Mediju anatomija

Šajā reizē Mediju anatomijā iedziļināmies sarežģītajā mediju pārņemšanas fenomenā, kas kļūst arvien aktuālāks mūsdienu pasaulē. Valdības, bagāti indivīdi un pat tehnoloģiju giganti ietekmē mediju vidi, bet kā tas ietekmē mūsu spēju saņemt objektīvu informāciju? Mediji kā ceturtā vara, mediji kā instruments sabiedrības prātu grozīšanai vienmēr ir bijuši interesanti politiķiem. Vai arī biznesa haizi...

Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā i...

Kara žurnālistika ir ne tikai stāsti par nāvi vai izdzīvošanu. Tā prasa šādos apstākļos ieraudzīt arī dzīvesprieku un dzīvotgribu. Kā ir būt kara žurnālistam – tas būs viens no tematiem raidījumā Mediju anatomija. Runājam arī par satraucošajām ziņām no ASV, jo Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē. ASV Globālo mediju aģentūras, kuras paspārnē ir "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss", f...

Publiski apvainojumi, draudēšana gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē, profesionālās darbības nomelnošana ir žurnālista profesijas blaknes, ar kurām daudziem nākas saskarties arvien biežāk. Pandēmija šīs izpausmes saasināja, bet populisma vilnis politikā to vēl vairāk uzkurina. Vai žurnālisti un citi mediju profesionāļi var justies droši, to skaidrojam Mediju anatomijā. Rīgas Stradiņa universitātes p...

Ar aizturētu elpu esam sekojuši pelēkā kaķa uzvaras gājienam pasaulē, kas vainagojies ar ASV Kinoakadēmijas balvas – „Oskara” zelta statuetes iegūšanu Losandželosā. Sarkano paklāju ir minusi ne tikai režisora Ginta Zilbaloža komanda, bet to visu aizkulisēs vēroja arī mūsu žurnālisti, lai nelaistu garām ne mirkli no vēsturiskā vakara un parūpētos, lai no Oskaru skatuves skanētu arī latviešu valoda....

Pirmdien, 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Informāciju par notikumiem Ukrainā galvenokārt iegūstam no vietējiem medijiem, kuriem šajos apstākļos ir būtiska loma gan sabiedrības informēšanā, gan starptautiskās izpratnes veidošanā. Kā šie kara gadi ir mainījuši Ukrainas mediju vidi? Kā žurnālistiem ir strādāt ekstremālos apstākļos, kur informācijas...

ASV valdības lēmums uz trim mēnešiem apturēt ārvalstu atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām ir smagi skāris arī mediju jomu. ASV Kongresa piešķirtie vairāk nekā 268 miljoni dolāru neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalstam tagad ir iesaldēti. Kādas ir šī lēmuma sekas, skaidrojam Mediju anatomijā. ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni...

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, informācija par to, kas patiešām notiek Krievijā, šaipus dzelzs priekškara ir ierobežota. Neatkarīgie mediji, kas līdz kara sākumam kaut ierobežoti, bet strādāja, pēc iebrukuma kļuva varai pavisam nevēlami. Kā turpināt ziņot par to, kas notiek Krievijā arī šodien? Būt par žurnālistu Krievijā nekad nav bijis sevišķi droši, nogalināto žurnālistu skaits...

Viņi ir noziedznieki, kādēļ par viņiem ir jāraksta? Vai viņu teiktajam maz var ticēt? Vai jūs meklējat attaisnojumu viņu noziegumiem? Tie ir daži jautājumi, kas nereti seko publikācijām, kuru centrā ir notiesātie. Un patiešām – kāpēc žurnālisti par viņiem raksta un stāsta? Vai tas būtu nepieciešams klikšķu medībām vai arī, lai līdzētu tikt klāt kādam samilzušam augonim sociālajā un tiesību laukā?...

Kultūras žurnālistika un kino recenzijas pēdējā laikā ir kļuvušas īpaši pamanāmas un ar reālu ietekmi. Iespējams, visu pastiprina tas, ka sociālie mediji šo saturu palīdz ieraudzīt krietni plašākai publikai, tomēr bez uzmanību piesaistoša vēstījuma to nevarētu izdarīt. Recenzija portālā „Kino raksti” par filmu „Anna LOL” lika veikt korekcijas Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” nominantu sar...

20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Saruna ar federācijas izpilddirektori Renāti Šrēderi, lai skaidrotu šo lēmumu un platformas „X” ietekmi uz mediju vidi, politiku un sabiedrību. 

20. janvārī, kad ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālās tīklošanas platformu „X” pameta Eiropas Žurnālistu federācija. Tādējādi organizācija pauda attieksmi pret platformas piekopto politiku un izveidotajiem algoritmiem, kas palīdzēja bruģēt Trampa ceļu uz panākumiem. Pērnā gada nogalē Īlons Masks savā sociālajā tīklā pauda atbalstu galēj...

Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi jeb tautā sauktā „Covid nauda” būs pieejama arī Latvijas medijiem, lai to izmantotu zināšanu apguvei, digitālajai transformācijai un konkurētspējas celšanai. Šie vārdu salikumi izklausās diezgan vispārīgi. Raidījumā Mediju anatomija skaidrojam, kādas tieši iespējas būs Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un kāds labums to patērētājiem. D...

Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.

Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā. Pēc Krievijas parauga arī Gruzijā politiķi pavasarī pieņēma ārzemju aģentu likumu, kas ārvalstu aģentu sarakstā paredz iekļa...

Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla LSM darbinieki droši var sacīt „mēs”, jo tagad oficiāli strādājam vienā uzņēmumā. No 1. janvāra darbu ir sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs. Ir lauzts kaudzēm šķēpu par to, kurš šo uzņēmumu vadīs, kā finansēs un kā uzraudzīs, bet ko iegūs tie, kuri mūs klausīsies, skatīsies un lasīs? Ieguvumiem noteikti jābūt, jo citādi, kam visas šīs pā...

Trauksmes poga – parasti iedomājamies ugunsdzēsības trauksmi vai apsardzes pogu, bet šajā decembrī izveidota īpaša trauksmes poga žurnālistiem. Latvijas Žurnālistu asociācija izveidojusi platformu, kurā jebkurš, arī paši žurnālisti, varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem sociālajos medijos vai ikdienas dz...

Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot. Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi...

Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam? Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes prie...

Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti. Kā šis mediju baltais saraksts tiek vei...

Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.

Jaunākais pētījums par medijpratību Latvijā atklāja – vēl joprojām gana daudz iedzīvotāju nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Piemēram, aptaujātie lieto gan portālu "Delfi", gan sociālo mediju "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi.  Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā sociālajos medijos atrast uzticamus informācijas avotus? S...

Oktobra beigās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tas ir līdz šim lielākais Latvijā veiktais pētījums par šo tēmu. Viens no galvenajiem secinājumiem – mēs neuzticamies medijiem.  Lai labāk izprastu, kā veidojusies šī uzticības krīze medijiem, saruna ar TV3 raidījuma „Nekā personīga” producenti Artu Ģigu un Latvijas Un...

"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.  Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt –...

Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas.  Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidro...