Patriotu podkāsts

„Man ir jāņem ierocis, lai aizstāvētu skaisto zemi Ukrainu. Man tur ir jābūt. Savādāk nevar,” Gundars Kalve cīņā par neatkarīgu Ukrainu. Viņš vakar atgriezās no Ukrainas, kur aizstāv tās neatkarību. Gundars ir valsts patriots – viņš stāvēs un kritīs par valsti. 18.novembrī Gundaram Kalvem pasniegs pašvaldības apbalvojumu – „Jēkabpils novada Goda pilsonis”.

Biedrība "Tavi draugi" aicina šogad Lāčplēša dienā pieminēt un godināt Latvijas brīvības cīņās kritušos, vienlaikus sniedzot arī praktisku atbalstu Ukrainas karavīriem, kuri nepagurstoši cīnās par savas valsts un Eiropas brīvību. Šogad paralēli svecīšu nolikšanai pie Rīgas pils, 11. novembra krastmalā, Rīgā, iedzīvotāji aicināti atnest arī otru svecīti vai sveču pārpalikumus, ko nodot "Tavi draugi...

Arī mūsu aizstāvjiem nepieciešamas atbalsts, un to var sniegt kapelāni. Nacionālo bruņoto spēku vecākais kapelāns majors Mareks Savickis norāda, ka kapelāni ir Dieva instruments, kas stiprina karavīru. Taču, runājot par to, kas stiprina valsti, Savickis teic: „Mēs stāvam sardzē par to, lai mēs varētu kā tauta plaukt, augt, nobriest.” Viņš aicina ikkatru padomāt par to, kā viņš var aizstāvēt savuva...

Mūsu cilvēki aizstāv ne tikai Latviju. Bruņotie spēki piedalās arī starptautiskajās misijās. Šobrīd jau trīs mēnešus misijā Kosovā ir kapteine Ieva Jordane-Liflande. Esot tur, viņa novērtē, cik labi dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. „Es stāvēšu un kritīšu, centīšos darīt visu, kas manos spēkos, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu vieta, ko saukt par mājām,” teic Ieva Jordane-Liflande. Mēs savu...

Pēc 24. februāra, raugoties uz notikumiem Ukrainā, sabiedrības interese par Zemessardzi palielinājās. Kopš aprīļa zemessargu rindās ir arī Mareks Matisons, kas uzskata, ka ar apgūtajām iemaņām būs gatavs aizstāvēt savu valsti. Viņš saka: „Es esmu absolūti pārliecināts, ka kopā ar savu seržantu es varu iet karā. Un es arī no kara atnākšu mājās.” Mareks Matisons ikdienā nodarbojas ar digitālo komuni...

Novembrī ar vairākiem pasākumiem tradicionāli atzīmē 103. gadadienu kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā. Svētku atklāšana bija jau šodien, 7. novembrī, laukumā pie Latvijas Kara muzeja, kur Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece iededza Neatkarības kara piemiņas ugunskuru, kas degs līdz 11. novembrim. Laukumā pie Pulvertorņa 7. novembrī no līdz 18 aps...

Šonedēļ sākam piecu ierakstu sēriju par mūsu zemes aizstāvjiem. Pirmajā ierakstā uzklausījām jaunākos mūsu zemes aizstāvjus – jaunsargus. Šogad jaunsardze atzīmē jau 30. jubileju. Bērni un jaunieši interešu izglītībā apgūst dzīvei nepieciešamās iemaņas, militārās prasmes un tiek veicināta pilsoņu atbildība pret valsti. Ko jauniešiem nozīmē jaunsardze? Kas, viņu ieskatā, ir patriotisms un vai oblig...

22. jūnijā aizsardzības nozare svinīgi atzīmē Varoņu piemiņas dienu un Cēsu kauju atceres gadadienu, aizsardzības nozares vadībai, karavīriem un zemessargiem piedaloties svinīgos pasākumos Rīgā un Cēsīs. Par vēsturiskajiem notikumiem 1919. gadā un piemiņas dienas pasākumiem stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane.

Daudzi šodien atskatās vēsturē, lai atgādinātu sev un savējiem, cik svarīgs bija 4. maijs pirms 32 gadiem, kad tika atjauno Latvijas neatkarība. Krāsaināk un cilvēciskāk par šo spēj stāstīt ļaudis, kuri paši to piedzīvoja, jo tie var būt arī stāsti par to, kā tajā laikā dzīvojām, kā bija iekārtotas mājas, kā cilvēki ģērbās, ko lika galdā. Stāstu stāstīšana no paaudzes paaudzē ļauj saglabāt un nodo...

Šodien, 4. maijā, aprit 32 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Daudziem no mums 1990. gada 4. maijs ir labā atmiņā, jo esam bijušo tā laika notikumu aculiecinieki. Ko mums nozīmē iegūtā brīvība, kā mēs to izdzīvojam un vai novērtējam? Kādas ir domas par brīvību un savu valsti apstākļos, kad kaimiņos notiek karš?  Krustpunktā par valsti, vēsturi, mums pašiem un neatkarību sarunājas uzņēmuma "Aret...

