Mediju anatomija

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP jau kādu laiku strādā nepilnā sastāvā. Saeima noraidījusi jau divas kandidatūras, ko virzījusi Nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda padome. Tā ir vienīgā institūcija, kas kandidātus amatam izvēlējās konkursa kārtībā. Tomēr jau divreiz Saeimas vairākuma viedoklis atšķīrās no konkursa komisijas viedokļa. Kā tālāk str...

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis visās jomās, un nekāds izņēmums nav arī mediji. Tas spēj īsā laikā pārveidot rakstītā tekstā audio intervijas, iztulkot tekstu svešvalodā, apkopot un izsijāt lielus informācijas apjomus. Ar mākslīgā intelekta palīdzību var arī radīt tekstu, attēlus un video. Bet ko no tā var izmantot mediji, kādi riski pastāv – to skaidrojam Mediju anatomijā. Viens no lielāk...

Novembris, šķiet, visvairāk asociējas ar valsts svētkiem. Vispirms Lāčplēša diena, kad atceramies savus karavīrus, pēc tam arī 18. novembris – Latvijas proklamēšanas diena. To jūt arī mediju saturā. Reportāžas un tiešraides no svētku pasākumiem, vēstures tematika un vienkārši cilvēku sajūtas piepilda mediju telpu. Svētku nedēļā raidījmā Mediju anatomija mēģinām saprast, ko nozīmē patriotisms medij...

Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb ar īso nosaukumu – Stambulas konvencija ir viens no apspriestākajiem starptautiskajiem dokumentiem. Ar ļoti polarizētiem viedokļiem, politisku fonu un nereti nozīmīgu dezinformācijas piešprici. Masu medijiem par to jāspēj sabiedrībai piedāvāt objektīvu, analītisku un daudzpusīgu informāciju. Kā tas izdodas, vai šis jautā...

Tehnoloģiju pieejamība ir devusi tādas iespējas uzrunāt sabiedrību kā nekad agrāk. Vairs nav nepieciešama profesionāla tehnika vai apraides kanāls, pietiek ar telefonu un profilu sociālajā medijā. To izmanto arī politiķi, kas sākuši piedāvāt arī ziņas. Kā definēt partiju veidotās ziņas, vai šis fenomens ir uz palikšanu, interesējamies Mediju anatomijā. Savu skatījumu uz procesiem politiķi visdažād...

Latvijas Sabiedriskie mediji pirmo gadu oficiāli ir viens vesels - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv oficiāli ir viena vienība. Tomēr praktiskā saplūšana ir tikai sākusies. Vienlaikus ir jātiek galā ar izaicinājumiem, ko nes digitālais laikmets, kad mainās gan paši mediji, gan to patērēšanas paradumi. Mēs neesam vienīgie sabiedriskie mediji, kas tam gājuši cauri. Šonedēļ raidīj...

Latvijas Sabiedriskie mediji pirmo gadu oficiāli ir viens vesels - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv oficiāli ir viena vienība. Tomēr praktiskā saplūšana ir tikai sākusies. Vienlaikus ir jātiek galā ar izaicinājumiem, ko nes digitālais laikmets. Mēs neesam vienīgie sabiedriskie mediji, kas tam gājuši cauri. Šonedēļ uzklausām britu pieredzi.  Britu sabiedriskā raidsabiedrība BBC...

Lai kā attīstītos dažādi satura veidi – vai tās būtu grāmatas, filmas, ziņas dažādos medijos vai arī pēdējā desmitgadē tik populārie raidieraksti  – tā sauktais patieso noziegumu žanrs vienmēr ir bijis lielā cieņā. Iespējams tādēļ, ka cilvēkam vienmēr šķitis vilinoši, tēlaini izsakoties, ieskatīties tumsai acīs, bet sēžot drošā vietā savā dīvānā. Arī Latvijas Sabiedriskajā medijā ir tapis podkāsts...

Izraēlas dalība 2026.gada Eirovīzijā ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu. Īrija, Islande, Nīderlande un Slovēnija ir paziņojušas, ka nepiedalīsies konkursā, ja piedalīsies Izraēla. Savukārt, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šonedēļ paziņoja, ka viņa valsts boikotēs Eirovīziju, ja Izraēlas nebūs starp dalībniekiem. Ko par Izrāelas dalību Eirovīzijā saka vietējie konkursa fani un konkursa rīkotājs...

