Radio mazā lasītava

Radio mazā lasītava šoruden ieceļo arī kādā „izglābto grāmatu vietā” – Springšļu dzirnavās pie Vivianas un Jāņa Zipiem. Tur var svinēt kāzas un baudīt dabas klusumu, bet var arī baudīt grāmatu klusumu bibliotēkā, kur atrodamas grāmatas, kuras šurp veduši cilvēki no tuvākām un tālākām vietām. No šejienes grāmatas atkal ceļo tālāk, piemēram, uz Vāciju, uz Bērzaini, kur saimnieko Inese un Āris Aveni,...

Gusts Ābele 15 gadu vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes", tagad kļuvis par Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa teātra režijas studentu un vienlaikus ar studenta apliecību var turēt rokās savu debijas grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums". Viņš piedalījies mazliet grafomāniskā, bet pašdisciplinējošā romānu rakstīšanas mēnesī, kad katru dienu jāuzraksta noteikts skaits zīmju, bet tavs vienīgais i...

Zviedru medmāsas, somu vecmātes, norvēģu ārsti, somu mežstrādnieki, viens somu žurnālists, angļu piloti un stjuartes nokļūst uz kādas Klusā okeāna salas. Piespiedu nolaišanās rada piespiedu kopdzīvi uz salas, kas nozīmē, gan plānu, kā tikt prom, gan plānu, kā izdzīvot pagaidām un .. iekārtoties. Šajā iedomātajā salas utopijā darbojas gan anarhistiski, gan nedaudz traki un dumpinieciski personāži....

Pēteris Kalniņš savas atmiņas noslēdz ar šādu teikumu: „Rakstīts 88. gadā no manas dzīves 1843. gada līdz 1928. gadam”. Šī grāmata mūs ne tikai aizved senā pagātnē, sekojot Pētera Kalniņa atmiņām, bet aizved arī uz mūsdienu Tirzu, kur dzimuši daudzi kultūras cilvēki, kur joprojām dzīvo cilvēki, kuriem ir svarīgi atgādināt par Tirzas sakņu sistēmu. Grāmatas sastādītājs un kultūrvēsturisko komentāru...

Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Inciemā Sintija Kostjukoviča ar Radio mazās lasītavas palīdzību saka paldies tam labvēlim, kurš anonīmi atsūtīja divas kastes ar Anšlava Eglīša grāmatām no Amerikas. Savukārt Gundars Āboliņš, kurš visu vasaru filmējies Viktora Eglīša lomā seriālā "Pansija pilī", tagad lasa priekšā gan no "Pansijas pilī", gan no romāna "Ilze", kas tieši Anšlava Eglīša dzimšanas...

Uz Akuratera māju Torņkalnā, kur tagad ir Akuratera muzejs, bet 1933. gadā tā celta kā dzejnieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera ģimenes māja, mūs aizved Daiņa Bruģa grāmata "Akuratera māja". Radio mazā lasītava ceļo pa Akuratera istabām un apbrīno gan ģimenes, gan vēlāko mājas iemītnieku cieņu un saudzību pret lietām, interjeriem, grāmatām, pat pret zīmuli, ar kuru rakstījis...

Ir diezgan drosmīgi aplūkot mūziku pasaules vēstures kontekstā, bet vienlaikus arī cilvēka mūža ietvarā, tad arī vēl saskaņā ar evolūcijas teorijām. To tomēr dara Liverpūles universitātes Mūzikas nodaļas profesors, pianists, pasaulē atzīts Bēthovena eksperts, autors rakstiem par mūzikas filozofiju un psiholoģiju Maikls Spicers grāmatā „Homo musicus. Dzīvības vēsture uz Zemes”. Kopā ar tulkotāju Re...

Katrs romāns un katra monogrāfija sērijā „Es esmu…” par latviešu literatūras klasiķiem ir gaidīta un nāk arī ar savu rašanās stāstu. Romānu par Kārli Skalbi bija iecerējis Pauls Bankovskis, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā tas tika uzticēts Svenam Kuzminam. Ar Svenu tiekamies pie romāna „Skaistums un nemiers”, kas vēsta par Skalbes jaunības ideāliem, pirmajiem literārajiem mēģinājumiem, pirmajiem da...

Šoreiz esiet gatavi filozofiskiem, esejiskiem un vienlaikus absurdiem tekstiem, jo to autors ir absurda dramaturgs Ežēns Jonesko. Agnese Kasparova tulkoja Ežēna Jonesko lugu “Degunradži” Dailes teātrim, tagad “Omnia Mea” izdevusi viņas tulkotās Ežēna Jonesko “Piezīmes par un pret”. ““Piezīmes par un pret” apkopo svarīgākos Jonesko tekstus, kuros dramaturgs dalās domās par autoru, tā misiju, par mā...