Rīt, 4. maijā, svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu. Saldū tiks svinēti Brīvības svētki ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro parādi, kura tiks translēta LTV1 tiešraidē. Svētki sāksies plkst. 8.45 ar Torņa mūziku un plkst. 9.00 notiks dievkalpojums Saldus Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, ko translēs arī Latvijas Radio 1. Bet Rīgas dome aicina rīdzinieku...

25. martā Latvijā piemin 1949. gada deportāciju, kuras laikā no Latvijas uz nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. Par deportācijas notikumu gaitu, represiju atstātajām sekām ģimenēs un sabiedrībā, kā arī par Krievijas režīma šodien īstenoto karu Ukrainā un paralēlēm padomju varas izpausmēs dažādos vēsturiskos notikumos intervija ar Nacionālā arhīva vēsturnieku Gintu Zelmen...

Šodien visā Latvijā atzīmē 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Rīgas Domā notiek barikāžu laika piemiņas koncerts "1991". Valmierā norisinās muzikāls skaņu un gaismu tēlojums "Barikāžu stāsti". Liepājas muzeja dārzā notiks 1991.gada janvāra barikāžu atceres pasākums, kurā zvērestu dod jaunie zemessargi. 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā iededz u...

Jauni cilvēki, kuri Barikāžu laikā bija bērni, bet tagad pietuvojušies Janvārim 1991. gadā. Mūziķis Valters Pūce un grāmatas “X stunda. Barikādēm 30” redaktors Augusts Zilberts Kultūras rondo sarunu biedri. Un tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kura veidoto pieminekli Gunāram Astram šonedēļ atklās Rīgā. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi konferences "X stunda. Barikādēm 30" grāmatu. Tajā apkopo...

Jau vairākus gadus Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācjia ir kopīga valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" dziedāšana. 18. novembrī plkst. 21:00 pēc Latvijas laika, dziedot mūsu lūgsnu, savu valsti svētkos var sveikt ikviens visā plašajā pasaulē.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas proklamēšanas gadadienā.

Tā kā šodien ir svētku diena, arī raidījumā Divas puslodes ir nedaudz citāds. Interesējamies, kā Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienu svin un atzīmē ārpus Latvijas, arī ļoti tālu no mūsu zemes. Neatkarības pasludināšana pirms vairāk nekā simts gadiem nozīmēja arī milzīgu izaicinājumu ne tikai izkarot brīvību Neatkarības karā, bet arī panākt Latvijas valstiskuma atzīšanu starptautiski. Ieguldot...

Novadpētniecība ir vietējās apkaimes, dzimtā ciema, pilsētas, pagasta izpēte un zinātne par to. Ar novadpētniecību parasti nodarbojas skolēni, attiecīgās teritorijas iedzīvotāji - entuziasti. Savukārt iegūtā informācija dod plašu ieskatu par konkrētās teritorijas dabu, cilvēku sadzīvi, paražām un vēsturiskiem notikumiem, tā novadpētniecība raksturota internetā. Bet kādi ir mūsdienīgas novadpētniec...

Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai veltīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas maršs. Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Marša laikā par notiekošo saruna ar Bruņoto spēku augstāko virsseržantu Edgaru Jokstu-Bogdanovu. Pirms marša saruna ar NBS vadītāju Leonīdu Kalniņu.

Svinīgā Saeimas sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai.

Šodien ir liela diena, plīvo domas, sirdis, karogi. Raidījumā esam nolēmuši parunāt par brīvību. Brīvība ir atbildība, pienākums, drosme un bailes vienlaikus. Katras valsts brīvība sākas cilvēkā... Kā nonākt pie tās, kā sajust sevi un kā ir „būt brīvam” katram un visiem kopā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas brīvi cilvēki: filozofs un publicists Ilmārs Latkovskis un filozofs un reliģi...

Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai veltīts ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā.

Pie Brīvības pieminekļa vēsturiskajā vietā atkal plīvo Latvijas valsts karogi, kurus valstij ziedojis atvaļinātaiss Jūras spēku flotiles admirālis Andrejs Mežmalis. Par šo iecerei vēl pirms valsts simtgades viņš rakstīja vēstules tā laika premjeram, Kultūras ministrijai un Rīgas domei, bet karogu atjaunošanas ideja atsaucību neguva. Taču, neatlaidīgi turpinot un uzrunājot Brīvības pieminekļa izgai...

Valsts prezidents Egils Levits šorīt Latvijas Radio atzina, ka viņam šodien ir svētku sajūta, jo dzīvojam brīvā un demokrātiskā Latvijā. Situācija šobrīd ir sarežģīta, mēs cīnāmies ar divām krīzēm vienlaicīgi – kovidkrīzi un krīzi uz Baltkrievijas robežas, bet, kā norādīja prezidents, paraugoties Latvijas 103 gadu vēsturē, šī, iespējams, nav tā smagāka situācija, mēs vienmēr komplicētās situācijas...

Lai arī šogad Latvijas valsts svētku laikā ir spēkā dažādi ierobežojumi un nenotiks vairāki tradicionālie svētku pasākumi, Latvijas pašvaldības piedāvā dažādās iespējas, ka svinēt svētkus un būt kopā svētkos. Kā atzīmēs valsts svētkus Latvijā rīt, stāsta Daugavpils kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Vita Viļevko, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens un Alūksnes pašvaldības Kultūr...