Kolnasāta

Daugovpiļs pusis dzīsmineica Laura Bicāne ar saimi dzeivoj Vuocejā, kur jei vys tik rodūši dorbojās ari muzykys lauceņā, tymā vydā i latgaliski. Napaseņ Laurai izguoja jauna dzisme – “Ceļā uz Emmausu” –, kuru var atrast i nūsaklauseit škārsteiklā. Niu Laura mienesi sabyus Latvejā, sovā dzymtaja pusē – Latgolā, kur kūpā ar vītejim muzikim gaidomi vairuoki koncerti. Vīna nu vareibu dzierdēt Lauru by...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordim brazd, brazdēt.   

Tiuleņ jau byus apleik gondreiž desmit godu kai Rēzeknis nūvoda Lūznovā rekonstrukceju pīdzeivuojuse Latgolys romantiskuo jugendstyla pērle – Lūznovys muiža –, i jau 9 godus tī saiminīkoj Iveta Balčūne. Šudiņ, sagaidejuši pavasari, syltu laiku, aktivuos turysma sezonys suokumu i svietejūt vaļsts svātkus, veramīs iz myusu kulturviesturis montuojumu, tuo atteisteišonys vareibu, kūpīnu spāku i runoja...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „ātrāk". Dreižuok, mudruok i krušuok. 

Itūgod jau pīktū reizi teik atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar kū itei dīna svareiga Latgolys i Latvejis viesturē i kas tymā laikā nūtyka, nūguojom dazynuot iz Latgolys kulturviesturis muzeju, kab apsavārtu izstuodi “Pāri slieksnim” i izvaicuotu golvonū kruojuma globuotuoju Renāti Vancāni i viesturnīku Vladislavu M...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „nepieļaut". Nadalaist, naļaut.

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par tū, kai apkaruoja puormiereigu alkohola lītuošonu 20. godu symtā. Kaidi beja lykumi, realuo situaceja i kai tū paruodeja Latgolys laikroksti.

  Tūp kordirigentis Andys Lipskys jubilejai veļteits koncertizvadums — DZIED(IN)ĀŠANA, kurš tiks atskaņuots Latgolys kongresa dīnā, 27. aprelī, Latgolys vietsnīceibā GORS. Aiz tuo šudiņ iz sarunu asam aicynuojuši kordirigenti ar gondreiž 40 godu dorba pīredzi, kura voda Rēzeknis jauktū kori “Ezerzeme” i sīvīšu kori “Medicus”, kai ari struodoj par muzykys pedagogi MIKC Latgolys muzykys i muokslys v...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par  - cept gaļu.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu ereļs.

Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski - Augu vuordineica. Tymā kūpā byus puorskaiteiti vaira kai 300 augu nūsaukumi latgalīšu i vēl cytuos septenuos volūduos. Aiz tam šudiņ mes kūpā ar raidejuma producenti Gunu Igavenu asim nūbraukušs iz Viļānim pi ituo izdavuma idejis autoris, žurnalistis i gruomotu redaktoris Marutas Latkovskas, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savyn...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu ka. Ka tu gribi, tod dori.

Apreļs ir Latgolai viesturiski cīšī svareigu nūtykumu laiks, kurā mes 27. aprelī svietejom ari Latgolys kongresa dīnu. Šudiņ pi myusu gostūs ir projekta “Latgaliešu kopienas līderības un piederības stiprināšana, īstenojot Latgales kongresa idejas” vadeituoja Ilga Šuplinska. Projektā, kura sauklis ir “Esi i dori” kūpumā beja paradzāti 18 pasuokumi, nu kuru daži nūtiks ituo goda aprelī: Latgalīšu vo...

Latgalīšu volūda arviņ vaira pasaruoda modernajuos tehnologejuos, kas volūdu padora daīmamuoku plotuokai sabīdreibys daļai i nūdrūsynoj tuos byušonu iz prīšku. Sataiseita mobiluo lītuotne latgalīšu volūdys īsavuiceišonai “Vasals!”, kurā daīmamys četrys spēlis vysaidim volūdys vuiceišonuos leiminim. Spēlē “Vuordi” var papyldynuot latgalīšu volūdys vuordu kruojumu, spēlē “Biļdis” juoatpazeist vysaid...

