lasāmkarti – trimdinieka Anšlava Eglīša grāmatas un kādu grāmatu, kura izn...

Karlosa Ruisa Safona grāmata "Rēgu labirints", kas noslēdz četru romānu sēriju "Vēja ēna", "Debesu gūsteknis" un "Eņģeļa spēle", patiks tiem, kuri bauda 19. gadsimta biezos romānus ar detektīvintrigu un vēsturiskiem noslēpumiem. Romāns ir atzīšanās mīlestībā grāmatu lasīšanai un Barselonai. Tulkotāja no spāņu valodas Dace Meiere atzīst, ka Karlosa Ruisa Safona romāns "Rēgu labirints" esot kā lupat...

„Tad jau Rīga mazliet pieder arī man, vai? Tas viss mazliet pieder arī tev, un, kamēr tu to visu mīlēsi, tas arī paliks tavs”. Tie ir pēdējie teikumi grāmatā „Tantes ar klikšķiem. Baltiešu stāsti”. Turpinot atjaunot saikni ar Baltijas vāciešu kultūru, profesors Ojārs Spārītis šoreiz stāsta par Gizelas Natālijas Grādneres grāmatu „Tantes ar klikšķiem. Baltiešu stāsti”. Autore kopumā ir uzrakstījusi...