Mediju anatomija

Mediju anatomijā saruna ar žurnālisti Aneti Ašmani-Vilsoni un mediju eksperti Ritu Rudušu par to, ko varam mācīties pēc Latvijas TV raidījumā „Kultūršoks” publiskotajiem stāstiem par seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā; par to, kāpēc svarīgs uzmanīgs valodas lietojums, ziņojot par seksuāliem pārkāpumiem un kas būtu rakstāms mediju vadlīnijās, lai žurnālisti par šiem tematiem varētu runāt prasmīg...

Mediju anatomijā saruna ar žurnālistēm Ingu Spriņģi un Inesi Braži par to, kāpēc, viņuprāt, ir jārunā par un ar Latvijas krieviem, par to, vai un kā viņas tiek galā ar kritikas vilni par savu darbu, kā arī par žurnālistu darbu, ziņojot par seksuālu varmācību Latvijas augstskolās. Teātra izrāde kā terapija un iespēja atgūt pārliecību, ka žurnālistu darbs kādam ir nepieciešams. Tā savu debiju uz teā...

Mediju ziņas regulāri dzirdam par reformām, dažādiem protestiem – mainās tikai nozares. Veselība, izglītība, lauksaimniecība. Bieži vien gan tālāk par dažādu viedokļu atspoguļošanu žurnālisti netiek. Kāpēc medijiem ir tik grūti stāstīt par reformām? Raidījumā Mediju anatomija atbildi uz šo jautājumu meklējam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju un multimediju programmas doktoranti Aij...

Sarunu raidījumā Mediju anatomija rosināja notikumi, kas risinājās ap portāla „LSM.lv” 24. februārī Ukrainas kara gadadienā publicēto "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Nākamo nedēļu laikā notikušo ap šo publikāciju vērtēs sabiedrisko mediju ombude. Savukārt raidījumā uz sarunu aicinājām šveicieti Dāvidu Šilteru. Viņš jau 17 gadus ir komiksu izdevniecības „Kuš” redaktors. Komiksam...

Divus gadus par notikumiem Ukrainā Latvijas Radio ēterā no turienes ziņo Indra Sprance. Savukārt pusotru gadu podkāstā Drošinātājs Dīvs Reiznieks kopā ar kolēģiem analizē ģeopolitisko situāciju un sarunājas ar visdažādākajiem Ukrainas cilvēkiem. Sarunā ar abiem žurnālistiem Mediju anatomijā spriežam par žurnālistu darbu, atspoguļojot ziņas no Ukrainas. Sarunu sākām ar kolēģu atmiņām par dienu, kad...

Eirobarometra pētījums rāda atšķirību starp Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu mediju lietotājiem. Pie mums temati, kas interesē ir cilvēkus, ir karš Ukrainā, ekonomika un kodolieroču konflikts. Savukārt citviet Eiropā pirmajā vietā ir klimata pārmaiņas. Mediju anatomijā saruna par to, kādi iemesli šādai interešu atšķirībai un kāpēc ziņas par klimata pārmaiņām mūs interesē mazāk. Vērtē Rud...

Kad ziņas no Latvijas vai par Latviju nonāk lielo pasaules mediju uzmanības lokā, visbiežāk šo rakstu vai sižetu sagatavošanā palīdzējuši arī pašmāju, Latvijas žurnālisti. Mediju anatomijā runājam par to, kādi temati par Latviju un Baltiju šobrīd ir pasaules mediju uzmanības lokā, kā tie ir mainījušies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un kā notiek ārvalstu mediju darba organizēšana. Saruna ar Juri...

Edgars Kupčs vada Latvijas Radio arodbiedrību, savukārt Agita Cāne-Ķīle ir Latvijas Televīzijas arodbiedrības priekšgalā. Mediju anatomijā saruna par sabiedrisko mediju darbinieku attieksmi pret apvienošanu. Radio darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē pauda bažas, ka tā nebūs apvienošana, bet gan radio pievienošana televīzija. Sarunā cenšamies arī saprast, vai sabiedrisko mediju darbiniekiem ir...