Pasaulī zynoma i populara tradiceja ir cylvākam svātku dīnā veļteit kaidu dzīsmi. Vysaiduos pasauļa volūduos pazeistam “Happy birthday” jeb “Daudz laimis dzimšonys dīnā” variantus. Latvejā literarajā volūdā asam dajiukuši dzīduot “Daudz baltu dieniņu”, “Augstu laimi prieku” voi kaidu cytu. Tok i latgalīšim ir sova apsveikšonys – voi kai latgaliski lobuok saceit “sveicynuošonys” – dzīsme. Tei dzīsm...

  Pi ticeigūs latgalīšu sovu ceļu škārsteiklā aizsuocs Mateja evangelejs latgalīšu volūdā – audio i video formatā, kuru īskaņuojs horeografs, latgaliskuo raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs. Leldīnis laikā, kas ticeigajim ir svātki, kuri simbolizej Jezus Kristus augšonceļšonūs nu myrūņu piec pīkaļšonys krystā, īmam iz bazneicu i vaira dūmojam par ticeibys vaicuojumim. Deļ tuo itūreiz vai...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu zāle, koncertzāle.

Itūreiz raidejuma producente Guna Igavena sasarunoj ar vīnu nu pasauļa slovonuokūs komponistu, simfoneju i kora dorbu, operys “Suitu sāga” autoru, ilggadejū muzykys pedagogu Rihardu Dubru. Pyrma desmit godu, 2014. godā, jis sajiems ari Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks" par skaņdorbu “Tu skaistō Dīva dōrza rūze”, kura pamatā ir goreiga satura muzyka ar Beibelis tekstim. Ar komponistu sasateika...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „dīvains", „jocīgs". Jūceigs, sovaids, čudnys, naparosts.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Lindys Vorpis dokumentalū gruomotu “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos”, kas itūgod beja ari vīna nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” 30 nominantu. Naseņ Reigys piļsātvide palyka sovā ziņā latgaliskuoka – pasaruodeja jauni ar Latgolu saisteiti īlu nūsaukumi. Ciko...

Itūreiz pi myusu gostūs ir tradicionaluos muzykys dzīduotuoja, etnomuzike, ari muzykys grupys „SABIA” dalineica, jauna meitine ar cīši spieceigu i gūdeigu bolsu –  Liene Skrebinska. Niu, paraleli studejom Igaunejā, Tallinys akademejā, Lienei ir ari vairuoki muzykali projekti Latgolā i saisteibā ar latgaliskū. Lienei tyvs Latgolys teiciejis Domicellys Līpenis atstuotais muzykalais montuojums, kurā...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „kļūda".

Sovu reizi veiksmeigim, izgleituotim i labi situātim cylvākim izīt napatikšonys i puordzeivuojumi deļ sovu radinīku. Tai gadejuos ari Satversmis Sapuļcis lūcekļam Juoņam Cuoleišam. Vīns radinīks – policists zyrgu zaglis, a ūtrys mirs nu zyrga spierīņa. Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins rūsynuos aizadūmuot par morali i liktini.

Myusu šudiņdīnys gosts ir tehnologeju cylvāks, kam ryup volūdu saglobuošona i atteisteiba. Platformys “Latvian Apps” aizsuocieju, pārņ izguojušuos lītuotnis darbeibys vuordu lūceišonai latgaliski “Latgalian Verbs” izveiduotuoju Arni Grosu. „Tuos volūdys, kurys nasadigitalizēs, tuos pagaiss" Kai saglobuot mozuok lītuotuos volūdys i cik sarežgeits ir tūs digitalizacejis process? Kū tys mums dūd ci v...

Muorteņš aba Kozmens, Oskars, Jurs i Juoņs Kozlovski ir bruoli, kas, kai poši soka, sasateik reizi nedeļā. Jī ar lobu humoru prīcynoj sevi i cytus sovā improvizacejis šovā „Četri bruoli”. Tok niu vysi četri jī kuops iz Latgolys viestnīceibā “Gors” skotivis, kab vadeit Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” ceremoneju. Eisi pyrma pasuokuma nūpītni nanūpītna saruna par humoru i latgalīšu volūd...