Nākotnes pietura

Iespējams, ne reizi vien dažs labs aizdomājies par tādiem fundamentāliem jautājumiem  par to, kā radies Visums, no kā tas sastāv, kādi ir tā darbības principi un noteikumi, kāpēc mēs eksistējam un kas Visumu, līdz ar to arī mūs, kā Visuma daļu, gaida nākotnē? Uz šiem jautājumiem atbildes cenšas izdibināt arī zinātnieki vienā no pasaules pētniecības centriem - Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN)...

Saūda Arābija ir valsts Arābijas pussalā, ko apskalo gan Sarkanā jūra, gan Persijas līcis. Tā ir bagātākā Vidējo Austrumu valsts, šeit atrodas pasaulē lielākie naftas un dabasgāzes krājumi, ko vērtē kā ceturto daļu no visas pasaules naftas resursiem. Latvijas Ārlietu ministrija iesaka ceļotājiem ievērot piesardzību, uzturoties sabiedriskās vietās un neapmeklēt pierobežas joslu 10 km zonā no robeža...

„Gaidīt svētkus ir arī liels un augsts darbs. Šis darbs ir tik liels, cik liela latvju zeme, un tik augsts, cik augsts ir latvju gods”- tā aptuveni pirms 140 gadiem, II Vispārējo latviešu dziesmu svētku priekšvakarā rakstīja Fricis Brīvzemnieks. Bet šobrīd jau dzīvojam nākamās vasaras un XXVII dziesmu svētku, kuri sāksies precīzi pēc gada - 2023. gada 30. jūnijā un norisināsies dziesmu svētku kust...

Pavisam drīz Vasaras saulgrieži- pats skaistākais laiks, kad uzplaukst daba un cilvēki, kad visās malās skan Līgo, kad svinam sauli un gada garāko dienu. Tieši šajā Latvijas pilnbrieda un ziedēšanas laikā ir ieplānotas vēl kāda skaista notikuma svinības- dienas gaismu ieraudzīs mākslas vēsturnieces, LMA Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces, Dr.art. Kristiānas Ābeles vairāku gadu lolojums-...

Līdz ar pirmajiem saules stariem un pavasari sarosās pilsētas parku un ielu skrējēji un nūjotāji, atsākusies arī dažādu skriešanas un velomartaonu, pārgājienu un cita veida sportisko izaicinājumu sezona, sporta klubos vērojams to aktīvistu pieplūdums, kas, gatavojoties pludmales apmeklējumam, cenšas tikt pie skaistām ķermeņa aprisēm. Bet pretējā komandā ir tie, kas apgalvo, ka viņu sports ir skrie...

Ikvienam no mums kopš bērnības pazīstamas  šīs Raiņa dzejoļa rindas: „Zelta sietiņš, Sudraba stīgas, Dimanta sēkliņas sijājamas. Kurš cauri skatās sietiņa acīm, Redz visu pasauli dimantos mirdzam.” Arī „Nākotnes pieturai” šoreiz dimanta mirdzumu piešķirs saruna par vienu no latviešu kultūras dārgakmeņiem – izcilo dzejnieku pāri Raini un Aspaziju. Raidījuma viešņa, literatūras pētniece, kuras uzman...

Nesenā pagātnē, tikai pirms pāris dienām beidzām turēt īkšķus par Latvija hokeja izlasi. Un, lai arī mūsējie netika līdz kārotajam ceturtdaļfinālam, tomēr varam cerīgi raudzītie nākotnē, jo, šķiet, ka Latvijas hokejā ir piedzimis jauns „mūris” - leģendārā vārtsarga Artūra Irbes cienīgs pēctecis, arī Artūrs - Artūrs Šilovs. Bet „Nākotnes pieturā” - par cita veida mūriem sarunāsimies ar vēl vienu Ar...

Jau daudzus gadus Latvija sev izvirzījusi mērķi - kļūt par zaļāko un sakoptāko valsti pasaulē. Arī šogad, kā ik aprīli Lielajā talkā posām , pucējām un vācām atkritumus un citas drazas. Bet kāda situācija Latvijā ir zinātnes un tehnoloģiju vides jomā, kā izskatāmies uz pasaules fona un kādas ir mūsu ambīcijas? - par to Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezide...