Reina Rauda romāna „Saulesraksts”  galvenās varones tēlu tiešām ir iedvesmojusi vēsturiska persona Anete Buša, taču par viņu pārāk daudz nav zināms. Realitātē viņa bija kādus desmit gadus vecāka par romāna galveno varoni Lilī Ojamu. Viņu likteņos ir dažas līdzīgas iezīmes, abas tiešām darbojās Krievijā cirka trupā, abas pilsoņu kara laikā bēga uz Šanhaju un no Šanhajas uz Tokiju. Un abas patiešām...

Kad aktieri lomai pirms filmēšanas katrreiz tik ilgi grimē, ka paliek garlaicīgi, tad aktieris izdomā, ka pa to laiku var taču zīmēt ar pirkstu telefonā nelielas ainiņas kā kadrus, tad parādīt kolēģiem un vēl pierakstīt klāt kādu mīlīgu, asprātīgu īstekstu. Šis aktieris, kuru tik ilgi grimēja Berharda Dīriķa lomai filmā „Zeme, kas dzied”, ka viņš sāka zīmēt telefonā, ir Vilis Daudziņš. Apgāds „Nep...

Aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa literatūrā debitēja ar pandēmijas laikā rakstīto „Dienasgrāmatu”, tad sekoja promocijas darba aizstāvēšana un grāmata „Aktiera runa latviešu teātrī 21. gadsimtā”, bet Zane turpināja rakstīt. Pēc 2022. gada 24. februāra ieraksti dienasgrāmatā ieguva citu tonalitāti un skaudras traģēdijas ēnas, bet turpinājās arī ikdiena. Tā radās „Mans kara gads”. Zanes Daudz...

Lingvistisks trilleris – šāda žanra grāmata Radio mazās lasītavasredzeslokā nonāk pirmoreiz. Tas ir Viktara Marcinoviča romāns "Mova". Antiutopija, kura sarakstīta 2014. gadā. Ja to lasa bez iepriekšējas sagatavošanās un bez informācijas uz grāmatas aizmugurējā vāka, tad kādu brīdi var būt arī neliels apmulsums, jo divi galvenie varoņi ir – Dīleris (narkotiku tirgotājs) un Džankijs (narkomāns). Vē...

Radio mazajā lasītavā uz studijas galda šoreiz divas grāmatas – „Aminori” izdotās Oskara Vailda lugas un eseja dialogā „Melu sairums”. Dialoga dalībniekiem ir doti Oskara Vailda dēlu vārdi – Sirilsun Vivians, bet Oskara Vailda parakstītajā eksemplārā intīmajam draugam lordam Alfrēdam Duglasam savulaik rakstīts – „Bozijam, no drauga autora. Augstākās Filozofijas piemiņai”. Paradoksu meistars Oskars...

Franču rakstniece Karīna Tvila romānā „Tas ir tikai cilvēciski” nesērfo uz #MeToo viļņa, kā varētu iedomāties. Karīna Tvila ir franču rakstniece, divpadsmit romānu autore, vairāku prestižu literāro prēmiju laureāte. Studējusi jurisprudenci, kādu laiku strādājusi par juristi, bet tad pievērsusies rakstniecībai. Romānā „Tas ir tikai cilvēciski” skaisto un bagāto pārstāvjiem – Farelu ģimenei – nākas...

Viņš raksta tikai tad, kad ir atbildējis sev uz jautājumu, vai neviens cits par to nevarētu uzrakstīt, tā sarunā atzīst kinodokumentālists Tālivaldis Margēvičs.  Un tā jau trīsreiz viņš pats sev ir atbildējis, ka cits neviens nevarētu. Tā tapušas grāmatas „Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags” un „Zirgu gaļas pārdevējs”, tagad  – „Dzīves melnā montāža”. Kino cilvēki ļoti labi zina, kas ir „melnā...

Šajā grāmatā un arī šajā sarunā ir daudz literāru atsauču, bet skaidrojam arī, ko nozīmē serbhorvātu valoda un kur glabājas mirušo enciklopēdija. „Žēl, ka pie latviešu lasītājiem Kiša darbi nāk tik vēlu. Šis tulkojums būtu teicami iederējies tūkstošgažu mijā, kad nāca klajā pirmie Borhesa un Umberto Eko grāmatu latviešu izdevumi. Starp citu, kāds sīkums: par epigrāfu vienai no romāna „Fuko svārsta...