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju...

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju...

Naids – definēts kā intensīva, ilgstoša un stabila nepatika pret tā adresātu, ir galvenais spēks, kas motivē naida runu. Un to visbiežāk saasina kādi notikumi Latvijā un pasaulē, ziņas par tiem medijos. Tā Latvijas Cilvēktiesību centrs ir secinājis, pētot komentārus sociālajos tīklos un ziņu portālos. Naida runas izpausmēm patīk publiskums un mediji ikdienā daudz un dažādos veidos ar to sastopas....

Uzzinām vairāk par to, kā Latvijas mediji izmanto mākslīgo intelektu savā labā un uz sarunu aicinām pievienoties Artūru Medni, kurš pašlaik katru nedēļu dažādos semināros izglīto dažādu nozaru pārstāvjus par mākslīgo intelektu.  Raidījumā mediju vadītāji atzīst, pašlaik viņu prātus nodarbina kādā veidā veiksmīgi integrēt un izmantot savā labā mākslīgā intelekta iespējas. Piemēram, kolēģi no lsm.lv...

Atskatoties uz tikko aizvadīto gadu, Mediju ānatomijā runājam par ētiku medijos. Raidījuma viešņa Skaidrīte Lasmane, filozofe, emeritētā profesore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kā arī Latvijas Mediju ētikas padomes locekle.  Sarunā ar Skaidrīti Lasmani par to, kāpēc šobrīd žurnālistika mazāk runā par morāli, kādas sūdzības par žurnālistu darbiem saņem Mediju ētikas padome, kā c...

Žurnālistu darbs kara apstākļos, diskusijas un politiski lēmumi par mediju saturu krievu valodā, jautājumi par cenzūru un pašcenzūru, mākslīgā intelekta ienākšana mediju vidē, kā arī vienreizēji sporta sasniegumi televīzijas tiešraidēs - 2023. gads mediju darbā ir bijis pavērsieniem bagāts. Mediju anatomijā atskats uz zīmīgākajiem aizvadītā gada mediju notikumiem.

Šogad, pēc Mediju anatomijas veidotāju domām, vērienīgākais mediju notikums bija sporta tiešraides. Daudzi ar lielu aizrautību skatījās hokeju, basketbolu, fanoja, juta līdzi un domās ne reizi vien pabija uz laukumu spēļu izšķirošajos brīžos. Vai esam televīzijas sporta pārraižu skatītāju lielvalsts? Šo jautājumu Mediju anatomijā pārrunājam ar Tomu Circeni, „Go3 Sport” kanālu programmu direktoru ,...

"Šobrīd ir mūsu "me too" vilnis, un žurnālisti un redakcijas tam netiek līdzi," saka Maija Krastiņa, biedrības "Sievietei paveicās" izveidotāja, komentējot pēdējo nedēļu ziņas par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.  Vai nepieciešamas vadlīnijas par to, kā medijiem ziņot par vardarbības gadījumiem pret sievietēm? Kāpēc žurnālisti un juristi pirms publicēšanas pārbaudīja valodu, kāda iz...

Par kādu mediju saturu esam gatavi maksāt? Raidījumā Mediju anatomija diskutē Filips Lastovskis, portāla "Delfi" galvenais redaktors, un Ivars Lubāns, „Go3” produkta komandas vadītājs. Vairums Latvijas mediju, lai pastāvētu, naudu pelna no abonementiem un reklāmām. Tā kā pēdējos gados lielākā daļa reklāmu naudas aiziet sociālajiem tīkliem, tad medijiem arvien būtiskāka ir lasītāju, skatītāju gatav...

