Nākotnes pietura

Mūsu operas dīvas Elīna Garanča un Ktistīne Opolais staro uz pasaules spožākajām skatuvēm, mūsu diriģentu Andra Nelsona un Aināra Rubiķa žestam pakļaujas pasaules izcilākie orķestri, mūsu komponistu Ērika Ešenvalda un Pētera Vaska radītās skaņas apbur pasaules visizsmalcinātākās ausis. Bet ar mūsu un mūsējo sasniegumiem varam lepoties ne tikai akadēmiskajā mūzikā. Pagājušā gada nogalē prezentēts a...

Arī jaunajā gadā, bet turpmāk ceturtdienu vakaros plkst. 19:05 LR2 skanēs raidījums „Nākotnes pietura”, kurā iepazīstināsim ar pārsteidzošo Latvijas zinātnes daudzveidību un interesantām personībām - latviešu zinātniekiem un pētniekiem, leposimies un priecāsimies par viņu darbiem un sasniegumiem. Protams, LR2 ir mūzikas radio, tāpēc raidījumā roku rokā kopā ar zinātni „soļos” mūzika - dziesmas, ku...

 „Nākotnes pieturā”  pakavējāmies lielās un skaistās, šobrīd pat, šķiet, nedaudz sirreālās atmiņās par laiku, kad visa Latvija dienu un nakti virmoja skaņās un dziesmās, kad dienu un nakti Rīgas ielas bija pilnas ar skaistiem un laimīgiem cilvēkiem, kad dvēsele gavilēja un Imants Ziedonis rakstīja: „Debesis vēl nebija sākušas līt. Visu laiku, kamēr lielā estrāde elpoja ārā tīru varenību, stāvēja g...

Miljoniem tūristu visā pasaulē sajūsmina neparastākās alas - Ajanta alās Indijā aplūkojami neskaitāmi Budisma reliģiskās mākslas meistardarbi, Khao Luang alā Taizemē atrodas ap 170 budas statuju, bet Devetaškata alā mājvietu atraduši 30 000 sikspārņi. Alas ar savu noslēpumainību bijis iemesls dažādām teikām: Drakona alas Maljorkā nosaukums cēlies no senas leģendas, kas vēsta, ka ieeju alās sargāji...

Pilnīgi noteikti bezmaz ikviens, kurš, izdzirdējis „Eolikas” „Lielo zivi”, dungos līdzi. Par lielajām, labsirdīgajām un mazajām, kuras „ lielās tomēr neaprija” , par buļļzivīm, taukzivīm, jūras dzeloņgalvēm, lapreņģēm, Ķīnas cimdiķrabi un citām pedošajām radībām, kas mīt mūsu mīļajā Baltijas jūra, „Nākotnes pieturā” izvaicāsim ihtiologu, zinātniskā institūta „BIOR” pētnieku, Zivju resursu pētniecī...

Žoržs Siksna reiz dziedāja: „ Bet sirdij, sirdij, sirdij jau nevajag skaitu”. Tomēr, ja mēģināsim skaitīt, tad „Nākotnes pieturas” viesis ir 1 miljona 893 tūkst. 223 siržu virsuzraugs (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem - Latvijas iedzīvotāju skaits šī gada sākumā). Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, LU MF profesors, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors un...

Pasaulē lielākās dzīvās būtnes – dinozauri parādījušies pirms 230 miljoniem gadu. Paši iespaidīgākie zināmie eksemplāri ir piemēram, brahiozaurs, kas svēris vairāk nekā 50 tonnas, bet drednauta parametri bijuši 26 metri garumā un svars 65 tonnas. Tomēr ne vienmēr izdevīgi ir būt lielam, jo dinozauru dzīves gaitas izbeigušās pirms 65 miljoniem gadu, ko, iespējams, izraisījusi liela meteorīta nokriš...

Tuvojas rudens, kad arvien biežāk sākam krekšķēt un klepot, mūsu  deguns kļūst nepatīkami sārts un sāk tecēt, un tad kā glābēju meklējam mīļo lielo tējas krūzi, lai pagatavotu karstu, smaržīgu, gardu un mūsuprāt veselīgu dziru. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni  80% cilvēku ir pārliecināti par augu zāļu pozitīvo iedarbību, tātad arī 80 procenti no LR2 klausītājiem. Ko par to sak...