„Nākotnes pietura” šoreiz gaidāmo svētku - Starptautiskās Muzeju dienas, kuru visā pasaulē atzīmē 18. maijā, noskaņās. Saskaņā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) datiem pasaulē esot ap 55 000 visdažādāko muzeju. Tulkojumā no grieķu valodas „muzejs” nozīmē „mūzu templis”,  renesanses laikā ar šo vārdu apzīmētas telpas, kur zinātnieks glabājis savu kolekciju, līdz ar Lielo franču revolūciju 18....

Es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani noticis - tāds varētu būt šīs „Nākotnes pieturas” moto. Un izrādās, ka viena no parādībām, kas mūsu atmiņā saglabājies kā spilgts piedzīvojums, ir pirmais apēstais banāns, kurš bijis glums, garšojis pēc ziepēm un radījis vilšanās sajūtu. Vai padomju laika deficīta prece un modes „must have”- krimplēna audums, kas bijis izturīgs un nenovalkājams. Aizvadī...

Pērnajā rudenī LU  Diasporas un migrācijas pētījumu centrs prezentēja pētījumu “Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību”, kura ietvaros tika veikta ārpus Latvijas zinātnieku un pētniecisku aptauja. Viens to tās mērķiem bija iegūt informāciju diasporas zinātnieku datubāzes izveidošanai. Tika apzinātas un uzrunātas vairāk nekā 800 zinātnes personas. Trī...

Jau divus gadus visas pasaules zinātnieki, vienojoties cīņā pret Covid,  liek kopā savus gudros prātus, lai radītu gan medikamentus, gan vakcīnas. Bet pēdējos divus mēnešus  karš Ukrainā līdzās visam citam baisajam pievienojis jaunu aktualitāti -  draudus par kodolieroču izmantošanu, līdz ar to bailes no radiācijas. Un atkal jau vēršam skatu zinātnes virzienā, cerot, ka, ja nu kas, mūs var glābt p...

Mēs varam lepoties ar savām bagātībām - ar mežiem, kas „apdzīvo” vairāk nekā pusi valsts teritorijas; ar jūru, kas Latvijas robežu apskalo gandrīz 500 km garumā; arī ar purviem, kuru, izrādās, mums ir vairāk nekā 5000 un, protams, arī ar izciliem zinātniekiem, to vidū arī tiem, kas pēta un izzina mūsu dabas bagātības.”Nākotnes pietura” skan Lieldienu Zaļajā ceturtdienā, kad saskaņā ar tautas ticēj...

Kādā mūzikas zinātnei veltītā diskusijā  „Nākotnes pieturas” viešņa muzikoloģe, Dr. music. Ingrīda Zemzare salīdzināta ar sirēnu - mitoloģisku būtni, noslēpumainu un brīnišķīgu dievišķas vai dēmoniskas izcelsmes kārdinātāju un vilinātāju. Pērnajā vasarā Ingrīda kļuva par daļu unikālam un nozīmīgam notikumam 21. gs. kultūras dzīvē - apjomīgam  un monumentālam izdevumam „Latvijas kultūras vēsture”....

Mūsu valsts prezidents kādā savā runā atzinis, ka Latvija esot izcilību lielvalsts; vērojot mūsu sportistu delegācijas uznācienu Pekinas Olimpiskajās spēlēs, komentētāji jokoja, ka izskatāmies kā ziemas sporta lielvalsts; Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā, tāpēc esam arī dižkoku lielvalsts, turklāt  dati liecina, ka Latvija esot arī rapša, kaltētu cūku pupu un griķu eksporta...

Leģenda par dievišķo dziru - kafiju, kas daudziem no mums ir neatņemama brokastu sastāvdaļa vai pēcpusdienas rituāls, vēsta, ka to sensenos laikos pavisam nejauši atklājis kāds kazu gans Etiopijā. Kādu dienu viņš ievērojis, ka viņa ganāmpulks pēc tam , kad bija mielojies ar kafijas koka lapām un sarkanajām ogām, uzvedas draiski un ir neparasti enerģisks. Uz Eiropu pirmās kafijas kravas atkuģojušas...

Laikā, kad ne tuvu nav beigusies pasaules 2 gadu nebeidzamā cīņa ar koronavīrusu, esam nonākuši nākamā globālā pārbaudījuma priekšā un, lai cik tas arī baisi neizklausītos, vīruss vārdā Putins sacenšas nāves pļaujā ar vīrusu Covid-19. Un, ja līdz šim, klejoja joks, ka ikviens jūtas zinošs medicīnā un visi esam virusologi, tad šobrīd atkal esam pārprofilējušies un, paužot savu viedokli, jūtamies kā...