Es tikai izstāstīšu… Iespējams, lasot Ingunas Baueres romānu „Māsa Magda”, brīžiem ir sajūta, ka kāds vai kāda viņai to visu ir izstāstījusi. Kā gan citādi var zināt, ko teica un domāja vācbaltiešu muižniece Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kurai sirds degusi par latviešiem? Pēc Ziemeļu kara, kļuvusi par Valmiermuižas pārvaldnieci, Magdalēna Elizabete fon Hallarte izveidoja pirmo muižas skolu dzi...

Gleznotājs Vinsents van Gogs ir pārliecinājies, ka krāsa ir modernisma atslēga, un nolemj dodies uz Provansas pilsētu Arli, sapņodams tur izveidot mākslinieku komūnu – Dienvidu darbnīcu.  Van Gogs nepazīst Francijas dienvidus, bet no romāniem uzbūris sev „zilo toņu un priecīgo krāsu zemi”. Ir 1888. gads, kad van Gogs ierodas Arlē, viņš ir viens, viņš nododas radošam darbam un raksta garas vēstules...

Ar viņu sazināties nemaz nav tik vienkārši, jo tagad viņš dzīvo Kanādā, kur bebri mēdz pārgrauzt optiskos kabeļus. Galu galā mums tas izdodas, un Vilis Lācītis mums izstāsta, ka maģistra diplomam, kas iegūts Oksfordā, nekādas īstas jēgas viņa dzīvē nav, bet briti tagad nemaz tik priecīgi par izstāšanos no Eiropas Savienības neesot. Vilis Lācītis literatūrā debitēja ar romānu "Stroika ar skatu uz L...

Kāds dzīves nogurdināts psihoterapeits skaita stundas līdz pensijai. Viņš vairs negrib nevienu jaunu pacientu, viņš vairs negrib neko jaunu piedzīvot vai izdarīt. Viņš ir noguris no pacientu stāstiem, no savas jautājumu un atbilžu rutīnas. Līdz brīdim, kad gandrīz tiešā nozīmē viņa praksē ielaužas Agate, paciente ar smagu slimības vēsturi un dīvainām vēlmēm. Un tad vēl ir meitene, kura sasitās, un...

"Es gribētu par kaut ko kļūt…" – tas nav virsraksts kādam domrakstam, tāds nosaukums grāmatai, kurā ir trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas. Annija Hackelsone no Rīgas savu dienasgrāmatu rakstīja vācu valodā. Hanna Bloha dzīvoja Strenčos un Valmierā un dienasgrāmatu rakstīja latviski. Šeina Grama dzīvoja Preiļos un rakstīja jidišā. Dzīvē viņām nebija lemts satikties, jo visu meiteņu trīs dz...

Viņi domāja, ka aizbrauks tepat līdz Kurzemei vai varbūt līdz Vācijai, ka karš tūlīt beigsies, bet nekad nedomāja, ka aizbrauks līdz Austrālijai, Amerikai vai Venecuēlai un uz visu mūžu. Pēc tam, kad slēdza bēgļu nometnes Vācijas rietumos, latviešus izkaisīja pa visu pasauli. ANO starptautiskās bēgļu organizācijas lielā operācija – bēgļu transportēšana no Vācijas nometnēm uz citām valstīm un konti...

15 rakstnieki ļauj ieskatīties savā radošajā laboratorijā. Viens gaida iedvesmu, cits ir pārliecināts, ka iedvesma atnāk tikai darba procesā; viens raksta nakts vidū; cits – agri no rīta; vienam vajag rakstāmpulti, citam – galdiņu, ko ielikt gultā. Viens svīst un mokās, cits – lido… Un tā varētu turpināt. Viena no grāmatas ‘’Rakstniecības laboratorija” redaktorēm Inga Žolude raksta: "No funkcionāl...

"Elegantā Rīga" ir Initas Saulītes-Zanderes pētījums un kultūrvēsturisks stāsts, kas ar bagātu ilustratīvo materiālu un 20.-30.gadu preses citātiem veido ainu, kā darbojās tā laika modes industrija Latvijā ar skatu dāmām uz Parīzi, bet kungiem – uz Londonu. Pēc sludinājumiem un adrešu grāmatām autore veido savdabīgu Rīgas amatnieku ģeogrāfiju ar ielām, kur darbojas cepurnieki, apavu meistari, cimd...