„Mums latviešiem, dzejnieku milzīgs bars, No tiesas tiem dodam šo vārdu, Jo viņu dzejās mīt burvības gars: Tās miegu mums dāvina gārdu.” – ar šīm Veidenbauma vēl 19. gadsimtā rakstītajām dzejas rindām sveiciens visiem dzejdariem un dzejasmīļiem Dzejas dienā! „Nākotnes pieturā” viesojas lieliska stāstniece, literatūrzinātniece un valodniece, aizraujošu ekskursiju un ekspedīciju vadītāja, reizēm arī...

Jaunā mācību gada sākumā vērts atkārtot dažas skolā mācītās gudrības: Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī un tas klāj vairāk nekā 2/3 mūsu planētas virsmas. Ūdens ir arī katrā cilvēka ķermeņa šūnā, pieaugušā cilvēkā tas ir līdz 60% no kopējās ķermeņa masas. Tas aizsargā jutīgos audus, „ieeļļo” locītavas, regulē ķermeņa temperatūru, izvada no organisma nevajadzīgā...

„Ikkatra jauna, mirdzoša diena nāca ar jauniem pārsteigumiem. Viens no radījumiem, kas mani intriģēja un uzbu­dināja stiprāk par citiem, bija mēslu vabole. Es mēdzu gulēt uz vēdera un vērot, kā divas spoži melnas vaboles ar glīti uzliektiem degunradžu ragiem uz galvas neizmērojamā aizrautībā veļ brīnišķīgi veidotu govju mēslu bumbuli. Vis­pirms jau es kāroju zināt, kā vaboles pamanās izveidot bumb...

9 gadi - tik ilgs laiks pagāja līdz 2004. gadā Latvija no kandidātvalsts kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Apmēram tikpat daudz gadu bija nepieciešams, lai Latvija izpildīja visus kritērijus un tiktu uzņemta NATO. Vēl viens nozīmīgs solis pasaules virzienā sperts 2. augustā, kad Latvija tika apstiprināta par ietekmīgākās Eiropas zinātniskās organizācijas - Eiropas kodolpētījumu organizācijas (...

Latvijas prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits, dziedātāji Renārs Kaupers un Marija Naumova, sportisti Mairis Briedis un Aļona Ostapenko, mācītāji Zbigņevs Stankevičs un Juris Cālītis, vēl vairāki sportisti un politiķi savulaik ieguvuši titulu Eiropas gada cilvēku Latvijā. Pārlūkojot šo prominenču sarakstu, tajā atrodams arī kāds zinātnieks - 2016. gada Eiropas gada cilvēks Latvijā - mat...

Vārdam  „mikrobioloģija” ir grieķu izcelsme – mikros, kas nozīmē „mazs”, savienojumā ar latīņu  bios – „dzīve” un grieķu  izskaņu logia -  tulkojumā „mācība”. Tā  ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas. Mikrobioloģijas uzmanības lokā ir, piemēram, baktērijas, ko pēta bakterioloģijā;  raugi un pelējuma sēnes, ar ko nodarbojas mikoloģija; parazītus izz...

Tokijas olimpiskajās spēlēs mūsu sportisti tērpjas no pārstrādātām plastmasas pudelēm, pārstrādāta neilona, kā arī gumijas un auduma pārpalikumiem darinātās formās. Faktiski viss ekipējums ir radīts no 100% otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, unikālā auduma konstrukcija nodrošina ķermeņa atbalstu un dabisko ķermeņa ventilāciju, materiāls ir elpojošs, elastī...

Gluži nesen atkātībā parādījās sensacionāla informācija, ka identificēts pasaulē senākais mēra upuris - aptuveni pirms 5000 gadiem miris vīrietis, kas inficējies ar senāko līdz šim zināmo mēra celmu. Šo faktu vēl intriģējošāku padara tas, ka vīrieša mirstīgās atliekas atrastas tieši Latvijā, neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta apbedījumā pie Salacas upes, arheoloģiskajos izrakumos, kas norisinājuši...

Skaidrojošajās vārdnīcās varam izlasīt, ka „vieds” nozīmē gudrs, pat pravietisks - tāds, kas spēj paredzēt, pareģot. Visbiežāk ar viedumu asociējam dzīvesgudru sirmgalvi. „Nākotnes pieturā” gluži pretēji - viedumu pārstāv Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedrs, Elektronikas un datorzinātņu institūta vecākais pētnieks un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Dr.sc.comp. Atis Elsts. Viņš ir vairā...

