Mediju anatomija

Raidījumā Mediju anatomija šoreiz par Lietuvas Radio darbu un dokumentālu stāstu par neparastu draudzību starp robežsargu un bēgli. Ikdienas ziņu plūsmā gandrīz katru dienu saņemam ziņas par bēgļu plūsmu uz Baltkrievijas robežas, taču medijos reti nonāk stāsti par cilvēkiem, kuri ierauti šajā hibrīdkarā.  Lietuvas Radio dokumentālais stāsts par neparastu draudzību starp robežsargu un bēgli ieguvis...

Raidījumā Mediju anatomija šoreiz par Lietuvas Radio darbu un dokumentālu stāstu par neparastu draudzību starp robežsargu un bēgli. Ikdienas ziņu plūsmā gandrīz katru dienu saņemam ziņas par bēgļu plūsmu uz Baltkrievijas robežas, taču medijos reti nonāk stāsti par cilvēkiem, kuri ierauti šajā hibrīdkarā.  Lietuvas Radio dokumentālais stāsts par neparastu draudzību starp robežsargu un bēgli ieguvis...

Raidījumā Mediju anatomija runājam par žurnālistu darbu Ukrainā un, vai karš, ko redzam mūsu ekrāno, ir īsts? Septembra beigās pirmo reizi par izcilu un augstiem ētikas standartiem atbilstošu darbu pasniedza balvas sabiedrisko mediju žurnālistiem. No Latvijas Televīzijas balvu saņēma Ina Strazdiņa, Gints Amoliņš, Aigars Kovaļevskis un Ingus Graudiņš par sižetiem un filmām no Ukrainas. No Latvijas...

Latvijas Radio jau trešo gadu kopā ar podkāstu veidotājiem īpašā diskusijā atzīmē Starptautisko podkāstu dienu 30.septembrī. Diskusijas tēma - vai podkāstu veidošanas bums Latvijā ir apstājies? "Man šķiet, ka norimusi ir ažiotāža. Daudzi izmēģināja šo lietu, un tas bija tā trendīgi un populāri vienu brīdi. Tādas milzīgas problēmas nav, ka kaut kas beigtos. Varbūt ir skaļāki vārdi, ka varbūt ir bei...

Pēc sabiedrisko mediju uzrauga pasūtījuma veikts pētījums, kurā izvērtēti Latvijas Radio un Latvijas televīzijas raidījumi. Dažādu jomu profesionāļi vērtējuši stipros un vājos punktus žurnālistu darbā. Secinājumos norādīts, ka nepieciešama spēcīgāka analīze, mazāk jāpaļaujas uz dažādu ekspertu vērtējumiem un jāiegulda resursi auditorijas palielināšanai digitālajā vidē. Kā pētījuma secinājumus ievi...

Latvijas žurnālistu asociācija piešķīrusi ikgadējās izcilības balvas labāko žurnālistikas darbu autoriem. Žūrijas pārstāves – portāla „LSM.lv”galvenā redaktore Marta Cerava un laikraksta „Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Inguna Johansone – raidījumā Mediju anatomija atklāj, kā tiek izvērtēti balvas laureāti. Saruna par to, kuru žurnālistu darbi izraisījuši lielāko rezonansi sabiedrībā, kāpēc portā...

Raidījums Mediju anatomija atsāk darbu Latvijas Radio ēterā un turpināsim runāt par aktualitātēm mediju nozarē. Pirmajā raidījumā pēc vasaras brīvlaika runāsim par jauno sezonu dažādos mūsu ekrānos. Sabiedriskajam medijam ir pilnīgi cita nozīme. Tam būtu jābūt flagmanim. Tas, ka šis flagmanis ir kaut kur iestrēdzis politiskajos lēmumos, kam ir kaut kādi citi iemesli, kam nav nekāda sakara ar seriā...

Kāpēc vairākas radio personības šogad atstājušas darbu Latvijas Radio 5? Vai "piecinieka" DJ skolas dalībnieki, topošās radio personības pašas klausās radio? Ar kādu saturu var uzrunāt jauniešus, kuri informāciju smeļas "TikTok" un "Instagram"? Vai Latvijas Radio 5 ēterā naktī būtu pieļaujama necenzēta lekcija? Raidījumā Mediju anatomijā runājam par jauniešu kanāla "Pieci.lv" darbu ar kanāla direk...

