Patriotu podkāsts

Valstiskas nozīmes koncerti svētku laikā kļuvuši par skaistu un neatņemamu Orķestra “Rīga” tradīciju. Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienai veltītajā koncertā 18. novembrī pulksten 16 VEF Kultūras pilī orķestris kopā ar solistiem diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos daudzveidīgu latviešu skaņražu instrumentālo opusu un vokālo skaņdarbu programmu, kuras ietvaros pasaules pirmatskaņoju...

Vijolniekam Daniilam Bulajevam novembris ir koncertiem bagāts mēnesis, godinot Latviju dzimšanas dienā, spēlējot Pjacollu un aicinot uz koncertu Dzintaru koncertzālē... Liene Jakovļeva: Šī atkal mums ir ļoti īpaša nedēļa, kad vaļā vērušās koncertzāļu durvis: arī māksliniekiem līdz ar to ir pilnīgi citāds darba un sajūtu režīms. Novembra otrā puse jums ir koncertiem pilna. Nebija viegli atrast mums...

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske  Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. Par tā  dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tiesa, likumu par ordeni Satversmes sapulce apstiprināja tikai 1920...

Svētku nedēļā hernhūtiešu dzīvesstāsti klausāmpastaigā skan Valmiermuižas parkā, jo Vidzemes brāļu draudzes aizsākumi meklējami  tieši Valmiermuižā, kur aktīvi darbojās arī skolotāju seminārs. Kultūras rondo sazināsimies ar hernhūtiešu pētnieci Beati Paškevicu un dzirdēsim arī stāstu par Miķeļa Pētersona dzīves gājumu 18. gadsimta otrajā pusē. Latvijas neatkarības pasludināšanas dienai par godu Va...

Stāsta Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa. Pagājušā gadsimta 20.gados Rīgas pils telpu iekārtošanai tika uzaicināts arhitekts Eižens Laube un mākslinieks Ansis Cīrulis, kuri centās telpām piešķirt latviskumu. Tika meklēts atbilstošākais stils pils interjeram, kas simbolizētu un reprezentētu jaundibināto Latvijas valsti. Rīgas pils reprezentācijas telpu grupā galvenā ir Svētku zāle - īpaši s...

Nevis pazust vienaldzībā un sašķeltībā, bet tiekties uz to, kas ir labs, patiess un pilnīgs šonedēļ Lāčplēša dienas dievkalpojumā aicināja Nacionālo Bruņoto spēku virskapelāne, kapteine Estere Tumoviča. Kapelāna amatu sajūtot kā savu aicinājumu, pirms trim gadiem viņa sāka darbu kā pirmā sieviete kapelāne Militārajā policijā. Savukārt šovasar viņa kļuva par pirmo sievieti virskapelāni, šajā amatā...

Pašvaldības visā Latvijā aicina iedzīvotājus Lāčplēša dienā iedegt gaismu logā un individuāli nolikt ziedus piemiņas vietās, lai godinātu un pieminētu Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus. Tāpat visu dienu interneta tiešraidēs un televīzijā notiek arī šai dienai veltīti koncerti un citi pasākumi. Cēsīs no līdz plkst.19.30 uz Pils parka trepēm būs izvietota svecīšu kontūra Latvijas formā, kā ar...

Šogad Rudbāržos tika atklāta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Tajā vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienotas ar militāro pamatprasmju un vērtību attīstīšanu. Kāda ir mūsu jauniešu interese par militāro karjeru, kāda ir motivācija gūt izglītību šajā nozarē un vai dzimtenes mīlestību var iemācīt pusaudzim skolas solā, par to plašāk runājam Ģimenes studijā Lāčplēša dienas noska...

“Vienpadsmitajā vienpadsmitos” – tas ir viens no tiešsaistes notikumiem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) valsts svētku programmā. Par muzeja darbību digitālajā vidē un neparastākajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru stāstiem Kultūras rondo saruna ar vēsturniekiem: LNVM direktora vietnieku zinātniskajā darbā Tomu Ķikutu un LNVM Numismātikas nodaļas pētnieku Arni Strazdiņu. 11. novembrī plks...

Gaidot Lāčplēša dienu, pie Brīvības pieminekļa vēsturiskajā vietā atgriežušies četri Latvijas karogi. Pirms Brīvības pieminekļa uzcelšanas tieši pieminekļa pamatnes vietā reiz atradušies četri karogu masti ar uzvilktiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem. 1935.gadā, kad atklāja Brīvības pieminekli, vēsturiskos četrus karogu mastus pārcēla uz Raiņa bulvāra pusi. Šī gada 10.novembrī atjaunotajos karogu...