No „Eolikas”  kādreiz tik populārā grāvēja labi zinām, ka visbriesmīgākais kukainis ir neviens cits kā „odiņš mazs”, kurš ir kaitinoši uzmācīgs ne  tikai ar savu sīkšanu, bet arī ar niezošajiem  dzēlieniem. Tomēr varam būt laimīgi, ka Latvijā odu negantums ir sīkums, salīdzinot ar tropu un subtropu reģionos mītošajiem malārijas ierosinātāju - plazmodiju pārnēsātājiem malārijas odiem. To kodumu rez...

Vasaras karstumu  steidzam baudīt kaut kur pie jūras, ezera vai kādas upes. Tomēr  veldzējošu dabas oāzi 15 hektāru platībā varam atrast arī galvaspilsētā , Pārdaugavā, kur gan ar Latvijas dabas daudzveidību, gan eksotisko krāšņumu mūs vilina LU Botāniskais dārzs. Nākamā gada apaļais simtgadnieks pirmspandēmijas laikā bija kļuvis arī par iecienītu kultūras vietu – ar koncertiem, performancēm, izst...

Pandēmijas laiks jau vairāk nekā gadu, šķiet, mūs apstādinājis: pielīmējis pie datoriem, attālinātajiem darbiem, zoom sapulcēm un pasākumiem, interneta tiešraižu koncertiem un teātra izrādēm, un pat uz veikalu nav jādodas- varam baudīt iepirkšanās priekus, nepieceļoties no mīļā un ērtā dīvāna! Tiesa, nu jau pamazām kustība aktivizējas-jau dota atļauja vieglā riksītī doties pa tirdzniecības centru...

Šodien, kad Latvijā dominē politiskās kaislības un kaujas, tiek skaitītas balsis un paziņoti vēlēšanās pedalījušos procenti, šķiet, uz brīdi otrajā plānā nonākusi jau vairāk nekā gadu ilgusī mūsu kopīgā cīņa ar Covid. Un tomēr par procentiem arī šodien runājām „Nākotnes pieturā”- nesen prezentēti pētījuma rezultāti, kas atklāj visai pārsteidzošus datus - izrādās, aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju...

Dietologi un  astrologi, blogeri un influenceri mums vai ik pārdienas atgādina par veselīga  uztura principiem, par piemēroto ēdienkarti tieši jūsu zodiaka zīmei, tiek būvētas uztura piramīdas, skaitītas kalorijas un labie vai sliktie tauki, ieteikts ideālais šķīvja saturs un efektīvas brīnumdietas. No cita skatu punkta uz simbolisko pusdienu šķīvi savulaik palūkojusies un dziļāk „rakusi” „Nākotne...

Viss jaunais ir labi piemirsies vecais un ja, gaidot pašvaldību vēlēšanas, aizvien vairāk saasinās novadu apvienošanas un varas dalīšanas kaislības, tad sensenos laikos viss bija it kā daudz vienkāršāk: Rīga, Salaspils, Stopiņu, Garkalnes, Ropažu, Ikšķiles, Ogres,  Ķeguma,  Lielvārdes, Skrīveru un Aizkraukles novads piederēja pie Daugavas līvu zemēm; Gaujas līvu zemēs atradās Carnikavas, Saulkrast...

Covid mūsu ikdienas leksikā jau kļuvis tikpat pierasts jēdziens kā diena, nakts, mākoņi, saule, veikals, krēsls vai, piemēram, soma. Nu jau vairāk nekā gadu esam mācījušies sadzīvot ar šo neganto parādību – koronavīrusu. Kā mums tas izdodas? Un kāpēc, iespējams neizdodas - „Nākotnes pieturā” skaidroja antropoloģe, LU Humanitāro zinātņu fakultātes docente un Medicīnas fakultātes pētniece Dr.ph. Zan...

„Nākotnes pieturas” viešņa savu profesionālo karjeru pirms gadiem padsmit sākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, un šobrīd dzīve viņu atkal nolikusi Covid frontes pirmajā līnijā. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste - infektoloģe, arī eksperte un pētniece, arī LU pētniece un lektore Aija Vilde jau kopš pērnā pavasara bijusi tās speciālistu komandas sastāvā, kas ar izpē...