Pēc dažu dienu pamiera Tuvajos Austrumos atsācies Izraēlas un „Hamās” karš. Lai gan konflikts šajā reģionā gruzd gadu desmitiem ilgi, tieši šobrīd notiekošais licis žurnālistiem rūpīgi pārdomāt, kā strādāt šādā situācijā. Pēc Latvijas Radio ierosinājuma top sabiedrisko mediju vārdnīca Izraēlas un „Hamās” konflikta atspoguļošanai.  Kāpēc tāda vajadzīga, runājam ar Gintu Amoliņu, Latvijas Televīzija...

"Putns ir atbrīvots," tā pirms gada amerikāņu miljardieris Īlons Masks rakstīja tviterī, pēc tam kad paziņoja, ka par 44 miljardu ASV dolāru nopircis tviteri. Toreiz viņš paziņoja, ka šo darījumu veicis, jo civilizācijai esot svarīgi, lai būtu kopīgs digitāls laukums, kur veselīgā veidā bez vardarbības var notikt debates par plašu uzskatu spektru. Sarunu ar kolēģi, raidījuma Digitālās brokastis ve...

Raidījumā Mediju anatomija valsts svētku priekšvakarā runājam par vārda brīvību - mūsu valsts vienu no tiesiskajiem pamatiem un mediju darba stūrakmeņiem. Saruna par parādību, kas ir vērojama pēdējos gados, un tie ir tiesas procesi, kuru mērķis ir aizbāzt mutes medijiem. Nozarē to sauc par "slapp" jeb stratēģisko tiesvedību. Kas ir "slapp"? No kurienes šī parādība nāk un kā var atpazīt stratēģisko...

No dezinformācijas pasargāts nav neviens, pat pieredzējušākie pasaules mediju profesionāļi. Šoreiz raidījumā Mediju anatomija par to, vai iespējams dezinformāciju atspēkot ar faktiem. Par to, kā mākslīgā intelekta izveidots medijs var izplatīt melus, un par to, kas svarīgāks - ieguldījums saturā vai veidā, kā saturs tiek raidīts? Saruna ar Jāni Sārtu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības cent...

Latvijas Radio jubilejas nedēļā Mediju anatomijā saruna par Latvijas Radio satura veidošanu. Kā mainās žurnālista loma radio? Par ko radio darbinieki šobrīd diskutē redakciju sapulcēs? Kādas kļūdas pieļauj radio un kāpēc par tām būtu jārunā vairāk? Un kāds radio saturs mūs sagaida pēc diviem gadiem - Latvijas Radio simtgadē? Šie un citi temati sarunā ar Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tom...

Kamēr Latvijā pēc dažiem gadiem plāno sabiedriskajos medijos pārtraukt veidot saturu krievu valodā, kaimiņvalstī Igaunijā sabiedrisko mediju krievu valodā raidošajiem kanāliem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā paredzēti papildu līdzekļi katru gadu. Turklāt Igaunijas valsts budžeta nauda tiek novirzīta arī privātajiem medijiem, kas veido saturu krievu valodā. Kāpēc Igaunijā pieņemtie lēmumi krasi at...

Kamēr Latvijā pēc dažiem gadiem plāno sabiedriskajos medijos pārtraukt veidot saturu krievu valodā, kaimiņvalstī Igaunijā sabiedrisko mediju krievu valodā raidošajiem kanāliem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā paredzēti papildu līdzekļi katru gadu. Turklāt Igaunijas valsts budžeta nauda tiek novirzīta arī privātajiem medijiem, kas veido saturu krievu valodā. Kāpēc Igaunijā pieņemtie lēmumi krasi at...

Raidījumā Mediju anatomija šonedēļ par saturu jaunākajai auditorijai. Balanss starp izklaidi un izglītību – mediju auditorijas prasīgākā daļa ir paši jaunākie skatītāji un klausītāji, bet vienlaikus tā ir arī lojālākā auditorijas daļa. Kāds saturs medijos aizrauj mazākos bērnus, kā var apvienot aizraujošu un izglītojošu saturu un vai Latvijā radīts mediju saturs var konkurēt pasaules tirgū? Raidīj...