Tumšakā diena ASV vārda brīvībasvēsturē - tā virkne televīzijas, kino un skatuves zvaigznes nosauca TV kanāla ABC lēmumu apturēt Džimija Kimela vakara šovu. Pēc pāris dienām kanāls paziņoja, ka šovs atgriezīsies ēterā un 30. septembra vakarā tas piesaistīja rekordlielu skatītāju uzmanību.   Kimmels: “Un man ir kauns atzīt, ka es to uzskatīju par pašsaprotamu, līdz viņi no ētera novāca manu draugu...

"Policists kabatā" – tas ir viens no apzīmējumiem, ko izpelnījusies Krievijā izveidotā saziņas lietotne „Max”. Pagaidām gan tā, salīdzinot ar „Whatsapp” vai „Signal” lietotnēm, kam ir līdzīgas funkcijas, nav izpelnījusies tādu popularitāti, bet varas iestādes ļoti cenšas, lai to ieviestu visur, brīdinot, ka valsts e-pakalpojumus bez šīs lietotnes saņemt nevarēs un tai jābūt uzstādītai arī visās ja...

Pēc tam, kad Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome nāca klajā ar plānotajā izmaiņām Mediju atbalsta fonda darbībā, dažādi mediji un to organizācijas nāca klajā ar pilnīgi pretējiem paziņojumiem. Vieni pauda, ka jau esošā kārtība nodrošina sabalansētu un daudzveidīgu atbalstu sabiedrībai svarīga satura radīšanai un tagad tā tiek apdraudēta. Otri savukārt  teica, ka visiem tirgus...

Latvijas Radio 4 raida vairāk nekā divdesmit gadus, nākamgad tas lineārajā apraidē vairs nebūs dzirdams. Saturs svešvalodās, tātad arī krieviski, sabiedriskajā medijā turpmāk tiks veidots un izplatīts tikai digitālajā vidē. Lai gan līdz LR4 slēgšanai ir vēl vairāki mēneši, jau tagad kolēģi sastopas ar situāciju, kad daļa politiķu atsaka sniegt intervijas šim kanālam arī latviešu valodā. Par ko tas...

“Youtube” platformā var atrast gandrīz jebko – noskatīties multfilmu, iecienīto mūzikas video, cita spēlētu videospēli, pierādījumus tam, ka zeme ir plakana, un pierādījumus tam, ka zeme ir apaļa; noskatīties televīzijas ziņu sižetus no dažādām pasaules malām un tikai “youtube” pieejamu diskusiju par Ziemeļatlantijas alianses nākotni. Tā ir izklaides, jaunumu, vecu un jaunu ideju vietne – gandrīz...

Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Karš notiek tepat netālu Ukrainā, miera nav Tuvajos Austrumos un arī citviet pasaulē laiku pa laikam uzliesmo lielāki vai mazāki konflikti. Medijos redzam sagrautas mājas, cietušus cilvēkus, kādai no pusēm jūtam līdzi, kādam ne, un tas ir nereti atkarīgs no tā, kādus akcentus mediji ieliek savā vēstījumā. Kā tiek atspoguļotas konfliktsituācijas, to skaidrojam Mediju...

Pirms pieciem gadiem Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko parādījās īsti konkurenti vēlēšanās, kas ātri vien tika arestēti un apsūdzēti kā ārvalstu aģenti. Baltkrievi izgāja ielās. Protesti bija lieli, ilgstoši un tika brutāli apspiesti. Šodien mūsu kaimiņvalstī valda režīms, kuru apraksta kā briesmīgāku par Staļina valdīšanu. Kas šajā laikā noticis ar medijiem un ziņošanu par vien pārs...

Mēs bieži runājam par mediju neatkarību, bet neatkarībai līdzi nāk arī liela atbildība. No medija tiek sagaidīta objektivitāte, precizitāte, godīgums un galu galā sabiedrības interešu ievērošana. Tas, kā tas tiek ievērots – demokrātiskā valstī tam jābūt pašas nozares ziņā. Kā tad notiek mediju pašregulācija Latvijā, skaidrojam Mediju anatomijā. Tam, vai medijs ievēro žurnālistikas pamatprincipus,...