Mediju anatomijā runājam par žurnālistu pašcenzūru. Veidojot šo raidījumu un tiekoties ar dažādu redakciju žurnālistiem, regulāri var dzirdēt stāstus par to, cik grūti līdz ar pandēmijas un kara notikumiem ir kļuvis strādāt. Saņemot pārmetumus, aizrādījumus un pat uzbrukumus par nepareizo viedokļu paušanu, žurnālisti arvien biežāk izvēlas paklusēt. Tāpēc raidījumā sarunājas Rīgas Stradiņa universi...

Mediju anatomijā šonedēļ runājam par to, vai un kuros sociālajos medijos jādarbojas tradicionālo mediju satura veidotājiem. Vai radio jābūt "TikTok"? Vai viens un tas pats saturs ir interesants "Facebook" lietotājam, "Instagram" sekotājam un "TikTok" skatītājam? Vai sociālo tīklu sekotāji ir tie paši cilvēki, kas radio klausās mājās un automašīnās?  Studijā Latvijas Radio Multimediju nodaļas vadīt...

Raidījumā Mediju anatomija saruna par sociālajiem tīkliem. Lai arī ikdienā tajos pavadām daudz laika, maz ko par šo vidi zinām, ja vien paši aktīvi tajā nedarbojamies. Šoreiz diskutējam par to, kā soctīklu vidi padarīt godprātīgāku un kā aizsargāt influenceru veidoto saturu. Pret naidpilniem komentāriem publiski iebilst gaužām maz influenceru. Par to, ko agresija nodara satura veidotājiem un kā ar...

Mediju anatomijā saruna par televīzijas sporta pārraižu aizkulisēm un sporta raidījumu nākotni. Šajās nedēļās liela daļa Latvijas hokeju fanu savu ikdienu pakārto pasaules hokeja čempionāta spēļu tiešraižu grafikam. Ļoti iespējams, sporta pārraides televīzijā nākotnē būs vienīgās, kuru dēļ cilvēki pieslēgsies TV tiešraidei konkrētā laikā.  Latvijas TV sporta raidījumu producents Jānis Utāns zina s...

Raidījumā Mediju anatomija runājam par mākslīgo intelektu. Vai līdz ar gudrākām tehnoloģijām ir apdraudēta žurnālistu profesija un ko neizsmeļamās mākslīgā intelekta iespējas nozīmē, mums, mediju lietotātājiem? Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, saruna ar Sabīni Bērziņu no izglītības organizācija "IREX".  Viņa ir strādājusi pie mācību materiāliem medijpratības tiešsaistes kursā "Very Verifi...

Novērojumi, intervijas, dokumentu analīze, eksperimenti, iefiltrēšanās - ar kādām metodēm pētnieciskie žurnālisti rada savus darbus, atklāj Latvijas TV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotāju Guntis Bojārs.     Raidījumā arī par to, kurš bijis bīstamākais eksperiments, cik dārga ir pētnieciskā žurnālistika un kuras idejas neizdodas.

Mēs katrs varam palīdzēt reģionālajiem medijiem būt spēcīgiem vietējās sabedriskās domas aizstāvjiem. Latvija krietni iepaliek no pasaules un Eiropas, iepaliekam arī no Igaunijas, cik daudz cilvēki ir gatavi maksāt par saturu internetā. Mediju anatomijā saruna ar Liepājas puses ietekmīgākā medija "Kurzemes Vārds" vadītāju Intu Grasi. Ziņas par reģionālo mediju nedienām parasti nonāk mūsu redzeslok...

Medijiem un valdības pārstāvjiem ir jābūt tajās platformās, kur ir cilvēki un līdz ar to – kur pastāv dezinformācijas izplatības riski, uzskata pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe. Nesen stājies spēkā spriedums, ar kuru divu mēnešu cietumsods piespriests vīrietim, kurš vajāja žurnālisti Ingu Spriņģi. Kur beidzas vārda brīvība un sākas apdraudējums un cik daudz sociālajos tīklos atļauts uzbrukt pub...