Pavasaris neizbēgami tuvojas, un diennakts svaru kausā dienas garums jau drīz būs nosvēries par labu dienai un gaismai. Tuvojas 17. marts, kas senču kalendārā iezīmēta kā Ģertrūdes diena, dēvēta arī par Kukaiņu dienu, kad  no ziemas miega atmostas visa dzīvā radība, tai skaitā kukaiņi. Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies sugu skaita ziņā visplašākajai grupai starp kukaiņiem un dzīvajām būtnēm...

Šobrīd laiks mūs šokē, biedē un arī vieno un noteikti atstās baisas pēdas un melnas lappuses lielajā vēstures grāmatā. Par cita veida vēstures liecībām, kas liek mums apbrīnot, lepoties un godāt, „Nākotnes Pieturā” Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks un galvenais krājuma glabātājs, etnogrāfs, Dr.hist. Mārtiņš Kuplais. Brīvdabas muzeji ir viens no tautas tradicionālās kultūra...

Ziema iet uz beigām, un klāt laiks, kad ne tikai daba, bet arī mēs cilvēki ilgojamies uzplaukt līdz ar pavasari. Veselīga skaistuma noslēpumi jau kopš sendienām interesējuši cilvēci. Jau viena no svarīgākajām personībām medicīnas vēsturē, sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrāts esot izstrādājis dažādu kosmētisko krēmu receptes. Savukārt leģendārās Ēģiptes valdnieces, ar neticamu skaistumu un šarmu a...

Šoreiz „Nākotnes pieturā” centīsimies apgāzt aizspriedumus un priekšstatus par fiziku kā briesmīgu un neinteresantu parādību, kas visos laikos skolas bērniem sagādājusi galvassāpes. Dati liecina, ka arī mūsdienu jaunieši cenšas no tās izvairīties un ar katru gadu samazinās to skolu skaits, kurās izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu - ja pirms desmit gadiem, 2011. gadā tas norisinājās  81%...

Šobrīd  gan dienu, gan nakti esam klātesoši tam, kas notiek Ķīnā - turam īkšķus, ceram uz medaļām, skumstam par neveiksmēm. Bet kas īsti ir valsts, kurā norisinās XXIV Ziemas olimpiskās spēles? Vieta, kur radies ne tikai koronavīruss, bet arī izgudrots papīrs, porcelāns, kompass, šaujampulveris, pirmā zvaigžņu karte un 10 ciparu sistēma matemātikā; valsts, kurā dzimis ne tikai Ķīnas Komunistiskās...

Pasaules labākie sportisti jau salidojuši Pekinā, lai ātrāk, pārdrošāk un rezultatīvāk  sevi apliecināt Olimpiskajās spēlēs. Savukārt pasaules gudrākie prāti apvieno savus spēkus, lai arvien ātrāk ,drošāk un ekonomiskāk  tiektos kosmosa dzīlēs. Ja vaicāsiet, kas kopīgs sportam un raķetēm, tad tas ir „Nākotnes pieturas” viesis - Olimpisko spēļu un kosmosa kopsaucējs,  Rīgas Tehniskās universitātes...

Dzīvnieku mīļotāju un rakstnieku Džeraldu Darelu pirmā Grieķijas Korfu salā sastaptā zebiekste esot ap­būrusi. Viņš vērojis tās sīko augumiņu, aizgrābts no košā kažoka un naivās nevainības, un vairāk par visu pasaulē  vēlējies viņu sagūstīt un pievienot savai mājas zvērnīcai. Mazais Džeralds nospriedis, ka tauriņu tīkls būšot piemē­rotākais instruments, taču zebiekste izsprukusi no alas tik pēkšņi...

Nesenā vētra Latviju plosīja ar brāzmām 31 m/sekundē, un tieši tādu ātrumu spējot sasniegt arī šī gada Latvijas lidojošā varone ar īso, dziļi šķelto asti un smailajiem, šaurajiem un garajiem spārniem. Iespējams, šī spārnotā būtne par savu goda un gada statusu nemaz vēl nenojauš, jo patlaban gozējas siltajās zemēs - kaut kur Āfrikā, bet Latvijā svīri varēsim sveikt kaut kad maijā. Savukārt „Nākotne...