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu „Par Latvijas Republikas statusu”. Tas nozīmēja Latvijas Republikas de facto neatkarības atjaunošanu. Šos notikumus krietni paātrināja augusta puča izgāšanās. Saruna par notikumiem šajās puča dienās, to ietekmi un iemesliem, un par to, kādēļ tik maz vēsturnieku šobrīd pēta šos laikus, ar Tautas frontes muzeja vadītāju, vēstu...

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, pieminot 80. gadadienu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas.

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada jūnija vidū vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas cilvēku sadzina vilciena vagonos un izveda uz ieslodzījuma vietām vai nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tikai daļai no viņiem izdevās atgriezties mājās. Kultūras rondo tiešraide no Latvijas okupācijas muzeja. Šodien, 14. jūnijā, atceramies un godinām ikvienu 1941. gada deportācijās cietušo...

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Šorīt, noslēdzot Latvijas Radio rubriku par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes tuviniekiem, dzirdēsiet atvadu vārdus no kāda izsūtītā, kas palika anonīms un vēstījums adresātu nesasniedza. Latvijas Okupācijas...

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. gaidot piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Vakar dzirdējāt Kadetu skolas komandiera Viļa Sniķera atvadu vārdus sievai, bet šodien stāsts par viņa d...

Pirmdien apritēs 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām, kurās uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām izveda vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kā noritēja vērienīgā okupācijas varas operācija – kā cilvēkus izveda, kādus secinājumus un pētījumus ļauj veikt arhīvā glabātie dokumenti un izvesto liecības? Par šiem un citiem ar deportācijām saistītiem tematiem plašāksarunā ar Latvijas Nacion...

Gaidot 1941. gada deportāciju piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Šodien plašāk par Kadetu skolas komandieri, arhitektu Vili Sniķeri, kas zīmīte raksta atvadu vārdus sievai. 47 gadus veco Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu Vili Sniķeri 1941. gada 14. jūnijā arestēja un izsūtīja no Rīgas dzelzceļa stacijas. Vienlai...

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Gaidot piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Šodien plašāk par izsūtītā - jauna Latvijas armijas leitnanta Pētera Lejas atvadām no draudzenes. Latvij...

14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš 1941. gada deportācijām, kad no Latvijas uz Sibīrijas nometnēm tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēki, Latvijā notiks piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām”. Lai tautieši visā pasaulē varētu iesaistīties un domās būt kopā ar 14. jūnija upuriem, ikviens latvietis pasaulē aicināts pievienoties digitālajai piemiņas k...

Gaidot piemiņas dienu, 14. jūniju, ik rītu stāstām par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielus, saburzītus un steigā aizrakstītus papīra gabalus deportētie visticamāk no vagoniem izmeta pēc izbraukšanas no stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik atrastās zīmītes tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā. Šodien plašāk par izsūtītā Oskara Bērzi...

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Līdz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai Latvijas Radio ik rītu stāstām par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielas, saburzītas un steigā aizrakstītas papīra lapas deportētie visticamāk...

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju vīriešus, sievietes un bērnus dzina vilcienu vagonos, lai izvestu uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām. Līdz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai Latvijas Radio ik rītu stāstām par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagon...

Sazināmies ar jauniem, enerģiskiem, talantīgiem un atraktīviem cilvēkiem, ar kuriem diskutējam par nākotni - kādu viņi redz Latviju 2050.gadā, kādu redz mūsu valsti un savu vietu tajā. Nedaudz arī kopīgi pasapņojam, kādu mēs gribētu redzēt un piedzīvot Latviju 2050.gadā? Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi svētku dienā uzņēmējs, darba platformas starptautiski pieredzējušajiem cilvēkiem YourMove dibinā...

4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tas ir brīdis, kad atzīmējam to, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma „Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Bet kāds bija ceļš līdz tam un kāda loma neatkarības atgūšanā bija Abrenes konferencei? 1989. gada maijā Francijā Abrenes konferencē pirmo reizi tikās trimdas organizācijas un Latv...

Šajās divās barikāžu trīsdesmitgades nedēļām esam jums stāstījuši dažus no daudziem tūkstošiem atmiņu stāstu, ko glabā tā laika barikāžu dalībnieki. Katrs no tiem ir citādāks, un kopā tie veido plašu un daudzveidīgu atmiņu mozaīku par šo notikumu, ko uzskata par Atmodas kulmināciju. Šodien kārta pēdējam stāstam, kura autors 20.janvārī pirms 30 gadiem piedzīvoja apšaudi Bastejkalnā un uzņēma dažus...