Vai Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir jārada orģinālsaturs krievu valodā? Diskutē "Deutsche Welle" žurnāliste Viktorija Terentjeva un Artūrs Grigorjevs no "Youtube" analītiskā ziņu kanāla "И Грянул Грэм". "Gribam atslēgt kanālus cilvēkiem un pagrūst viņus Putina rokās, lai viņš turpina tālāk viņiem skalot smadzenes. Diemžēl, nogriežot mūsu kanālus, mūsu resursus, mēs dodam pēdējo spērienu tiem...

Mediju anatomijā saruna par reklāmu medijos ar reklāmas aģentūras "Magic" vadošo partneri Andri Rubīnu. Par reklāmu varētu pat aizmirst tie klausītāji, kas klausās tikai sabiedrisko radio un skatās sabiedrisko televīziju, sabiedriskajos medijos nu jau reklāma vairs nav dzirdama un redzama, bet reklāma ir pamatu pamats komercmediju ieņēmumiem. Turklāt, ja Mediju anatomiju klausies kādā straumēšanas...

Pēc dažām dienām Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotajai ikvakara ziņu pārraidei "Panorāma" apritēs 65 gadi kopš pirmā raidījuma. Mediju anatomija dodas ciemos pie televīzijas kolēģiem, lai viņus apsveiktu svētkos un pārrunātu, kas pašlaik ziņu redakcijā ir aktuāls. LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne atzīst, ka šis ir laiks, kad dienests pārdomā vērtības, jo vairs nevar vienkārši runāt...

Nogurums no ziņām: Saruna ar Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti un Latvijas Radio un TV3 žurnālistu Arni Krauzi. Latvijas Radio klausītāju vērtējums par ziņām un aktuālajiem raidījumiem pēdējā gada laikā krities, tā liecina Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma tests. Vai radio klausītāji ir noguruši no ziņām un kāpēc? Vai televīzijas skatītāji vakaros arvien retāk piesl...

Mediju anatomija pēta, kas nogāja greizi medijiem, atspoguļojot 1998.gada 3. marta piketu. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks savulaik par piketa sižetiem rakstīja, ka tie bija nevis realitātes atspoguļojums, bet sarežģīts producēšanas procesa rezultāts. 1998. gads bija nozīmīgs laiks Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Tas ir laiks, kad Latvija ir paudusi savu gribu...

Ukrainas žurnālistu darbs gada laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mainījies. Kara sākumā lēmumi, kas jāpieņem ziņu plānošanas rīta sapulcē, bija ļoti smagi. Šobrīd mediji piemērojušies "jaunajam normālajam". Sarunā ar Ukrainas sabiedriskā medija ziņu dienesta galveno redaktori Angelinu Kariakinu raidījumā Mediju anatomija par to, kā mainījusies žurnālistu ikdiena, kāpēc televīzija...

Mediju satura uzņēmums “Sense Media” ir no Liepājas un februārī svin 10 gadu jubileju. Viņu zināmākais darbs ir animācijas filma “Blinkijs” par īgnu suni un viņa aizmāršīgo saimnieku Brendonu. “Sense Media” uzņēma arī dokumentālo īsfilmu par Kristapu Porziņģi, kad viņš pēc pirmās sezonas ASV atbrauca uz Liepāju trenēties.  Bet ikdienā “Sense Media” veido animācijas un video saturu visdažādākajām k...

Cilvēkiem atklāt dabu un tur notiekošo ir vieglāk ar dzīvnieku palīdzību. Tiesa, mūs vairāk interesē sensācijas. Tā Latvijas Radio atzīst Linda Dombrovska, žurnāla "Medības" galvenā redaktore. Medības ir viņas dzīvesveids un tām veltīts ir arī raidieraksts “Šauj garām”. Raidierakstu var klausīties un arī skatīties. Līdz ar raidījumu ierakstīšanu, Linda aizraujas arī ar Latvijas dzīvnieku filmēšanu...

Latvijas Radio sākās ar mūziku – pirmajā Latvijas Radio pastāvēšanas dienā 1925. gadā skatītāji dzirdēja pārraidi no operas "Madama Butterfly". Mūzika joprojām ir būtiska radio sastāvdaļa. Kā šobrīd mūzika nonāk radio? Kāpēc mūziķiem joprojām ir svarīgi, lai viņu dziesmas atskaņo radio? Kā radio mūzikas redaktori atrod mūziku? Kā Latvijas mūziķu dziesmas nonāk BBC un citās pasaules lielajās radio...