Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Naseņ Baļtinovys vydsškolā aizvadeits 71. izlaidums – beidzamais vydšskolys statusā. Jaunajā vuiceibu godā Baļtinovys vydsškola paliks par pamatškolu. Caur vīnys školys stuostu var pasavērt iz regionu, eipaši pīrūbežu i juos byušonu iz prīšku. Voi izgleiteibys reformys i vaļsts kūpejuo politika pīteikamai jam vārā Latgolys i pīrūbeža realitati, i kaidys sekys školu reorganizaceja pamat iz vītejom...

Pyrma mieneša Latvejā Saeima apstyprynuoja jaunu Ministru kabinetu. Leidza ar vaļdeibys maiņu ministru krāslūs tykuši ari jauni vuordi. Jūs vydā ari aizsardzeibys ministrys Raivis Melnis, ar kuru saruna par juo personeigū ceļu nu militaruo dīnasta da politikys, i par niu juo puorziņā asūšajim Latvejis drūšeibys, aizsardzeibys vaicuojumim i planim iz prīšku. “Nav runa par Latgolys drūšeibu, runa ir...

Pādejūs mienešu laikā arviņ vairuok vylki i luoči pasaruoda tyvuok saimisteibom i apdzeivuotom vītom. Napaseņ saplāstys vuškys Kruoslovys nūvodā, pyrma puora nedeļu luocs beja īsamaļdejs Jākubpiļs piļsātys teritorejā. Pliesieju pūstejumi ir nūpītnys izaicynuojums zemnīkim kai ekonomiski, tai ari emocionali. Nu vīnys pusis saiminīkim juosorgoj sovi eipašumi – ap lūpu ganeibom juobyun žūgim, nu ūtry...

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja. 4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualaj...

Vuiceibu gods školuos ir beidzīs, tok palīk vaicuojums par školānu kaviejumim. Vaļsts izgleiteibys statistika ruoda, ka Latgolā, Ludzys i Bolvu nūvodā, ir vysuleluokais školānu kavātūs stuņžu skaits – Ludzys nūvodā kavātys videji 108 stuņdis iz školānu, Bolvu nūvodā – 99 stuņdis iz školānu. Kai školānu kaviejumi ītekmej vuiceibu procesu i školānu sekmis, saruna ar Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorva...

Par drūšeibys situaceju Latvejā, eipaši Latgolā, kas ir pasamejs pādejā laikā, cik efektiva ir šyunu apraidis sistema, kai vajag uztvert suonim asūšuos agresorvaļsts vysaida veida paziņuojumus i kai cylvākim kotrā gadīnī reikuotīs, saruna ar Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi pulkvežleitnantu Pīteri (Pēteri) Suveizdu, Vaļsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta Civiluos aizsardzeibys puorv...

Kab veicynuotu uzjiemiejdarbeibys izaugšonu Latvejis austrumu pīrūbežā, nu 20. maja Atteisteibys finanšu instituceja ALTUM īvīš jaunu aizdavumu pīduovuojumu uzjiemiejim Augšdaugovys, Bolvu, Kruoslovys, Ludzys i Olyuksnys nūvodūs. Aizdavumim ALTUM nūdrūsynuos 0 % likmi i napīmāruos EURIBOR periodā da 2029. gods 1. janvara.  Par jaunuo ALTUM pīduovuojuma nūzeimi i realū ītekmi iz uzjiemiejdarbeibu L...

Ar remigracejis koordinatoru paleidzeibu pārnejā godā iz dzeivi Latvejā kūpumā atsagrīze gondreiž 900 dzeivuotuoju, nu jūs Latgolā – napylni 130. Kai geopolitiskī nūtykumi ītekmej lāmumu par atsagrīzšonu, saruna ar remigracejis koordinatori Latgolā Jelenu (Jeļenu) Mihasenko i remigranti Guntu Driki (Driķi), kura ar saimi atsagrīzuse iz dzeivi Rēzeknē. Sarunu voda Beatrise Borise.      

Latgola i Reiga medeju patiereņa ziņā ir leidzeigi regioni. Tū lelā mārā nūsoka etniskais sastuovs, partū medejim eipaši vajag veicynuot auditorejis īsasaisteišonu vaļsts demokratiskajūs procesūs. Tys ir vīns nu sacynuojumu goda suokumā taiseitajā pietejumā par auditorejis uzticeibu medejim, interesem i lītuošonys parodumim.  Par pietejuma rezultatim, par latgalīšu volūdu informacejis telpā, par L...

27. aprelī svietejam Latgolys kongresa dīnu, kod pīvieršam viereibu, cik svareigs beja 1917. godā Rēzeknē nūtykušais Pyrmais Latgolys latvīšu kongress, kam beja nūteicūša lūma Latvejis vaļsts izveidē. Tūreiz vīns nu vaicuojumu beja latgalīšu volūdys, kulturys i ideņtitatis saglobuošona. Cik tys ir svareigs niu, par latgaliskuo nūzeimi myusdīnu publiskajā telpā, kulturā, muzykā, literaturā, medejūs...

Pyrma nedelis Rēzeknē ievēlēja jaunu mēru – Juoni Tutinu (nu partejis “Kopā Latvijai”), kurs pyrma tam beja vītinīks, tod piļdeja prīšksādātuoja aizdavumus, niu oficiali ir atbiļdeigs par Rēzeknis dūmis dorbu. Jauna mēra Rēzeknē vajadzēja īvēlēt piec tuo, kai Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministrys atstuodynuoja nu omota īprīškejū Rēzeknis mēru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Lat...

Par ceļu medicinā i bārnu apruypi, par regiona slimineicu resursim, izaicynuojumim i īspiejom saruna ar Rēzeknis slimineicys pediatru algologu Mareku Marčuku, kurs tikū sajēme „Goda bolvu medicinā 2025” kai goda uorsts-specialists. Sarunu voda Beatrise Borise.

Sātys, objekta ci prīškmata vierteiba palīk par kulturys pīminekli tamā šaļtī, kod mes kai sabīdreiba jimūs redzim viesturyskū i muokslinīcyskū vierteibu. Par kulturys montuojuma nūzeimi Latgolā, par vaļsts, regiona i vītejuos nūzeimis jeb pošvaļdeibu puorraudzeibā asūšajim kulturys pīmineklim, par finansiejumu i izaicynuojumim jūs saglobuošonā saruna ar Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis...

Itūgod Rēzekne ir Latvejis Jaunīšu golvyspiļsāta 2026. Niu ir paguojuši treis mieneši, izdareiti pyrmī dorbi i pasaruodejušys ari sovstarpejis dūmstarpeibys. Kai tys ītekmej praktiskū dorbu, saruna ar Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdis jaunuotnis lītu specialisti Eleonoru Ivanovu, Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Jaun...

Atguojs pavasars, lads Daugovā ir aizguojs. Pyrma treju godu Jākubpilī, nūstyprynojūt aizsorgdambi, izadeve nu plyudu pasorguot vysu piļsātu. Niu Jākubpilī izbyuvāts jauns aizsorgdambis, bet lada sastrāgumi Daugovā kotru pavasari taipat roda draudus – dreiza lada sasableiviešona upis leikumūs var izraiseit iudiņa leimiņa pasaceļšonu. Taipat ari Augšdaugovys i Leivuona nūvodi, Daugovpiļs vaļstspiļs...