Pašvaldību vēlēšanas būs jau nākamnedēļ un jo tās tuvāk, jo medijos parādās vairāk satura par to, kā vietvaras strādājušas pēdējos četrus gadus. Protams, arī Sabiedriskajā medijā, tostarp Latvijas Radio, to var pamanīt pēc skaņām, kas ievada sižetus un raidījumus par gaidāmajām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanām pievēršas arī Mediju anatomijā, bet mazliet citā aspektā. Gribam saprast, kā priekšvēlēša...

Vēstules no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar pieprasījumu skaidrot, pēc kādiem kritērijiem redakcijas izvēlējušās politiķus un pašvaldības, par kurām rakstīt pirms vēlēšanām, un vai par šīm publikācijām nav saņemta nauda, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" un ziņu aģentūrai LETA bija kā zibens no skaidrām debesīm. Vai tā ir nepamatota iejaukšanās žurnālis...

Trāpīga sporta spēles gaitas novērtēšana un sportistu snieguma analīze ir tas, ar ko parasti asociējas sporta žurnālista darbs. Un protams, aizrautīga līdzjušana mūsējiem. Bet vai sporta žurnālists drīkst būt kritisks? Vai tam ir jāizgaismo sporta pasaules tumšākie nostūri? Par sporta žurnālistikas aizkulisēm interesējamies raidījumā Mediju anatomija. Pavisam nesen Latvijas futbola virslīgas spēle...

Sliktas ziņas ir labas ziņas. Ar šādu pieeju ir darbojušās daudzas redakcijas, jo skaļi virsraksti un šokējošs saturs vienmēr ir pievērsis lielu auditorijas uzmanību. Tomēr mūsdienu pasaulē mediji saskaras arī ar tādu izaicinājumu kā ziņu nogurums. Vai pret to palīdz konstruktīvā žurnālistika un kas tā vispār ir par pieeju, skaidrojam Mediju anatomijā. Konstruktīvā žurnālistika – tā, pāris vārdos...

Konstruktīvā žurnālistika – tā, pāris vārdos skaidrojot, ir ne tikai problēmu izgaismošana, ar ko nodarbojas daudzi mediji, bet arī šo problēmu risinājuma meklēšana. Par konstruktīvās žurnālistikas nozīmi sarunājamies ar Akureiri Universitātes Islandē pasniedzēju Sigrunu Stefansdottiru (Sigrún Stefánsdóttir) un Islandes mediju komisijas medijpratības projekta vadītāju Skulli Bragi Geirdālu (Skúli...

Kā žurnālisti pieņem lēmumus, par ko stāstīt? Kā stāstīt? Cik daudz pozitīvā, cik negatīvā rādīt pirms vēlēšanām? Žurnālisti nereti saņem pārmetumus par neobjektivitāti, īpaši jau, ja rakstītais nav sakritis ar lasītāja uzskatiem. Bet, vai uzticēšanos medijiem var stiprināt atklātība – kā tad redakcijas strādā? To skaidrojam Mediju anatomijā sarunā ar "Re:Baltica" redaktori Sanitu Jembergu. Baltij...

„Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Šādiem vārdiem nevainīguma prezumpcija ir iestrādāta mūsu valsts pamatlikumā. Bet kā nevainīguma prezumpcija ietekmē žurnālistiku un sabiedrības tiesības zināt – īpaši, ja noziegumi saistās ar sabiedrībā nozīmīgām personām – amatpersonām vai politiķiem? To skaidrojam Mediju anatomijā. Medijiem nereti nākas ziņot gan...

Šajā reizē Mediju anatomijā iedziļināmies sarežģītajā mediju pārņemšanas fenomenā, kas kļūst arvien aktuālāks mūsdienu pasaulē. Valdības, bagāti indivīdi un pat tehnoloģiju giganti ietekmē mediju vidi, bet kā tas ietekmē mūsu spēju saņemt objektīvu informāciju? Varšavas Universitātes pētnieks, asociētais profesors Mihals Glovackis ir piedalījies plašā pētījumā par mediju sagrābšanu Eiropā. Par sec...